Nīcenieku dārzi ir dažādi, bet tos vieno Kurzemes brunču krāsainība, tā uzskata konkursa “Par Latvijas skaistāko daiļdārzu un lauku sētu” žūrijas komisijas locekle Gundega Lināre. Komisija otrdien viesojās Nīcas pagastā, lai apskatītu piecus košumdārzus, kas šogad piedalās Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības rīkotajā konkursā.

Nīcas pašvaldība, ņemot vērā pašu pagasta skaistāko sētu un dārzu sacensības rezultātus, valsts mēroga konkursam pieteikusi “Ievniekus”, “Valtus”, “Sīpolus” un “Drāzniekus”, bet “Lieknu” saimnieki pieteikušies paši. Vēl konkursā piedalījās košumdārzs Liepājā, Muitas ielā.

Līdz augusta beigām komisija būs apskatījusi 50 konkursam pieteiktos dārzus no visas Latvijas, tad arī nosauks uzvarētājus. Komisija, kurā darbojas Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības pārstāvis, dārzu un ainavu arhitektūras projektēšanas speciālisti, apskata arī sešus Latvijas paraugdārzus – šādu titulu saņem dārzi, kas ilgstoši bijuši valsts labāko skaitā, to piešķir uz mūžu, ja vien saimnieks pats nevēlas no tā atteikties. Liepājas rajonā paraugdārzs ir tikai viens – “Saulkrasti” Vērgales pagastā. Šie dārzi vairs konkursā nepiedalās.

Konkursā “Par Latvijas skaistāko daiļdārzu un lauku sētu” ir trīs galvenās nominācijas: skaistākais daiļdārzs, lauku sēta un lauku sēta ar ražošanu. No Liepājas puses pieteikti tikai daiļdārzi, stāsta konkursa koordinatore Liena Gulbe. Piešķiršot arī individuālas balvas par īpaši interesantiem akcentiem un risinājumiem. “Līdz šim nīcenieki kādas godalgas ir saņēmuši katrā konkursā,” piebilst L.Gulbe. 

Dod milzīgu gandarījumu

Kurzemes daiļdārzi ir pavisam atšķirīgi no, piemēram, Latgales dārziem un to, iespējams, nosaka atšķirības mentalitātē, sacīja konkursa koordinatore. Taču daudz par dārziem šajā novadā šogad neizdodas uzzināt, jo no Kuldīgas rajona konkursā nepiedalās neviens dārzs, divi pieteikti no Tārgales Ventspils rajonā, četri – no Ventspils pilsētas. “Ļaudis ir ļoti paškritiski, viņi negrib pārāk daudz popularitātes, negrib lieku reizi kādu svešu laist savā pagalmā,” novērojusi L.Gulbe.

“Valtu” saimnieks Arnis Šķilvalts gan necenšas savu dārzu slēpt no skatītāju acīm. Tāpēc regulāri piedalās konkursā “Sakoptākā Nīcas viensēta”, ir saņēmis Goda dārza titulu. Piedalījies arī Nīcas Dārzu dienā, kur uzņēmis visus apmeklētājus, kas gribējuši sev gūt kaut ko no bagātīgās šā pagasta dārzkopības pieredzes. “Lai ļaudis skatās, man taču nav žēl,” viņš smaida.

No senčiem mantotajos “Valtos” daiļdārzu saimnieki sākuši veidot apmēram pirms astoņiem gadiem. Sākumā palīdzējuši profesionāli dārznieki, bet pēdējos gados labi iztiekot pašu spēkiem. Darbojoties visi, bet visvairāk saimnieks pats, kaut arī amats – šoferis – šķiet ar daiļdārzniecību pavisam nesaistīts. “Dārzs ir dvēselei,” saka A.Šķilvalts. “Tas dod milzīgu gandarījumu, kad redzi, ko pats ar savām rokām esi izveidojis.”

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Kaut arī atsaucība Latvijas skaistāko dārzu un sētu konkursam ir krietni gājusi mazumā, tā rīkotāji tomēr uzskata, ka sacensības gars ir vajadzīgs arī šajā jomā un tas jāattīsta. Arnis Šķilvalts izrāda savu dārzu ainavu un dārzkopības speciālistēm Silvijai Rubenei (no labās) un Lienai Gulbei.