Liedaga vidusskolas direktore Aija Grīnberga uzskata, ka tehnoloģijas skolās ir nepieciešamas, tās dod iespēju vizualizēt informāciju, skolēniem ir vieglāk saprast, kā arī apgūt prasmes turpmākajai dzīvei.

Memoranda “Dators ikvienam bērnam” ietvaros skolu apgāde ar datortehniku turpināsies.

Vai lietot – pašu ziņā

Kovida laikā Liepājā skolām ar pašvaldības atbalstu piešķīra 170 datorus, pastāsta Izglītības pārvaldes komunikācijas vadītāja Renāte Meļķe.

Pašas skolas esot izvērtējušas, kuram audzēknim visvairāk tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu attālināto mācību procesu.

“Atpakaļ neprasījām.

Ja mācību iestāde pēc pandēmijas teica, ka nav nepieciešami, tos tālāk novirzījām, piemēram, pirmsskolām, kurām bija kritiski nepieciešama datortehnika.”

Uz vietas pārvaldē nekas netiekot krāts, bibliotēku neveidojot. “Bet mums ir kaut kas rezervē krīzes gadījumam, ja nu kādai iestādei pēkšņi ir nepieciešams, tehnika ir sabojājusies vai savu laiku nokalpojusi, pirms tiek iegādāta jauna,” piebilst R. Meļķe.

Vērā ņemamu pienesumu devis valsts līmenī pieņemtais memorands “Dators ikvienam bērnam”, kas paredz datoru mērķtiecīgu iegādi, lai pašvaldību skolās izveidotu datoru bibliotēku skolēniem.

Pērn 7. līdz 9. klašu digitalizācijas ietvaros 10 izglītības iestādes Liepājā kopā saņēmušas 1028 portatīvos datorus.

Savukārt no 1. līdz 12. klasei digitālās plaisas mazināšanai (mazaizsargāto grupas skolēni) 11 izglītības iestādes kopā tikušas pie 1065 portatīvajiem datoriem.

Visvairāk datoru saņēmušas Draudzīgā aicinājuma vidusskola, Oskara Kalpaka vidusskola, Jāņa Čakstes vidusskola u.c.

Attiecīgi tās mācību iestādes, kurās arī skaitliski vairāk audzēkņu.

Līdz ar datoru piegādi nācās risināt praktiskus jautājumus. Piemēram, to apdrošināšanu, uzlādes skapju nepieciešamību, interneta un lielākas jaudas nodrošinājumu skolās.

Tā kā tie bija “ChromeBook” datori, ar pavisam citu darba vidi, kā līdz šim ierasts, tad pedagogiem nācās iziet apmācības.

Tas, kā katra izglītības iestāde piešķirtos datorus lieto, ir pašu ziņā. “No pēdējā “pienesuma” redzam, ka 90 procentos skolu datori tiek ieslēgti. Ir, protams, dzirdēts, ka īsti varbūt nepatīk tieši “ChromeBook”, bet, manuprāt,

viss ir atkarīgs no skolotāja un skolēna paša, vai vēlas izmantot dažādas tehnoloģijas un ierīces, vai vēlas apgūt ko jaunu un mācīties,

jo mūsdienās tas ir tikai ieguvums, ka spējam pielāgoties, strādāt ar dažādām iekārtām, dažādām sistēmām, nevis tikai vienu konkrētu. Un arī tas, ka valsts kaut ko nodrošina un piedāvā, ir tikai pozitīvi un apsveicami,” vērtē R. Meļķe.

Ja salīdzinot ar situāciju, kā bijis pirms pieciem gadiem un tagad, – iespējas esot augušas.

Atbalsta, lai rodas drosme

Kad “Kurzemes Vārds” viesojas Liepājas Liedaga vidusskolā, direktore A. Grīnberga rāda, kādas pārmaiņas tobrīd notiek. “Skolā būs jaudīgāks internets,” viņa priecājas, tiek uzstādīts uzņēmuma “MikroTik” saņemtais dāvinājums – astoņi tūkstoši eiro vērtībā.

“Mums it kā bija jaudīgs pieslēgums, bet dažkārt, kad visi stundas laikā pieslēdzas internetam ar jaunajiem hrombukiem, tā jauda skolā nepietiekama un datorā tīmekļa lappušu ielāde notiek lēni.”

Liedaga vidusskola bija viena no tām, kas kovida laikā saņēma atbalstu no pašvaldības, lai nepieciešamības gadījumā – pārejot uz attālinātām mācībām – skolēni būtu nodrošināti ar viedierīcēm.

“Mums iedeva septiņas planšetes, septiņus mobilos telefonus un 15 portatīvos datorus,”

uzskaita direktore.

Tas viss nav pazudis un joprojām ir skolas rīcībā, pēc attālinātām mācībām sabojāts gan ir ticis viens telefons un planšete.

Planšetes atrodas sociālo zinību kabinetā un tiek izmantotas ikdienā stundās. Telefonus izmanto anketēšanā, piemēram, pildot “EMU” aptauju, vēl citos projektos, arī stundās skolēnam tiek iedots, ja ir vajadzība brīdī, kad mājaslapā uzdevumi.lv vai kādā citā interneta vietnē nepieciešams izpildīt uzdevumus.

Savukārt datori mums ir fizikas kabinetā, tos izmanto laboratorijas darbiem.

Visam uzskaitītajam nākuši klāt arī 185 hrombuki. “Saņēmām divos piegājienos: kā atbalstu 7.–9. klasēm un maznodrošinātajiem 1.–6. klasēs,” precizē A. Grīnberga.

“Skolotāji savās stundās ļoti aktīvi tos izmanto,” viņa novērojusi, “visi skolotāji ir apmācīti darbam ar hrombukiem, direktores vietnieks IT jomā regulāri pilnveido kolēģu zināšanas par aktuālajām programmām un tehnoloģijām, atsaucīgs un atbalstošs, lai ikvienam skolotājam būtu drosme, ja stundā nepieciešams tehnoloģiju atbalsts.”

A. Grīnberga uzskata: skolēniem ir jāattīsta prasmes atrast, apstrādāt informāciju, sadarboties digitāli.

“Piemēram, ģeogrāfijā un programmēšanā valsts pārbaudījumi norit tiešsaistē, ģeogrāfijā jāprot strādāt ar specifiskām digitālām kartēm un datubāzēm. Bioloģijā, ķīmijā, fizikā – digitāli apstrādāt laboratorijas darba datus, matemātikā veikt statistiskos pētījumus,” norāda direktore.

Viens kabinets, kurā datori atrodas, ir pēc pieraksta. “Kad skolotājs zina, kurā stundā būs šāda nepieciešamība, viņš pierakstās un šo laiku attiecīgi aizņem.”

Patlaban dot skolēniem datorus uz mājām neesot nepieciešamība, saka direktore. “Bet, kad strādājām attālināti, tad, protams, devām.

Bija speciāli sastādītie līgumi, un pret parakstu datorus izsniedza,”

viņa atminas.

Skolā ir vēl divi kabineti, kuri aprīkoti ar stacionārajiem datoriem. “Skolas digitālos resursus nepieciešams regulāri pilnveidot un atjaunot,” norāda A. Grīnberga.

“Vairākos kabinetos ir nepieciešami jauni projektori, jo tie ir saplīsuši. Vairāki skolotāju datori ir novecojuši, lai strādātu ar elektroniskajiem resursiem nepieciešami jaudīgāki, laikam atbilstoši.”

Daudzums ir nepietiekams

Liepājas Dzintara vidusskola, pandēmijai noslēdzoties, pašvaldības piešķirtās ierīces atdevusi atpakaļ, neko nepaturot. “Lielākā auditorija bija maznodrošinātas personas,” atminas skolas direktors Pāvels Jurs.

“Datorus deva pret līgumu. Vecākiem bija jāuzņemas saistības, jāparakstās, un daļa to nemaz negribēja,” viņš novēroja.

“Jo, ja ar datoru kaut kas notiktu, vecākiem būtu jāatbild.”

Savukārt skolā ienākušos hrombukus patlaban pedagogi savās stundās regulāri izmantojot.

“Lai arī lietošanā datoriem ir dažādas nianses, tie nav portatīvie datori ar ierasto “Microsoft”, bet gan ar “Google” vidi, skolotāji ar tiem mācību procesā strādā. Bērniem ir savi konti, viņi pierakstās un darbojas.”

Vai tam ir būtiska ietekme vai korelācija ar mācību sasniegumiem, P. Jurs vēl neņemas apgalvot, tas būtu jāpapēta vairāk.

“Tie skolotāji, kuri datorus savās stundās lieto, saka, ka viss ir labi, tas ir interaktīvi. Tiek izmantotas dažādas vietnes, piemēram, soma.lv, uzdevumi.lv. Sākumskolā esmu redzējis, ka mazie bērni šajos datoros kaut ko modelē, pēc tam izdrukā uz mūsu 3D printera.”

Lai lietotu hrombukus, skolotāji izgājuši kursus, skolā ir atbilstoši IT mentori. “Mums ir divi uzlādes skapji, attiecīgi 20 datori katrā no tiem. Skolotāji savstarpēji vienojas, kuram kuru dienu vajadzēs, un sadala.

Izmantot datorus nav obligāta prasība,”

piebilst P. Jurs.

Jautāts, vai patlaban skola ir nodrošināta ar datortehniku nepieciešamā apjomā, direktors atbild noliedzoši: “Hrombuki ir ierobežoti savā lietošanā. Ar tiem nevar apgūt visu mācību vielu. Turklāt to skaits ir nepietiekams, patlaban nav katram bērnam.”

Skolā ir arī viena moderna datorklase, bet otra esot jāatjauno. “Es nevaru teikt, ka mums viss ir. Infrastruktūra ir jāuzlabo. Turklāt bez datoriem līdztekus jānostiprina optiskie tīkli, jābūt atbilstošām mēbelēm. Un tās ir lielas investīcijas.”

Lai arī modernās ierīces izmantot ir labi, tomēr P. Jurs uzsver: “Pārāk daudz tās lietot mācību procesā arī nevajag. Digitalizācija ir neizbēgams process, bet viss jādara ar mēru, pakāpeniski.

Ir labi, ja skolēns prot un māk, bet nedrīkst pazaudēt arī citas prasmes, piemēram, rakstīšanu.”

Viņš norāda, ka digitālo tehnoloģiju lietošanas paradumi veidojas ģimenēs, tāpēc ir būtiski īstenot tā saucamo digitālo audzināšanu ģimenēs, veicinot vecāku izpratni par digitālo tehnoloģiju saprātīgu lietošanu.

Domas dalās

Ko par moderno ierīču izmantošanu stundās domā paši skolēni? “Kurzemes Vārda” uzrunāto jauniešu viedokļi dalās.

Devītklasnieces Anna un Līna, kas mācās Liepājā, stāsta, ka visbiežāk datori, neskaitot datorikas stundas, ir vēsturē, matemātikā un angļu valodā. “Neteiktu, ka ļoti daudz, bet dažkārt ir,” meitenes vērtē.

Vai gribētu, lai ir biežāk? “Īsti nē,” skan atbilde. “Ir vieglāk vienkārši kladē no prezentācijas vai no projektora norakstīt,” viņas sapratušas. “Kamēr ieiet sistēmā, paiet ilgs laiks.”

Tomēr, ja šad un tad mācību process tiek dažādots, izmantojot arī datorus, jaunietēm tas patīk un pret to iebildumu nav.

Evelīna, Elza un Jūlija arī mācās 9. klasē, kādā no Dienvidkurzemes novada skolām. “Angļu valoda un fizika,” viņas nosauc priekšmetus, kuros visbiežāk pedagogs sagatavojis ko apgūt, palīgā ņemot datortehniku.

Jaunietes atzīst, ka viņām patīk. Pašām šķiet, ka datorā darboties ir interesantāk un vieglāk. Turklāt, ja kaut ko sajauc, var izdzēst, kladē vai burtnīcā paliktu svītrojumi.

“Mums uzdod interneta vietnēs soma.lv vai uzdevumi.lv pildīt darba lapas, uzdevumus un tamlīdzīgi. Esam pildījušas arī eksāmenu darbus.”

Ar interneta pieslēgumu skolā viss esot kārtībā, un darbs datoros sokas raiti.

“Bet stundās datoru nav daudz. Grāmatas lietojam vairāk.”

Dzirdami vecāku iebildumi pret datoru izmantošanu skolās, ņemot vērā, cik daudz ekrānu ikdienā bērnam ir acu priekšā.

Kad bijušas attālinātās mācības, vajadzība pēc datoriem un planšetēm bijusi saprotama, bet tagad, kad bērni ir klātienē klasē, varētu ar viņiem strādāt citādāk, uzskata daļa vecāku.

Plašākas iespējas organizēt mācību darbu

Edgars Plētiens, IZM Izglītības departamenta pārstāvis, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs

Izglītības iestāžu apgādi ar datoriem, kas paredzēti tieši skolēniem, ministrija turpinās, lai mazinātu nevienlīdzību, kas rodas dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu ietekmē reģionos.

Līdz 2025. gadam tiek plānots, ka visās izglītības iestādēs 7.–12. klasei piegāde sasniegs līmeni 1:1, 4.–6. klasēs – 1:2, bet 1.–3. klasēs – 1:3.

Tas nozīmē, ka vidusskolas un vecākajās pamatskolas klasēs uz katru skolēnu būs viens dators. Savukārt mazākajās klasēs uz katriem diviem vai trīs skolēniem būs viens dators.

Pašreiz uz vairākiem skolēniem ir viens dators.

Iesāktajam procesam nāk līdzi virkne pozitīvu aspektu, datori noderētu ne tikai, ja rastos vajadzība pāriet uz mācīšanos attālināti, ierīces dod skolām plašākās iespējas organizēt mācību darbu.

Pamatotas ir vecāku bažas, ka ekrānu bērnu dzīvēs ir pārāk daudz. Tādēļ datori nedrīkstētu būt katrā mācību procesa daļā. Bet mana atbilde – ir jāatrod veselīgs vidusceļš, tāpat kā daudzos citos jautājumos.

Skolās ir jācenšas datorus izmantot tur, kur tas vajadzīgs. Piemēram, ja skolēniem jāstrādā pie kāda projekta, kur ir kaut kas jāmeklē. Ir pagrūti to izdarīt ar telefonu.

Turklāt dators ļauj šo informāciju pēc tam ielikt konkrētā formātā, piemēram, ja projekta darbs ir saistīts ar vizuāļu izstrādi, tad attiecīgi paralēli tiek apgūti digitālie rīki. Lai to visu izdarītu, ir vajadzīgas dažādu veidu ierīces.

Un skolēniem šī vide ir saprotama, no skolēniem neskan jautājums: “Kāpēc atkal kaut kas jādara datoros?” Viņi to pieņem un ir tam gatavi.

Mēs esam pieraduši domāt, ka mūsdienu paaudze digitālajā vidē visu zina un saprot. Bet pēc pieredzes varu teikt, ka tā gluži nav.

Jā, viņi prot rīkoties ar aplikācijām telefonā. Bet tajā brīdī, kad sākam strādāt pie tā, kādā veidā izmantot digitālos rīkus, tos iepazīstam, izmantojam mākoņu pakalpojumus, koplietošanas lietas, daudziem skolēniem tas ir saturs, ko viņi vēl īsti neprot.

Ir labi, ka arī šajā jomā varu viņiem iemācīt ko jaunu.

12. klases skolēni drīz beigs skolu, viņi dosies tālāk uz augstskolām, kur notiek patstāvīga mācīšanās. Viņiem šīs prasmes, ko patlaban apgūst skolā, būs ļoti vajadzīgas: strādāt kopā mākoņu pakalpojumos, izmantot digitālos rīkus, lai vizualizētu kaut kādas lietas, utt. Un tieši šīs lietas nevar iemācīt ar grāmatu.

Pašlaik skolotājiem mācību stundās vajadzētu spēt izmantot datortehniku. Taču saistībā ar datoru izmantošanu konkrētos mācību priekšmetos iezīmējas cits aktuāls jautājums – vai skolotājiem profesionālajā pilnveidē ir bijusi iespēja apgūt datoru lietošanu tieši viņu pārstāvētajā mācību priekšmetā.

Patlaban ministrija plāno profesionālā atbalsta centra izveidi. Ir būtiski profesionālo atbalstu plānot tā, ka tehnoloģiju lietošana tiek mācīta caur attiecīgā mācību priekšmeta prizmu.

Ja ir apgūti vispārīgi kursi tehnoloģiju lietošanā, kuri nav bijuši bāzēti uz konkrētu mācību priekšmetu, tad ir diezgan sarežģīti uzzināto pārnest uz savām mācību stundām.

Tāpēc atsevišķi jārīko profesionālā pilnveide, piemēram, matemātiķiem vai vēsturniekiem par to, kā tehnoloģijas izmantot matemātikas vai vēstures saturā un mācību stundās. Tas uzreiz paredz citu pieeju.

Iespējams, šis ir iemesls, kādēļ daļa skolotāju tehnoloģijas mācību stundās izmanto mazāk. Es domāju, ka to var stiprināt ar papildu atbalstu.

Taču kopumā Latvijā skolotāji ir ar visai augstu tehnoloģisko pratību, un mēs esam labā pozīcijā salīdzinoši ar citām valstīm.

Uzziņai

Sadarbības memorands “Dators ikvienam bērnam”

– Izveidots 2021. g. 14. maijā, mērķis – radīt datoru bibliotēku katrā Latvijas valsts un pašvaldības skolā, kur ikviens skolēns un skolotājs pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai to var iegūt savā lietošanā uz mācību laiku.

– Dalībnieki: Izglītības un zinātnes ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Latvijas Pašvaldību savienība, Valsts prezidents.

Datori skolām 2021.–2027. g.

• 1. posms: 2021.–2022. g. (25 tūkstoši datoru 7. un 9. klasēm).
• 2. posms: 2023. g. (26,6 tūkstoši portatīvo datoru sociāli neaizsargātiem skolēniem).
• 3. posms: 2024.–2027. g. (~100 tūkstoši datoru pieejami ikvienam skolēnam un pedagogam visās Latvijas skolās).
• Covid-19 pandēmija: 2020. gadā skolas datorus un planšetes saņēma divreiz – pavasarī (5266 viedierīces) un rudenī (6261 portatīvais dators).

Avots: IZM

Es domāju tā: Kā ierobežot viedierīču lietošanu?

Sintija Lavrova – liepājniece:

– Manā jaunībā nebija tādu viedierīču kā šodien, un es no tām maz ko zinu. Priecājos, ka man ir krustmeitņa, kura man ar datoru palīdz, kad vajag. Jo vairāk cilvēks mācās, jo vairāk kaut ko saprot un iegūst no dzīves. Bērniem tomēr vajag kaut kādus ierobežojumus, bet nevaru precīzi pateikt, kādus. Katram vecākam savs kontroles līmenis.

Anda Meistere – rīdziniece:

– Noteikti. Esmu par to, lai bērni skolā vispār nelieto mobilos telefonus. Atnākot noliek, aizejot mājās, savāc. Bērni ir jāregulē, jāierobežo tādēļ, ka viņi paši to nespēj. Jo vairāk viedierīču, jo bērns vairs pats neprot pavadīt laiku un sevi bez tām izklaidēt. Vēl tas, ka telefonā, datorā pavadītais laiks atņem fiziskās aktivitātes, ar kurām vairs negribas nodarboties.

Linda – māmiņa:

– Vajag kontroli, bet nezinu, kā to darīt. Vecāki jau visu laiku nav blakus, bet telefons gan. Vecākiem, vecvecākiem ļoti nopietni jādomā, ko viņi var darīt, ja vien viņiem pašiem tas šķiet svarīgi. Daļai pieaugušo vieglāk iedot bērnam telefonu, nevis ar viņu sarunāties.

Ērika Ozerska – pedagoģe:

– Ja bērnam nebūs ar kaut ko interesantu aizpildīts laiks, nekas nemainīsies. Jākontrolē un jāseko, lai mazie bērni ar viedierīci nedarbojas ilgāk par 15 minūtēm. Tad noteikti jābūt pauzei. Pēc laika var atkal uz 15 minūtēm. Nereti vecāki telefonu bērnam iedod vakarā gultā, lai skatās, kamēr aizmieg. Tas nav pareizi. Bērni ļoti skatās, mācās no vecākiem, kā tie izmanto viedierīces.

Jasmīna Bebrīte – mācās:

– Bērni, it īpaši jaunākie, neko labu no viedierīcēm neiemācās. Vecākiem ļoti vajadzētu sekot, ko bērni telefonos dara, jo bieži tur nav labu lietu… Vecākiem jābūt stingriem un noteiktiem, jāturas pie saviem noteikumiem. Ja viedierīci neatļauj izmantot vairākas stundas, tad neļauj un nepiekāpjas. Un jārunā, jāpaskaidro, kas var būt slikts, kas labs.