Līvas tirgū es
piedalos visus gadus kopš tas ir noticis. Vai Līvas tirgum ir kādi jauninājumi
vai izmaiņas nākušas klāt es nemāku teikt, jo, ja tirgojas, tad to nemaz
nepamana. Vienīgā izmaiņa, ka Līvas tirgus sākotnēji norisinājās Kuršu laukumā,
bet tagad tas ir promenādē. Sākotnēji, ja tas bija vairāk tirgus tad tagad
notiek daudz dažādu pasākumu šajā laikā. Šis pasākums noteikti iet plašumā,
kļuvis izvērstāks.

Vienīgi par ko
neesmu pārliecināta, vai ir lietderīgi Līvas tirgu rīkot divas dienas, jo ja
sestdienā cilvēki nāk iepirkties, tad svētdienā vairāk vai mazāk visi nāk
atpūsties un apskatīties. Svētdienās tirgošanas sanāk minimāla. Parasti esmu
Līvas tirgū divas dienas, bet šogad nezinu vai tirgošu savu produkciju arī
svētdien.

Keramika ir mans
hobijs, es papildus vēl strādāju skolā un augstskolā, dažreiz vēl sanāk
aizvietot kolēģi un vadīt pulciņu. Tādēļ braukāt un tirgoties man laika sanāk
maz. Kad es strādāju un veidoju keramikas izstrādājumus, es nekad nedomāju par
naudu. Vai man to kāds pirks vai nē, jo jāstrādā ir tā, lai pašam patiktu un
tikai tad var gūt gandarījumu. Līdz ar to rodas vēl kāds, kuram mans darbs
patīk. Tiklīdz veidojot sāku domāt par naudu, tad tas viss ir garām.

Man amatniecība
ir atslodze no maniem ikdienas darbiem, jo tad sakārtojas domas un prāts. Viss
tad nostājas savās vietās. Tas ir tā pat kā kādam adīšana vai tamborēšana
nomierina nervus. Tāds darbs, kurā var ieiet iekšā un aizrauties nedomājot
vairs ne par ko citu.

Līvas tirgus un
arī, protams, citi tirgi ir vieta, kur var satikties ar daudziem un dažādiem
amatniekiem. Var apskatīt citu darbus un izrunāties, kā arī labi pavadīt laiku
ar sev līdzīgi domājošiem.