Dace Arāja: Iespējamo ierobežojumu mērķis ir mazināt azartspēļu ietekmi uz iedzīvotājiem, nevis tās aizliegt
Saeima steidzami apstiprinājusi grozījumus “Azartspēļu un izložu likumā”, ka pašvaldībai ir tiesības izdot noteikumus, ar kuriem nosaka vietas, kurās azartspēles nav atļautas. Vienlaikus Finanšu ministrijā, konsultējoties ar pašvaldībām, top azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu projekts 2021.–2027.gadam.
"Kurzemes Vārds"
No tiesvedībām šajā jomā redzam, ka līdz šim lielākoties izvēles iespējas pašvaldībām nav bijušas. Arī pērn Augstākā tiesa pieņēma Liepājas pašvaldībai nelabvēlīgu spriedumu, proti, ka Liepājas domei ir jāizsniedz sūdzības pieteicējai SIA “Joker Ltd” atļauja spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Ganību ielā 187 un jāatmaksā pieteicējai valsts nodeva 28,46 eiro.
Lai noskaidrotu Liepājas iedzīvotāju viedokli, pilsētas dome bija organizējusi iedzīvotāju aptauju, kurā piedalījās 264 respondenti.
No tiem 97 procenti pauda negatīvu attieksmi pret spēļu zāles, totalizatora un derību likmju vietas atvēršanu šajā vietā.
Viens no pamatojumiem, kāpēc dome lēma neatļaut jaunās azartspēļu vietas atvēršanu, bija tas, ka plānotā spēļu zāle būs tuvu aktīvai ļaužu plūsmai, dzīvojamām ēkām, netālu atrodas arī izglītības iestādes – Liepājas 8. vidusskola un Juridiskā koledža.
Tiesa šos argumentus neuzskatīja par pietiekamiem un atzina, ka spēļu zāles, totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vieta Ganību ielā nevar radīt būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.
Pašlaik pamatnostādnēs ir plānots papildus iekļaut ierobežojumus attiecībā uz dzīvojamām mājām, kurās azartspēļu zāles nedrīkstēs atvērt, un noteikt, ka azartspēļu vietas nedrīkstēs atrasties 250 metru rādiusā ap bērnudārziem un citām izglītības iestādēm.
Arī pašvaldība iepriekš ir argumentējusi, ka šo institūciju tuvumā azartspēļu vietas nav vēlamas, un paudusi bažas, ka tās var provocēt tieši nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi.
Pamatnostādnēs arī paredzēts, ka pašvaldības varēs teritorijas plānojumā noteikt vietas, kur azartspēļu zāles nedrīkstēs atrasties.
Taču iespējamo ierobežojumu mērķis ir mazināt azartspēļu ietekmi uz iedzīvotājiem, nevis tās aizliegt, jo arī valstīs, kur azartspēļu bizness ir aizliegts, rodas nelegālie darboņi.
Tāpat turpmāk valsts plāno pilnībā pārņemt atļauju izsniegšanu azartspēļu organizētājiem, lai mazinātu administratīvo slogu pašvaldībām.
Pagājušajā nedēļā pašvaldībai bija jāsniedz savs viedoklis par šīm pamatnostādnēm, lai tās virzītu uz Saeimu. (18. martā pamatnostādņu projekta izskatīšanu valdība atlika – aut.). Mums iebildumu pret šo projektu nebija, ņemot vērā, ka tiek paplašināts uzskaitījums, kur azartspēļu zāles nevarēs atrasties.
Pašlaik ir grūti pateikt, kā pašvaldības varēs ietekmēt spēļu vietu noteikšanu ar teritorijas plānojumu, attiecīgi būs pašvaldības saistošie noteikumi. Varbūt būs kopēji visām pašvaldībām Ministru kabineta noteikumi. Visticamāk, par vadlīnijām vēl būs diskusijas Saeimā.
Pamatnostādnes būs tikai sākotnējais politiskais dokuments, deputātu apņemšanās. Uz tām balstītiem tālāk vajadzētu būt grozījumiem likumos vai kādā citā normatīvā.
Liepājā pašlaik ir 12 azartspēļu zāles, kuras nevar darboties kovidsituācijas dēļ.
Dace Arāja, Liepājas pašvaldības Juridiskās daļas vadītāja