DAP atgādina – dodies dabā uzmanīgi un ar izpratni
Vasara ir aktīvās atpūtas laiks dabā, kad arvien vairāk cilvēku dodas pārgājienos, piknikos un arī vēlas nakšņot zem zvaigžņotām debesīm un pamosties no putnu dziesmām. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina – tas jādara ar prātu un vispirms jānoskaidro, vai galamērķis nav aizsargājama teritorija ar stingriem nosacījumiem.
liepajniekiem.lv
Iespējams, daudzi domā, ka nekas slikts dabai taču nevar notikt no tā, ka pāris cilvēki iziet cauri mežam vai uzslien telti skaistā vietā pie ūdeņiem. Tomēr tā nav.
Nesen klinšu ērgļa ligzdošanas vietā Kurzemē atpūtnieku neatļauta ierašanās un nometnes ierīkošana piespieda ērgļu mātīti atstāt ligzdu un viņas ilgstošā prombūtne apdraudēja mazuļa dzīvību.
Klinšu ērglis ir viens no retākajiem Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem, to skaits nepārsniedz 10 pārus.
Kurzemē zināmi trīs pāri, no kuriem divi ligzdo uz mākslīgi veidotiem ligzdu pamatiem. Vienā ligzdā novērošanas kamera bija fiksējusi ērgļu mātīti, kas sildīja nesen šķīlušos, vēl pūkainu mazuli. Šie putni ir ļoti jūtīgi pret traucēšanu ligzdošanas sezonā, un tas var novest pie olu vai mazuļu zaudēšanas.
”Diemžēl Kurzemes klinšu ērgļu pāris zaudēja mazuli īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kura izveidota tieši šīs sugas saglabāšanai,”
uzsver DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.
”Lai nenodarītu pāri tiem, kam daba ir vienīgās mājas, jāatceras, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nometnes var ierīkot tikai tam paredzētās vietās, kas jau aprīkotas ar ugunskura vietām. Tādēļ pirms došanās dabā jāpārliecinās par konkrētās teritorijas statusu, zonējumu un atļauto darbību nosacījumiem.”
Vasaras sākumā cilvēki laukos un mežos var sastapt pavasarī dzimušos dzīvnieku un putnu mazuļus. Nereti rodas nepārvarama vēlēšanās mazās radībiņas glābt, nesot uz mājām.
DAP pārstāve Elīna Ezeriņa uzsver, ka sabiedrībā raksturīgi pārnest cilvēku savstarpējos attiecību modeļus uz dzīvniekiem, taču tā tiem nevis palīdz, bet nodara pāri. ”Piemēram, dabā pamanīts viens pats stirnēns, zaķēns vai pūčulēns nav vecāku pamests. Tas tiek rūpīgi pieskatīts no attāluma.
Nesot to mājās, mēs atņemam šo mazuli viņa mammai un padarām to atkarīgu no cilvēka, nespējīgu vairs pašam izdzīvot savvaļā,”
viņa skaidro.
Dzīvnieku pasaulē ir ierasts, ka mazulis viens uzturas ierastajā vidē un gaida vecākus pārnākam ar barību. Tāpēc ikvienam iespēju robežās vajadzētu izvairīties no savvaļas dzīvnieku un mazuļu traucēšanas.
Lai dzīvnieki neuzturētos pie cilvēku dzīvesvietām, jānovērš iespējas tiem viegli un ērti piekļūt pie barības. Atkritumu konteineriem un komposta kastēm jābūt noslēgtām, nevajag atstāt pieejamās vietās mājdzīvnieku barību un, protams, nevajag pašiem sākt barot dzīvniekus, tā pamudinot uzturēties vienā vietā cilvēku tuvumā.
Uzziņai
Informācija par atpūtu dabā un palīdzību dzīvniekiem
Dabas objektus un noteikumus par uzturēšanos tajos meklē vietnē tiekamiesdaba.lv, mobilajā lietotnē Dabas tūrisms.
DAP kampaņas vietnē neizdzesdzivibu.lv uzzini, kurā gadījumā dzīvnieks uzskatāms par bezpalīdzīgu, bet kurā ne, kā pareizāk sniegt palīdzību un kurām iestādēm ziņot.
Ja savvaļas dzīvnieks ir savainots, jāziņo vietējai pašvaldībai; ja iesprūdis, sapinies, iesprostots, iekritis, ielūzis un pats nespēj atsvabināties vai izkļūt no sprosta, jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa numuru 112.
Ja nepieciešams padoms vai atbildes uz jautājumiem, sastopot savvaļas dzīvnieku, zvani pa tālruni 27313200 un saņem bezmaksas konsultāciju.
Avots: DAP
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
