Šodien pulksten 23 pēc Centrāleiropas laika jeb sestdienas naktī pulksten vienos pēc Latvija laika Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības. Tas nozīmē, ka vairākus gadus muļļātais “Breksits” ir klāt. Ar kādām sajūtām to sagaida Apvienotajā Karalistē dzīvojošie liepājnieki?

Gatavojas svinēt

“Lai varētu dzīvot un strādāt Anglijā, nepieciešams “settled status” (pastāvīgā iedzīvotāja statuss) vai “pre settled status”, kuru tiem, kas patiešām vēlas palikt un strādāt bez lieka satraukuma, jānokārto pašiem. Dažiem tas sagādā neērtības, bet man tas aizņēma kādas 25 minūtes. Atbildi saņēmu jau nākamajā rītā. Vīram bija ļoti līdzīgi,” stāstu iesāk Sarmīte, kas vada savu kafejnīcu kādā Anglijas mazpilsētiņā pie Kembridžas.

Sarmīte ar vīru Aigaru turpināšot dzīvot un vadīt Lielbritānijā savu biznesu tāpat kā iepriekš, bet satraukums esot par tiem uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar Eiropas Savienības valstīm. “Breksits” varot visu sadārdzināt un, iespējams, arī sarežģīt, viņa vērtē.

Abi uzņēmēji ir pārliecināti, ka izbraukšanas un iebraukšanas noteikumi valstī mainīsies, arī ievestajiem augļiem, dārzeņiem un medicīnas precēm, visticamāk, pieaugs cenas. “Vietējie prognozē, ka varētu pieaugt arī zādzības,” norāda Sarmīte.

Ļaudis esot satraukti par sūtījumiem uz Eiropas Savienību, jo tie būšot aplikti ar muitas nodokli, ja sūtījuma vertība pārsniegs atļauto normu. “Mēs īpašu satraukumu nejūtam. Zinu tikai, ka dažviet angļi gatavojas svinēt šo notikumu. Būs jau labi. Ko viņi bez mums darīs – staigās netīri un pusbadā. Nedzīs taču ārā tos, kas viņiem labu dara,” smaidot noteic Sarmīte.

Savukārt Sarmītes un Aigara meita Arta stāsta, ka katru dienu ziņās spekulējot, kā “Breksits” ietekmēšot sabiedrību. “Es neesmu no tām, kas ļoti seko līdzi katram sīkumam ziņās, bet, protams, pārmaiņas ir gaidāmas. Sabiedrības attieksmi tas noteikti ietekmēs. Arī mums būs vairāk jāpievērš uzmanība izmaiņām un attiecīgi jārīkojas. Personīgi mēs ar vīru neesam satraukušies. Mums ir nokārtots pastāvīgā iedzīvotāja statuss,” pārliecināti saka jaunā sieviete. Viņa strādā Kembridžā par vilcienu satiksmes dispečeri. “Mums darbā ir sava komanda, kas seko līdzi izmaiņām un ļoti operatīvi apziņo visus darbiniekus par jaunumiem.”

Arta ar vīru Renāru vairāk uztraucas par importa precēm. “Tās noteikti būs dārgākas. Domājams, ka, ceļojot ar savu automašīnu, vajadzēs vairāk dokumentu.”

Arī Ģirts ir nokārtojis “settled” statusu un Anglijā dzīvo jau ļoti sen. Ģirts smejoties “Breksitu” pārdēvējis par brekšitu (šit tulk. no angļu val. – sūds), bet par savu likteni Apvienotajā Karalistē īpaši nesatraucas. “Man personīgi ir vienalga, ko vietējie domā par mani kā migrantu, es tieši sejā to arī pasaku. Dzīvoju kārtīgi, nav problēmu ar policiju, maksāju nodokļus, strādāju iemīļotā profesijā pašā Londonas sirdī, arī par klientu trūkumu sūdzēties nevaru,” lepni paziņo liepājnieks, kurš frizē gan tautiešus, gan vietējos londoniešus. Ģirts uzsver, ka vietējo attieksme pret emigrantiem krasi mainījusies uz slikto pusi tūliņ pēc “Breksita” paziņošanas. Tomēr Londonā tas neesot tik ļoti jūtams kā mazākās pilsētās. Vīrietis ir pārliecināts, ka sākotnēji dzīve nemainīsies uz labāko pusi. “Viss kļūs dārgāks, sākot no pārtikas un beidzot ar pirkumiem internetā. Aviobiļetes varētu kļūt dārgākas, arī sauszemes satiksme būs dārgāka. Tā jau tagad Anglijā ir ļoti dārga. Bieži pa Eiropu ceļot ir daudz lētāk nekā pa Lielbritāniju. Teiksim, uz Milānu, divas nedēļas iepriekš nopērkot biļeti, var aizlidot pa 35 paundiem, tajā pašā laikā, lai nokļūtu no Londonas līdz attālākām, tūristu iecienītām pilsētām, vajadzēs samaksāt pat 70 paundu, braucot ar vilcienu,” skaidro bijušais liepājnieks.

Cer uz labāku darbu un lētāku mājokli

Liepājniece Zane Šulce Anglijā dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus – viņa mīt nelielā pilsētiņā Mildenholā, kurā iebraucēju esot maz. Lielākoties tur dzīvojot angļi un amerikāņi, jo Mildenholā izvietota ASV kara lidmašīnu bāze.

Zanei ir Apvienotās Karalistes pastāvīgā iedzīvotāja statuss, viņai ir darba līgums, tāpēc par pārmaiņām, ko nesīs “Breksists”, sieviete nesatraucas.

“Nedomāju, ka būs lielas izmaiņas. Iespējams, aizbrauks tie, kuri ir liekēži un negrib strādāt, līdz ar to citiem būs iespēja atrast labāku darbu. Ceru, ka kritīsies arī mājokļu cenas,” viņa spriež.

Zane arī saka, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības viņai nebūšot problēmu Latvijā apciemot savus tuviniekus. “Iespējams, pēc kāda laika radiniekiem gan būs vajadzīga atļauja iebraukšanai Lielbritānijā.”

Uzziņai

Kas jāzina par “Breksitu”?

• Ir noteikts “Breksita” pārejas periods, kas ilgs līdz šā gada 31. decembrim. Arī turpmāk Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas, pilsoņi uz Lielbritāniju varēs doties bez vīzas, ja ceļojuma mērķis būs īslaicīga privāta vizīte vai tūrisms (līdz trīs mēnešiem). Apvienotās Karalistes jaunā imigrācijas sistēma stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
• Nākamgad Lielbritānija plāno par vienīgo ceļošanas dokumentu ES pilsoņiem noteikt pasi. ID karte vairs netiks atzīta par ceļošanas dokumentu. Ceļojot uz Apvienoto Karalisti, labāk jau tagad ņemt līdzi pasi.
• Pārejas periodā Latvijas valstspiederīgie, kuri īstermiņā atradīsies Lielbritānijā, vēl varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK).
• Pasta sūtījumu apmaiņa ar Apvienoto Karalisti līdz gada beigām paliks nemainīga. Tāpat pagaidām nekādu izmaiņu nebūs muitas jomā.

Avoti: Latvijas Ārlietu ministrija, Latvijas Pasts