Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Šogad februārī visās ES dalībvalstīs ieviesīs Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), kas vērsts pret dezinformāciju un nelegāla satura izplatīšanu tiešsaistē.
Lietas ir mainījušās
“Tagad esam pagrieziena punktā. Digitālās telpas straujā attīstība apvienojumā ar pieaugošajiem terorisma un dezinformācijas draudiem prasa ātru, izlēmīgu un koordinētu reakciju. Eiropas Savienība, sadarbojoties ar tās dalībvalstīm, ir gatava stāties pretī šim izaicinājumam.
Misija ir skaidra: aizsargāt mūsu pilsoņus, aizstāvēt mūsu vērtības un nodrošināt, ka digitālā telpa joprojām ir brīvības, izteiksmes un drošības vieta.
Mēs nevaram un nedrīkstam ļaut teroram un dezinformācijai mūs šķelt vai graut mūsu demokrātiju.
Kopā, ar apņēmību un solidaritāti mēs pārvarēsim šos izaicinājumus,” pērn oktobrī Eiropas Parlamenta plenārsēdē norādīja ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, kurš nosūtījis vēstuli sociālo tīklu platformu “X”, “Meta”, “TikTok”, kā arī “YouTube” vadībai, lai uzsvērtu dažus riskus, kas saistīti ar pašreizējo konfliktu Tuvajos Austrumos, un aicinātu viņus steidzami rīkoties, lai pasargātu šo platformu lietotājus no nelegāla satura.
“Norādot uz platformu – un to vadītāju – atbildību par to platformās izplatītā nelegālā satura pārvaldību (vai pārvaldības trūkumu), mēs raidām ļoti skaidru signālu:
Eiropā lietas ir mainījušās. Ir likums. Tas ir jārespektē,” sacīja T. Bretons.
Decembrī ES paziņoja, ka sāk “oficiālu pārkāpuma procedūru” pret Īlonam Maskam piederošo platformu “X” saistībā ar dezinformāciju par grupējuma “Hamās” 7. oktobrī veikto uzbrukumu Izraēlai.
Šī procedūra ir pirmā pret lielu tiešsaistes platformu, kopš Brisele ieviesusi DSA.
Izmeklēšanā tiks pārbaudītas četras jomas: nelikumīga satura izplatīšana; “X” centienu efektivitāte cīņā pret dezinformāciju; aizdomas par ierobežojumiem, kas neļauj pētniekiem piekļūt datiem; aizdomas par maldinošu praksi.
Pierādītu pārkāpumu gadījumā DSA paredz sankcijas, kas var ietvert naudas sodu līdz pat 6% no tiešsaistes uzņēmuma globālajiem ieņēmumiem.
Par nopietniem un atkārtotiem pārkāpumiem ES var aizliegt platformai darboties 27 valstu blokā.
Likumdošanas iniciatīvas top ātrāk
Kas ir nelikumīgs bezsaistē, tam jābūt nelikumīgam arī tiešsaistē – ar uzdevumu identificēt un ieteikt nepieciešamos normatīvus šī principa īstenošanai Eiropas Parlamentā 2020. gada rudenī tika izveidota īpaša komiteja, kas pēta ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju.
Šajā laikā Eiropas Parlaments apstiprinājis jau divus deputātes Sandras Kalnietes (Eiropas Tautas partijas grupa) sagatavotos ziņojumus, kuri ietver rekomendācijas ES dalībvalstu vienotai un neatliekamai rīcībai, lai pasargātu valstis no tieša apdraudējuma, ko rada ļaunprātīgas manipulācijas ar informāciju.
Pateicoties ziņojumiem Eiropas Parlamentā, notiek efektīvāka un ātrāka rīcība ES un dalībvalstīs, lai pasargātu cilvēku prātus no informācijas kara ietekmes un dezinformācijas sekām – ātrāk tiek izstrādātas likumdošanas iniciatīvas, tai skaitā Eiropas Komisija izstrādājusi pamatīgāku plānu ārvalstu ietekmes mazināšanai.
“Šīsdienas realitāte ir skaudra.
Teorētiskās diskusijas par riskiem un iespējamiem nākotnes konfliktiem, potenciāliem draudiem vai tehnoloģijām ir kļuvušas par realitāti – tūkstošiem ukraiņu katru mēnesi atdod dzīvību, cīnoties par savu un mūsu brīvību.
Krievijas brutālais karš skaidri parāda, cik cieša saikne pastāv starp naidīgu informācijas karu, energoresursu kā kaujas ieroča izmantošanu un uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, radot tiešus draudus kā Eiropas Savienībai, tā pasaules drošībai un stabilitātei kopumā.
ES apzinās, ka noturība pret kiberuzbrukumiem un naidīgu dezinformāciju jāstiprina steidzami,”
norāda S. Kalniete.
Pirmais viņas ziņojums tika apstiprināts Eiropas Parlamentā tikai divas nedēļas pēc kara sākuma.
Tajā secināts, ka Krievija, Ķīna un citi autoritāri režīmi ilgstoši ir novirzījuši vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru, lai iejauktos demokrātiskajos procesos 33 valstīs, turklāt puse no šiem gadījumiem saistīti ar Krievijas slēptām darbībām Eiropā.
Ir pierādījumi par Krievijas iejaukšanos un manipulācijām ar informāciju tiešsaistes platformās daudzās demokrātiskās valstīs visos kontinentos, tostarp, bet ne tikai, breksita referendumā Apvienotajā Karalistē un prezidenta vēlēšanās Francijā un ASV.
Bez tam Krievija sniegusi praktisku atbalstu galēji labējiem un kreisajiem, citiem radikāli un populistiski noskaņotiem politiskiem spēkiem Eiropā: Francijā, Vācijā, Itālijā, Austrijā un citur,
tāpat Kremlis pastāvīgi mēģina izmantot jebkurus apstākļus, lai veicinātu iekšējo destabilizāciju un nesaskaņas ES.
Ārvalstu centieni destabilizēt situāciju rada pieaugošus draudus, īpaši ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un Krievijas sākto brutālo karu Ukrainā.
Kiberdrošības sistēmai ir jābūt elastīgai
S. Kalniete: “Mums jāapzinās, ka ārvalstu iejaukšanās tiek īstenota ar vismodernākajiem tehnoloģiskajiem līdzekļiem, koruptīvām metodēm un izdarot kiberuzbrukumus, bet tas nedrīkst palikt nesodīts, tāpēc aicinu Eiropas Komisiju izveidot speciālu sankciju režīmu par ļaunprātīgu informācijas manipulāciju –
trešo valstu darboņiem, kuri spēlē šajā pelēkajā zonā, ir jāzina, ka viņu centieni var izmaksāt ļoti dārgi.
Tikpat izšķirīgi svarīgi ir dalībvalstīm pastāvīgi gādāt par mediju finansiālo un redakcionālo neatkarību, un šajā kontekstā atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas direktīvas priekšlikumu, kas uzlabos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret ļaunprātīgu tiesvedību un draudiem.
Savukārt nevalstiskajām organizācijām, kas veicina sabiedrībā medijpratību un nodrošina faktu pārbaudi, ES līmenī jāizveido pienācīga un stabila finansējuma bāze darbības nepārtrauktībai.”
Deputātes sagatavotajā otrajā ziņojumā norādīts, ka 2023. gada laikā palielinājies kiberuzbrukumu skaits, tai skaitā notikuši arī uzbrukumi Eiropas Parlamentam, tāpēc dalībvalstis mudinātas iespējami ātrāk ieviest nesen pieņemto ar kiberdrošību saistīto ES likumdošanas ietvaru, savukārt Eiropas Komisija un ES Ārējās darbības dienests aicināti stiprināt kiberdrošības kontroli stratēģiskās komunikācijas kanālos – īpaši būtiski tas ir saistībā ar vēlēšanu infrastruktūru, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā.
Ziņojumā norādīts, ka ES kiberdrošības sistēmai ir jābūt elastīgai un spējīgai operatīvi reaģēt krīzes situācijās.
“Es salīdzinu dezinformāciju ar dzīvu būtni, kuras nervu sistēma ir tiešsaistes platformas, bet asinsrite – nauda.
Iznīcināt šo ļaunuma iemiesojumu pilnībā nav iespējams, taču mēs noteikti varam padarīt to vājāku un samazināt tā izplatību savā informācijas telpā,” uzsver deputāte.
Uzziņai
Digitālo pakalpojumu akts
> reglamentē tiešsaistes starpnieku un platformu, piemēram, tirdzniecības vietu, sociālo tīklu, satura koplietošanas platformu, lietotņu veikalu un tiešsaistes ceļojumu un izmitināšanas platformu darbību.
> Galvenais mērķis ir novērst nelikumīgas un kaitīgas darbības tiešsaistē un dezinformācijas izplatīšanu. Tas nodrošina lietotāju drošību, aizsargā pamattiesības un rada taisnīgu un atvērtu tiešsaistes platformu vidi.
> Visās ES dalībvalstīs DSA tiks ieviests šī gada 17. februārī.
> Latvijā digitālo pakalpojumu koordinators būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Avots: www.consilium.europa.eu
Uzziņai
Pēc “Hamās” teroristu uzbrukumiem Izraēlai 7. oktobrī komisārs Tjerī Bretons aicināja “X” vadītāju Īlonu Masku veikt samērīgus un efektīvus pasākumus, lai novērstu dezinformācijas radītos riskus sabiedrības drošībai un pilsoniskajam diskursam, kā arī uzturēt kontaktus ar attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolu.
Uzņēmums “X” šā gada maijā izstājās no ES brīvprātīgā prakses kodeksa dezinformācijas jomā.
Savukārt uzņēmuma “Meta” vadītājam Markam Zakerbergam komisārs deva 24 stundas laika, lai sniegtu plašāku informāciju par pasākumiem, ko platforma veic, lai cīnītos pret nelikumīgu un viltotu saturu, kas saistīts ar “Hamās” teroristu uzbrukumiem.
Uzņēmumam “Meta” jārisina arī jautājums par dziļviltojumiem, kuru mērķis ir ietekmēt balsošanas rezultātus gaidāmajās ES dalībvalstu vēlēšanās un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Avots: www.europarl.europa.eu
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
