Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Brīvprātīgais darbs Kaukāzu sirdī – Gruzijā

Brīvprātīgais darbs Kaukāzu sirdī – Gruzijā
21.11.2012 14:04

2.septembra naktī četri enerģiski latviešu jaunieši – Anete Valdmane no Rīgas un Solvita Akmene, Jānis Zieds un Jānis Vecbaštiks no Liepājas devās pretim savam piedzīvojumam – Eiropas brīvprātīgā darba (EBD) misijā uz Gruziju.

Jaunatne darbībā (Youth in Action) īstermiņa projekta “Do a good turn…be prepared!” ilgums bija vienu mēnesi – septembri, un tā mērķis bija veidot dažādas radošas aktivitātes pilsētas Rustavi jauniešu un bērnu ikdienā. Kopā projektā piedalījās 10 jaunieši – vēl četri no Šveices un divas meitenes no Francijas ar kuriem uzņēmējorganizācijas “Georgian Youth for Europe” vadībā, kopā tika plānota darba programma, apceļota vietējā apkārtne un iepazīta gruzīnu kultūra.

Kur uzzināji par Eiropas brīvprātīgo darbu?

Jānis Z: Par brīvprātīgo darbu uzzināju pavisam nejauši, lasot ziņas kādā no interneta portāliem. Ja nemaldos, tad tas bija raksts par kādu brīvprātīgo, kura projekts vēl nebija beidzies. Tajā viņš bija izklāstījis savas ikdienas gaitas projekta laikā.

Jānis V: Biju par to dzirdējis, tāpēc sāku par to interesēties vairāk meklējot konkrētāku informāciju internetā.

Anete:  Tolaik mācījos 9.klasē, bet mans labākais draugs tajā pašā skolā 12.klasē. Pirms aktiermeistarības man bija brīvstunda, bet viņam klases stunda, kurā viņu un viņa klasi apciemoja bijusī klases audzinātāja, kas pavisam neilgi bija atgriezusies no gada prombūtnes Vācijā.


Kā izlēmi doties savā misijā?

Jānis V: Vēlējos pārmaiņas, daudz kas bija apnicis un gribējās piedzīvot kaut ko jaunu, iegūt jaunu pieredzi, satikt jaunus cilvēkus un apskatīt pasauli. Vēlējos pārbaudīt savas spējas un prasmes, redzēt kā spēju pielāgoties un kā tieku galā ar visu jauno un neierasto. Pašā sākumā kad vispār sāku interesēties par brīvprātīgo darbu, sarunāju tikšanos Liepājas Jauno vanagu biedrībā ar Līgu Krēsliņu un no viņas puses tas nāca kā pavisam negaidīts piedāvājums doties viena mēneša brīvprātīgajā darbā uz Gruziju, kam ilgi nedomājot arī piekritu.

Solvita: Savu ideju par brīvprātīgo darbu ārzemēs loloju jau aptuveni 2 gadus kopš pabeidzu vidusskolu. Manuprāt tā ir laba izvēle tiem, kas vēl nav izlēmuši, kur un ko vēlas studēt. Šovasar apņēmīgi devos uz Liepājas Jauno Vanagu biedrību, kas ir viena no EBD nosūtītājorganizācijām Liepājā, lai īstenotu savu vēlmi kļūt par brīvprātīgo. Mani uzņēma ar pretimnākošu un pozitīvu attieksmi. Sākotnēji es kļuvu par organizācijas biedru, vēlāk devos mācību apmaiņas programmā uz Slovēniju un pēc tam sekoja projekts Gruzijā. Viss notika pakāpeniski un plānoti.

Jānis Z: Gribēju jaunus izaicinājumus un piedzīvojumus, arī iepazīt kādu citu valsti un tās kultūru.

Anete: Jau toreiz – labākā drauga klases stundā – jutu, ka man sirds pukst straujāk, domājot par to. Es vienkārši zināju, ka kādreiz aizbraukšu savā EBD. Laika gaitā uzkrāju par to iespējami daudz informācijas, jau skatījos un meklēju visādus projektus, kaut līdz maniem 18 bija vēl mazliet jāpagaida.


Vai ģimene un draugi atbalstīja tavu ideju?

Abi Jāņi: , atbalstīja!

Solvita: Ja godīgi – mamma nekādi negribēja pieņemt manu jauno avantūru bet tā kā šis nebija pirmais brauciens uz ārzemēm es stingri pastāvēju pie viedokļa, ka pratīšu par sevi parūpēties un par mani nav jāuztraucas. Draugi gan par mani joko, ka man vieglāk ir uzskaitīt valstis kurās neesmu bijusi, nekā tās, kur esmu. Tas protams ir diezgan tālu no patiesības, bet šķiet, ka viņi ir pieraduši pie maniem izbraukumiem un ceļojumiem.

Anete: No draugiem saņēmu, šķiet, visa veida viedokļus. Bija gan tādi, kas uzskatīja, ka šī varētu būt lieliska pieredze un priecājās par šāda veida drosmi, gan arī tādi, kas ir izteikti patriotiski un uzskatīja, ka es pēc tam palikšu ārzemēs pavisam un tātad esmu teju dzimtenes nodevēja (es pārspīlēju). Ģimene sākumā nebija izteikti atbalstoša vai nosodoša. Man tika uzdoti jautājumi, lai precizētu, kas ir kas un kādas garantijas, plusi un mīnusi ir no šādas izvēles doties. Vaicāja, vai vajag kā palīdzēt sagatavoties. Kad bija skaidrs, ka patiešām braukšu, ka esmu apstiprināta, krustmāte pat piedāvāja izgatavot dāvanas maniem gruzīnu draugiem.


Kādi bija pirmie iespaidi Gruzijā?

Jānis Z: Pirmais iespaids bija diezgan labs. Daba ir, protams, pavisam citādāka tur. Visapkārt ir ļoti daudz kalnu un klimats ir ļoti, ļoti silts. Gruziju es atcerēšos ar pozitīvām atmiņām.

Jānis V: Pirmie iespaidi bija tikai un vienīgi pozitīvi. Aprakstos rakstīts ka Gruzija ir valsts ar krāšņu dabu un draudzīgiem cilvēkiem un tieši tā arī ir. Lai arī gruzīnu tauta ir gana daudz pārcietusi viņi tiešām spēj pārsteigt ar savu vienreizējo viesmīlību un kultūru. Gruzija atrodas diezgan tālu no Latvijas un atšķiras gan ar savu kultūru, gan dabu, klimatu, kalniem un daudz ko citu, mani pārņēma sajūta ka šīs abas valstis tomēr vieno daudz kopīgu iezīmju kas ļāva justies teju kā mājās. Daļēji tas bija atstātais ”padomju laika mantojums” – mašīnas un ēkas no šī laika, cenas mūsu valstīs ir arī ļoti vienādas, politiķi tādas pašas šmuces kā pie mums valdībā taisa un ceļi arī viņiem nav īpaši labāki par mūsu ceļiem.

Solvita: Sākumā piedzīvoju nelielu kultūršoku, jo ierados Gruzijā ar savu ziemeļnieciski vēso mentalitāti. Pagāja aptuveni divas dienas lai to atkausētu un iejustos jaunajā vide. Pēc tam katra diena nāca ar jauniem atklājumiem, piedzīvojumiem un laiks paskrēja ārkārtīgi strauji. Pat nepamanīju cik ātri es pieķēros gruzīnu kultūrai un nu jau – grūti bija atgriezties mājās.

Anete: Tā kā Gruzija ir tālākā zeme, uz kuru esmu aizceļojusi, iespaidi bija ļoti spilgti – es visu pieņēmu un man patika. Īpaši necentos prātu nodarbināt ar jautājumiem, kāpēc viņiem kaut kas ir citādāk. Bieži atceros sākumā sevi nodomājam vai sakām: ”Cik jocīgi.”


Kā noritēja darba ikdiena?

Solvita: Pirmajā sapulcē GYE (Georgian Youth for Europe) ofisā katram no mums tika izsniegts mēneša plāns. Pirmā mūsu aktivitāšu nedēļa bija uzticēta 4 garā termiņa brīvprātīgajiem, kas bija sagatavojuši dažādas aktivitātes lai jaunajā komandā mēs viens otru labāk iepazītu. Otra nedēļa bija mūsu pašu aktivitāšu plānošanas nedēļa, kad mēs uzsākām darbu, savukārt trešā nedēļa bija plānoto aktivitāšu realizēšanas nedēļa un skautu nometne- nedēļas nogalē. Pēdējā nedēļa tika veltīta Gruzijas iepazīšanai, kad brīvi varējām izvēlēties galamērķi un ceļot.

Anete: Aktivitāšu plānošana parasti sākās ar rītu, kad visi noteiktā laikā tikāmies ofisā, sadalīšanos grupās, lai vieglāk izplānot aktivitātes un aktivitāšu plānošanu brīvā ritmā. Ja gribētu, varētu sēdēt ofisā kaut līdz nākamajam rītam, tomēr bieži vien izvēlējāmies ”saraut”, lai varam pagūt vairāk – kaut vakarā uz Tbilisi aizbraukt ar ”maršrutku”, kā vietējie to dēvē jebšu maršruta taksometru.


Kā pavadīji brīvās dienas?

Jānis V: Brīvās dienas pavadīju vai nu izpētot tuvējo apkārtni, dodoties uz tuvējo kalnu, vai arī kur tālāk – uz Kazbegi kalnu vai Melnās jūras piekrasti.

Jānis Z: Brīvās dienas parasti pavadīju ceļojot pa visu Gruziju, apskatot arī dažus populārus tūrisma objektus. Pamazām sāku iepazīt Gruzijas kultūru un tās īpatnības.

Solvita: Centos ceļot cik vien tas bija iespējams. Pirmais brauciens ārpus Rustavi robežām bija uz David Gareja alu klosteri, kur kāpjot kalnā sasniedzām Azerbajdžānas robežu, Signahi, neskaitāmas reizes galvaspilsēta Tbilisi, kas atrodas tikai 20km attālumā no mūsu pilsētas un ar mikroautobusu izmaksā aptuveni 50 santīmus, Kazbegi- viena no augstākajām Gruzijas virsotnēm, Boržomi, Vardzia, Mtskheta. Interesanti pavadījām laiku arī Rustavi- vienu no dienām tikām uzaicināti uz vīnogu vākšanas un vīna darināšanas pasākumu.

Anete: Brīvās dienas netika pavadītas garlaicībā. Tā kā dzīvojām pilsētā, kurā īpaši nekādu izklaides iespēju nebija, tās nācās izgudrot pašiem vai aizbraukt uz vietām, kur tās notika. Tās izpaudās gan kā gruzīnu tautas mūzikas un deju koncerta apmeklējums, pēc tam pasēdēšana kādā kafejnīcā galvaspilsētā, gan kā celšanās trijos četros rītā, lai kāptu vietējā kalnā un vērotu saullēktu.


Kādas jaunas zināšanas ieguvi?

Jānis V: Galvenokārt uzlaboju valodas zināšanas gan angļu, gan krievu, nedaudz iemācījos gruzīnu valodu, bet tas tikai dažu primāro vārdu līmenī, viens mēnesis nopietnai gruzīnu valodas apguvei ir tomēr par maz. Tāpat arī nedaudz papildināju savu vārdu krājumu ar franču, šveiciešu un igauņu vārdiem. Visvairāk jaunu zināšanu var teikt, ka iegūtas sociālā un informatīvā veidā. 

Jānis Z: Projekta laika es ieguvu zināšanas par Gruziju un tās kultūru. Kā arī pilnveidoju spējas organizēt savu darbu un sadarboties citiem.

Solvita: Darbs ārzemēs: komunikācijas veidošana un darbs interkulturālā vide- manuprāt, tā ir unikāla dzīves pieredze jauniešiem.


Ar kādām grūtībām nācās saskarties un kā tu ar tām tiki galā?

Jānis Z: Šī mēneša laikā nesaskāros ar grūtībām, ar kurām nespētu tikt galā. Iespējams, ka tādas varētu rasties, ja piedalītos ilgtermiņa projektā.

Jānis V: Vienīgās grūtības ar ko reizēm nācās saskarties, bet arī reti, bija valodas barjera. Tomēr tā kā gandrīz visi vietējie, vismaz vecāka gadagājuma cilvēki, saprot krievu valodu un gandrīz visi jaunie angļu valodu tad problēmu īpaši nebija Reizēm gadījās pašam aizmirst kādus vārdus un tad vien lietā nācās likt veco, labo rādīšanas metodi ar zīmēm.

Anete: Grūtības sagādāja sadzīvošana ar dienvidu ritmu, kad, teiksim, visiem jāierodas ir 10:00, bet realitātē tas notiek 11:00 un reāla tālākā darbība vēl pēc divām stundām. Tā notika dienā, kad braucām uz nometni. Grūtības, bet tātad arī pieredzi deva sadzīvošana ar dažāda rakstura cilvēkiem.


Kā tu plāno izmantot savas iegūtās zināšanas nākotnē?

Jānis Z: Grūti pateikt kur un kā savas iegūtas zināšanas pielietošu, bet zinu tikai to, ka tās agri vai vēlu tiks pielietotas. Šis projekts man ir devis kaut vai nelielu, bet, tomēr- jaunu dzīves pieredzi.

Solvita: Esmu nolēmusi doties arī garā termiņa EBD, tāpēc domāju, ka šī viena mēneša pieredze ir labs pamats. Arī turpmāk darbošos Liepājas Jauno Vanagu biedrībā, tāpēc ceru, ka ar savu pieredzi iedvesmošu vēl kādu. Šis mēnesis bija lieliska pieredze darbā ar bērniem un jaunatni, kas piedalījās mūsu veidotajās aktivitātēs. Bērni- tā taču ir mūsu nākotne!

Anete: Es domāju, vērtīgākās zināšanas un ieguvumus, es vēl nemaz neaptveru un nespēju novērtēt, kur nu vēl izplānot, kā pielietošu nākotnē.


Ko tu iesaki tiem, kas vēl tikai apsver domu kļūt par brīvprātīgo?

Jānis Z: Es, protams, varu teikt tikai to pašu labāko par manu pieredzi brīvprātīgajā darbā. Tas ir lietderīgi izmantots laiks visādā ziņā, un iegūtā pieredze noteikti noderēs turpmāk. Domāju, ka tā ir lieta, ko jāizmēģina ir ikvienam!

Jānis V: Ja vēlaties kaut ko mainīt savā dzīvē, piedzīvot pārmaiņas, satikt jaunus cilvēkus un apskatīt pasauli, palīdzēt citiem un iegūt jaunu pieredzi tad noteikti izmanto šo izdevību un piesakies brīvprātīgajam darbam. Tā ir unikāla iespēja, kas paver apvārsni jauniem darbiem un idejām, tā ir iespēja savai pašrealizācijai, pārbaudei un pilnveidošanai, tāpēc ja esi ieinteresēts un vēlies pieredzēt, ko savādāku tad droši- sper soli pretī iespējai, soli pretī jauniem piedzīvojumiem!

Solvita: Galvenais ir noformulēt pašam sev- kas tas ir priekš manis un kāpēc es to vēlos. Praktiskā daļa- piemēram nosūtītājorganizācijas atrašana, projekta izvēle, apmācības- būs tikai loģisks turpinājums.

Anete: Es neteikšu, ka iesaku to darīt kuram katram cilvēkam. Ir jārēķinās ar visu ko. Var gadīties dzīvošanas apstākļi pretēji tiem, kādus cilvēks ir izsapņojis, raksturos nesaderīgi cilvēki, pēkšņi citi pienākumi un vēl visādi riski, kas gan galvenokārt mani nepiemeklēja, bet kuriem jau iepriekš biju sevi mentāli sagatavojusi, ka tā var notikt.

Līga Krēsliņa,
BJB “Liepājas Jaunie Vanagi” valdes priekšsēdētāja

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz