Domāju, ka frāze ”Latvijas muzeju sistēma ir smagnēja” ir labi pazīstama un ne reizi vien pamatoti cilāta. Muzeji, neatkarīgi no tā, vai būtu valsts vai pašvaldības, sastopas ar hronisku naudas trūkumu attīstībai, taču, manuprāt, šī realitāte piespiedusi muzejniekus mest kūleni pašiem savā domāšanā, par ko blogā raksta izglītības kuratore Marta Pallo.

Tikai tas kūlenis ir katram ir citādāks. Vienkārši nav cita ceļa, lai esošiem resursiem piesaistītu sabiedrību.

Bet ne par to šoreiz vēlējos izteikties. Patiesībā Marto Pallo ar savu blogu mani uzvedināja apdomāt labu ideju. Arī es esmu bijusi Vācijas vēstures muzejā (Deutsches Historisches Museum) Berlīnē, taču šis muzejs man nepalika labā atmiņā ar gardām kūkām, taču ar starpkaru perioda ekspozīciju gan. Manuprāt, tieši šajā muzejā ir viena no veiksmīgākajām ekspozīcijām, kas attaino Vācijas vēsturi un uzbur laimeta garu starp Pirmo un Otro pasaules karu. Tajā vistiešāk jaušama elpa, ko var sajust lasot un šķirstot šī perioda laikrakstus.

Mani ievdesmoja ideja par ”gardākajām kūkām”. Liepājas muzeja galvenajā ēkā Kūrmājas prospektā 16, kur šobrīd notiek remonta un rekonstrukcijas darbi, nav piemērota platība, lai ieinteresētu kādu no esošajiem sabiedriskās ēdināšanas operatoriem restorāna atvēršanai. Jau vēl pirms remonta esam uzrunājuši vairākus operatorus atvērt kafejnīcu dārzā, taču sezonāls raksturs nešķiet saistošs. Savukārt atvēlētā vieta iekštelpās ir maza un neatbilstoša uzņēmējiem.

Pirms mēneša kopīgi ar kolēģiem apmeklējām jaunatklāto Igaunijas jūras muzeju Tallinā. Kā stāstīja igauņu kolēģi, muzejs pats apsaimnieko kafejnīcu un suvenīra veikalu, gūstot no tā ienākumus. Arī mēs savā muzejā, apgrūtinot grāmatvedību, apsaimniekojam suvenīru veikalu, taču līdz šim kafejnīca mums likās pārāk liels izaicinājums. Taču Igaunijas jūras muzejā tā darbojas veiksmīgi.

Tā kā Liepājas pašvaldība izsolē ir iegādājusies vēsturisko Hoijera atraitnes viesnīcu jeb tautā tā saukto Pētera 1 namiņu, visticamāk, ka Liepājas muzejs pēc pāris gadiem iegūs papildu ekspozīciju telpas. Tāpēc mēs varētu atteikties no nelielas ekspocīcijas platības Kūrmājas prospektā 16.

Ilgi savā galvā prātoju domu par nelielu konditoreju, bet, vai nāks cilvēki, būs interesanti, vai tā atšķirsies no tā, kas jau ir pilsētā? Taču doma par gardākajām kūkām Liepājā mani nepamet un tirda. To varētu realizēt, radot attiecīgu zīmolu un pozicionējoties.

Dace Kārkla,
Liepājas muzeja direktore