Pēc nopietna argumentu kara, kas piektdien izvērsās, apspriežot Durbes lieguma Dabas aizsardzības plānu, Vides ministrijas pārstāvji ar apkārtējo nekustamo īpašumu saimniekiem vienojās, ka nepieciešams atrast kompromisu, lai šo plānu varētu apstiprināt. Apkārtējo zemju īpašnieki vēlas, lai dabas aizsardzība būtu sabalansēta ar teritorijas ilgtspējīgu attīstību, nevis kā pašreiz izstrādātajā plāna projektā, kas vispār aizliedzot tur kaut ko darīt jeb, kā izteicās viens no zemes īpašniekiem, pat telti viņi tur nedrīkstētu uzstādīt.

Atzīst kļūdas

Vides ministrijas pārstāvji klātesošajiem stāstīja, ka savulaik no ekspertiem saņemts priekšlikums šajā vietā veidot liegumu, jo tā ir nozīmīga vieta putniem. Priekšlikums vispirms tika izvērtēts Vides ministrijā. Pēc tam priekšlikumi esot apspriesti Durbē un Dunalkā. Tad tapa Ministru kabineta noteikumi par dabas liegumiem, kur sarakstā iekļauts arī Durbes liegums, un tie savukārt iekļauti “Nature 2000” sarakstā, un apkārtējo nekustamo īpašumu saimnieki informēti par šādas teritorijas izveidošanu.

Katrai īpaši aizsargājamajai teritorijai nepieciešams Dabas aizsardzības plāns. Vides ministrija izsludināja iepirkuma procedūru par šī darba veikšanu, un tajā uzvarējusi Ornitologu biedrība. Nupat darbs skaitījās pabeigts, un tāpēc tika prezentēts ieinteresētajām pusēm, lai varētu to nodot sabiedriskajai apspriešanai.

Plānā tiek paredzēti konkrēti apsaimniekošanas pasākumi – pļavu pļaušana, krūmu izciršana un citi, bez tam plāns kalpo par pamatu finanšu piesaistei.

Ministrijas pārstāvji atzina, ka plāna izstrādes laikā pieļautas arī kļūdas, piemēram, nav bijusi pietiekama informētība, dialoga trūkums, ekspertu valoda pārāk sarežģīta. Tāpēc valda zināma nesapratne starp pašvaldībām, iedzīvotājiem un Vides ministriju. Taču ierēdņi neesot psihologi, un viņiem nav viegli visu perfekti izskaidrot. Bez tam ministrijas pārstāvji esot gatavi pārrunām par plāna precizēšanu, taču ne lieguma robežu izmaiņām, jo tās jau esot nosūtītas ES.

Zinātniskais pamatojums – zosu mēsli

Mierīgā Dabas aizsardzības plāna apspriešana beidzās, kad sarunās iesaistījās bijušais Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Andrejs Radzevičs, kurš pārstāvēja vairākus Durbes ezera apkārtnes nekustamo īpašumu saimniekus, arī viņam pašam šajā teritorijā pieder zemesgabals. “Ja jūs būtu pārbaudījuši dokumentus, jūs pārliecinātos, ka sabiedriskā apspriešana Dunalkā nav notikusi,” viņš iebilda. Uz to ierēdņi paraustīja plecus, ka “esot bijusi”, taču dokumentu uzrādīt nevarēja.

A.Radzevičam bija arī iebildumi pret izstrādāto modeli, kāda izskatītos apkārtne, mainoties ezera ūdens līmenim. “Pēc jūsu modeļa iznāk, ka ezera vidū izveidojas viena sala, otra sala, trešā…,” klāstīja A.Radzevičs. Viņam gan tika skaidrots, ka datu kvalitāti ietekmējusi ūdens virsmas viļņošanās. Taču plāna autors nevarēja pateikt, kādu ūdens līmeni ņemot par pamatu veidots šis modelis. “Jūsu modelējums mēness vai kaut kā cita iespaidā ir galīgi… nekāds,” skarbs savos vērtējumos bija A.Radzevičs. “Plāna izstrādātājs nemaz nezina, ar kādu ūdens līmeni viņš strādā. Tas ir ļoti dīvaini.”

Bet vislielāko sašutumu A.Radzevičs pauda par tekstu, ko Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji pasniedz kā zinātnisko pamatojumu. Eksperts O.Opermanis ziņo, ka “pļavās daudz zosu un gulbju mēslu, kas norāda, ka uzturas liels skaits migrantu. Pēc agrākajiem datiem zosu un gulbju koncentrācijas minētas arī citur ap ezeru, taču liekas, ka šī varētu būt nozīmīgākā vieta. Griežu skaits, cik noprotu, nav precīzi zināms, taču nevarētu būt šaubu, ka tas pārsniedz 20. Tomēr jāuzskata, ka dati teritorijas pilnīgam ornitoloģiskam raksturojumam ir nepietiekoši un turpmāk jāveic papildu pētījumi.”

“Vai šādus minējumus par zosu mēsliem un eksperta paziņojumus par to, ka viņam kaut kas liekas, viņš kaut ko noprot un vēl atzīst, ka dati nav pietiekami, var uzskatīt par zinātnisku pamatojumu?” vaicāja A.Radzevičs.

Ministrijas pārstāvji A.Radzevičam pateicās par viņa lielo interesi un solīja iebildumus ņemt vērā, un norādīja, ka labāk būtu bijis, ja A.Radzevičs savus novērojumus būtu sniedzis Dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā.

Process būs ilgs

Plāna apspriešanas nobeigumā saruna gan ievirzījās konstruktīvākā dialogā. Nolemts, ka mēneša laikā pašvaldības kopā ar iedzīvotājiem iesniegs savu piedāvājumu Dabas aizsardzības plānam. “Neviens jau neiebilst, ka daba ir jāaizsargā, taču jāņem vērā arī apsaimniekotāju intereses. Tagadējā plāna redakcijā iznāk, ka neviens tur nedrīkst neko darīt. Bet, kur nav saimnieka, tur vide būs pamesta savā vaļā. Ne jau ministrija nāks un uzraudzīs, kas te notiek,” uzskata A.Radzevičs. Ja uzraudzības grupai izdosies vienoties par plāna redakciju, tas tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja tām būs pozitīvs rezultāts, savu slēdzienu sniegs ieinteresētās pašvaldības, un tikai tad plānu nodos apstiprināšanai ministrijā. Tā kā rezultāts acīmredzot tuvākā nākotnē nav gaidāms. Tas, cik ilgs būs šis process, atkarīgs no tā, cik elastīgas būs visas ieinteresētās puses, uzskata A.Radzevičs.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Pēc Durbes lieguma Dabas aizsardzības plāna iznāk, ka pie 24,7 metru ūdens līmeņa atzīmes attēlā redzamajai ēkai vajadzētu būt applūdušai. Andrejs Radzevičs no tā secināja, ka plāns izstrādāts pavirši, ņemot vērā virtuālus iespējamos modeļus, bet ne vērojumus dabā.