No 2020. gada janvāra ikvienam, kurš kaut ko vēlēsies būvēt, vienalga, žogu, šķūnīti vai jaunu fabriku, savas ieceres būvvaldei būs jāiesniedz vienīgi elektroniski, izmantojot valstī ieviesto kopīgo Būvniecības informācijas sistēmu, saīsināti sauktu par BIS – to pārvalda Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).

Būvvaldei jau pieredze

Liepājas būvvalde šajā sistēmā strādā jau kopš tās radīšanas, un četru gadu laikā elektroniski sakrājies jau 5000 būvniecības lietu. Vairāk nekā 1000 lietu gadā – tas ir daudz, saka būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska. Viņa min BIS plusus. Nebūs vairs jāglabā projekti papīra formātā, izbeigsies papīra plūdi. Viens projekts var aizņemt sējumu sējumus, bet pilsētas būvvaldes arhīvs jau tagad ir pilns, un nu ir atvieglinājums, ka par jaunu krājumu uzglabāšanu nebūs jāraizējas.

Jau kopš oktobra BIS var lietot ikviens būvniecības ieceres iesniedzējs. Tādu vēl nav daudz. “Pozitīvi, ka iesniegt ieceri BIS var jebkurā diennakts laikā, pat neizejot no mājām. Iesniedzējam nav jāstaigā no vienas institūcijas uz citu, saskaņojot projektu,” saka A. Kulvanovska un uzsver, ka “teorētiski” arī turpmāk tādām vienkāršām iecerēm kā jaunam žogam dokumentācija nebūs sarežģīta. Tās būvniecības lietas, kuras jau ir iesāktas papīra formātā, nevajadzēs digitalizēt un varēs pabeigt pa vecam. Sagaidāms, ka būvvaldei būs iespēja ietaupīt naudu, jo iepriekš iestāde abonēja citu institūciju datus par naudu, lai varētu izskatīt būvniecības iesniegumus, “bet tagad to visu dara BIS”. Turklāt sistēma neļaujot kļūdīties – ja ievada nepareizu personas kodu vai kadastra numuru, uzreiz norādot uz misēkli.

Taču būvvalde ir tikai vienā “sistēmas pusē”. Kā jutīsies ieceres iesniedzēji otrā “pusē”? A. Kulvanovska bažījas, vai sistēma darbosies pietiekami ātri, jo jau šī gada nogalē BIS strādā lēnāk nekā iepriekš. Nav arī pārliecības, vai ieceres iesniedzēji pratīs sistēmu lietot. BIS mājaslapā minēts, ka noskaidrots – pagaidām vēl tikai 53 procenti nozares pārstāvju ir gatavi BIS ieviešanai un tikai 12 procenti sistēmu pārzina pilnībā.

Ko iegūs pasūtītājs?

Būvniecības pasūtītājs ir iedzīvotājs, zemes un būves īpašnieks. “Viņam, ieejot sistēmā, iespējams redzēt visu informāciju par īpašumu – kad īstenota būvniecības iecere, kāds termiņš, lai veiktu tehnisko apsekošanu, kad nepieciešams saņemt atzinumus vai iesniegt informāciju par īpašumu kādai institūcijai. Būvniecības elektroniskais process ļauj ietaupīt laiku un naudu, nodrošina nepārtrauktu datu pieejamību no jebkuras vietas pasaulē, datu drošību un citus ieguvumus,” presei raksta būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls, “BIS piedāvā 31 pakalpojumu, un sistēma ir integrēta ar 15 valsts informācijas sistēmām. Ja dati ir pieejami citā sistēmā, piemēram, Valsts zemes dienestā vai Uzņēmumu reģistrā, tad notiek informācijas apmaiņa. Pasūtītājam nav vairs jāiet pēc attiecīgas izziņas.”

BIS attīstības mērķis ir padarīt “būvniecības procesa dokumentāciju vienkāršāku, iedzīvotājiem saprotamāku un mazāk birokrātisku”, norādījis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Bet vai tas tā tiešām ir?

Pieredze ar sūrumiņu

Arhitekta Gundara Vīksnas birojs jau lieto BIS. Jautāts, ko domā par to, arhitekts smejas: “Jūs tiešām par to rakstīsiet vietējā laikrakstā?” Pēc tam kļūst nopietns: “Grūti ar to iet!” G. Vīksnas birojā ar BIS darbojas biroja administratore, kura ir “ļoti apķērīga”. Pirmā pieredze, lietojot BIS, ir ar sūrumiņu, jo pierādījies, ka sistēma, pretēji cerētajam, nebrīdina par kļūdām. Tā gadījies, ka, iesniedzot lielu projektu, tā virzība aizķērusies par trim četrām nedēļām tikai tādēļ, ka sistēma ļāvusi virzībā “spert otro soli, nebrīdinot, ka trūkst pirmā soļa” – pasūtītāja pilnvaras ar elektronisko apliecinājumu. Ar citu projektiņu “trīs nedēļas nočakarējāmies”, jo nav bijis skaidrs, kuram un kā sistēmā jāievada jaunizveidota īpašuma kadastra numurs. “Papīra formātā jau sen būtu ar roku pielabojuši un uzrakstījuši – labotam ticēt. Bet kas tagad to darīs?” arhitekts uzdod retorisku jautājumu, pieļaujot, ka šādā gadījumā, iespējams, visa būvniecības lieta BIS būs jāveido no jauna.

Bez tam, pēc G. Vīksnas pieredzes, BIS pašlaik ir lēna. Kas vēl būs pēc Jaungada, kad to vajadzēs lietot visiem būvniecībā iesaistītajiem? “Nojaušu – latviski sakot, būs pilnīgs čau!” saka G. Vīksna, “tagad paši ar mokām cīnāmies cauri. Lietošanas ērtība klibo.”

Un tomēr viņš atzīst – lai arī būvniecības process ir ārkārtīgi birokratizēts pēc tam, kad 2013. gadā Rīgā, Zolitūdē, sabruka lielveikals “Maxima” un traģēdijā gāja bojā vairāk nekā 50 cilvēku, tomēr šī apgrūtinošā birokrātija ir uzaugusi par labu būvniecības kvalitātei un drošībai. G. Vīksna cer, ka ar laiku tomēr BIS paātrinās projektu saskaņošanu. Tas līdz šim dažādās būvvaldēs aizņēma ļoti atšķirīgu laiku. Liepājā varēja projektu saskaņot sešās septiņās nedēļās, bet Rīgas būvvaldē tas prasījis sešus astoņus mēnešus. “Dokumentu elektroniskā aprite visā valstī to varētu padarīt vienādu un ātrāku,” spriež arhitekts.

Projektētājiem būs jāpalīdz

Nozares profesionāļiem BVKB šoruden rīkoja un gada nogalē vēl turpina organizēt mācības gan klātienē, gan vebinārus – tiešraides seminārus internetā. Tie ir bez maksas, un tajos pieteikties var jebkurš. Bet vai ar BIS tiks galā būvniecības ieceres autors, parasts iedzīvotājs, kuram vajag tik vien kā reizi mūžā mazu šķūnīti vai žogu uzbūvēt?

A. Kulvanovska spriež: droši vien būvniecības ieceres pasūtītāji dokumentāciju uzticēs kārtot projektētājiem. Pēc A. Kulvanovskas domām, arī turpmāk žoga dokumentācija nebūs sarežģīta. Ja pasūtītājs ar internetu un datoru ir uz jūs, tad gan jau palīdzēt spēs viņa bērni.

Katrs projektētājs nebūs ieinteresēts būt par izpalīgu tādos mazos darbiņos. G. Vīksna neslēpj: “Tādu piecpadsmit kvadrātmetru šķūnīti jau esam atraidījuši – ja mēs projektējam 30 tūkstošus kvadrātmetru lielu rūpnīcu!” Bet: “Klients jau pats to nevar izdarīt. Jāvar ievadīt sistēmā gan zemesgrāmatu, gan robežplānu un tā tālāk – vai to kāds pratīs izdarīt? Arhitekta palīdzība būs jālūdz tik un tā!”

Vai šī sarežģīti vienkāršā jeb vienkārši sarežģītā BIS savā ziņā neveicinās negribēto – vai plašumā neies patvaļīga būvniecība?” G. Vīksna pieļauj, ka tā var gan notikt. Taču nevajadzētu, jo arī vienkāršs šķūnītis, neprasmīgi uzbūvēts, var uzkrist kādam uz galvas, viņš aizrāda.

Uldis Vecvagars ir divās lomās – Nīcas novada būvvaldes vadītājs, citu pašvaldību teritorijā arī projektētājs. Viņš teic, ka būvvaldei darboties BIS nav problēmu, bet tādas sagaidāmas tiem, kuri projektus tagad sāks iesniegt elektroniski. Arī pašam kā arhitektam vēl ir neskaidrības, kā sistēmā strādāt. Piemēram, pašlaik, iesniedzot būvprojektu BIS, nav redzams, ka to ir apstiprinājis pats ierosinātājs. “Elektroniski to nevar saskaņot, var tikai ieskenēt papīra formātā. Bet viss projektēšanas process sākas ar pasūtītāju,” saka U. Vecvagars, “acīmredzot BIS izstrādātāji domājuši par lielākiem projektiem, bet daudziem ir jāsaskaņo mazas iecerītes. Katram, kurš gribēs BIS iesniegt savu dokumentāciju, būs nepieciešama identifikācijas jeb ID karte ar PIN kodu un karšu lasītāju – bet daudziem tādu nav. Es pats vēl īsti nezinu, kur tādu karšu lasītāju iegūt. Mums, projektētājiem, būs daudz vairāk jāpalīdz cilvēkiem, kuriem pirmo reizi mūžā būs jāuzbūvē kaut vai šķūnītis. Ar 1. janvāri parādīsies visas BIS nepilnības. Vai sistēma tad pēkšņi nepārslogosies? Tā bremzējas jau tagad. Vislielākās grūtības būs būvniekiem, jo pilnīgi visa dokumentācija – būvniecības žurnāli un viss pārējais – turpmāk būs tikai elektroniski. Vēl šajā tēmā taustos, arī esmu mazliet nobijies,” viņš atzīst. Taču A. Kulvanovska uzskata – sākums vienmēr ir grūts, kamēr lietotāji pie BIS pieradīs.

Uzziņai

BIS – būvniecības informācijas sistēma,

elektroniska vide, kurā nodrošina informācijas apriti starp būvniecības procesa dalībniekiem, uztur būvniecībai nepieciešamos reģistrus un ar būvniecību un reģistriem saistītos elektroniskos pakalpojumus.

Būvniecības procesa dalībnieks ir būvniecības ierosinātājs – fiziska vai juridiska persona, tehnisko noteikumu izdevējs, būvvalde, sertificēts būvspeciālists, kontrolējošās institūcijas un citas personas.

Būvniecības procesa dalībnieki sistēmā var:

– vadīt un pārraudzīt savu būvniecības lietu;
– pilnvarot un deleģēt būvniecībā iesaistītos un komunicēt ar tiem;
– ievadīt datus par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, būvdarbu dalībniekiem, informāciju par būvmateriāliem;
– dokumentēt būvdarbu gaitu, aizpildot elektronisko žurnālu un sekot līdzi darbu izpildei;
– ar būvniecības ierosinātāju saskaņot apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai, lai iesniegtu to būvvaldē.

Avots: bis.gov.lv