Dainis Gašpuitis: Cilvēkiem problēmas ar maksātspēju nešaubīgi būs
AS “Latvijas gāze” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no šī gada 1. jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6 līdz 89,9%. Otrajā pusgadā mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, maksājums par gāzi būs aptuveni 10,56 eiro mēnesī līdzšinējo 7,67 eiro vietā. Savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei un patērē vidēji 180 kubikmetru mēnesī, maksājums pieaugs no 148 eiro līdz 278,15 eiro mēnesī.
liepajniekiem.lv
Visa šī kombinācija nozīmē, ka inflācija, visticamāk, savu augstāko punktu vēl nav sasniegusi. Mēs redzam, ka inflācijas pieaugums ir krietni augstāks par to, kas šobrīd redzams darba tirgū, proti, algu pieaugumā.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja samazinās, turklāt strauji. Lai uzturētu savu patēriņu, cilvēki būs spiesti aizņemties vai tērēt uzkrājumus. Tiem, kam šādu iespēju nav, būs jāsamazina savs patēriņš, līdz ar to, visticamāk, kritīsies ekonomiskā aktivitāte. Pieaugs parādi par komunālajiem maksājumiem, kavēsies kredītu atmaksa utt. Cilvēkiem problēmas ar maksātspēju nešaubīgi būs.
Ikvienam no mums jārēķinās ar papildu izmaksām, ne tikai dabasgāzi izmantojot ēdienu gatavošanā un apkurei.
Dabasgāzes sadārdzinājums zināmā mērā atspoguļosies arī elektroenerģijas cenā un netieši citās izmaksās, jo tas viss skar arī tirgotājus, ražotājus utt.
Kaimiņvalstis šo problēmu cenšas risināt dažādi, piemēram, ar nodokļu samazināšanu, energoresursu cenu griestu noteikšanu. Virziens ir līdzīgs, proti, primārais fokuss likts uz mājsaimniecībām, taču valstis rīkojas atšķirīgi.
Latvijas valdība runā par mērķētu pabalstu sistēmu, lai iedzīvotājiem sniegtu atbalstu cenu pieauguma dēļ. Taču inflācijas kāpums ir tik plašs, ka primāri būtu jāskatās, kā izvairīties no turpmākā ekstremālā cenu pieauguma, protams, raugoties no valsts maka puses interesēm.
Varbūt jādomā par kādiem subsidētiem produktiem, lai cilvēkiem būtu kauts kāds minimālais pārtikas grozs, kas iegādājams par labākām cenām.
Mūsu izmēra ekonomikai nav tādu rīku, lai spētu apstādināt cenu pieaugumu, taču ir iespējami dažādi atbalsta mehānismi. Piemēram, lai cilvēkiem, kuram jānomaksā parādi, nebūtu jāskrien un jāmeklē nauda kaut kādos kantoros, bet viņam būtu iespēja aizņemties ar saprātīgiem nosacījumiem vai arī vienoties par parādu atlikšanu un maksājumu izlīdzināšanu. Arī tas ir atbalsts.
Pagaidām sabiedrībā īpaša reakcija saistībā ar dabasgāzes jaunajiem tarifiem nav gaidāma, taču domāju, ka aktuāli tas būt nākamā gada sākumā, kad pienāks lielie rēķini. Tad tiešām, visticamāk, jau parādīties radikālāka situācija un viedokļi.
Dainis Gašpuitis, “SEB bankas” makroekonomikas eksperts
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
