Tuvojoties brīvlaikam, skolēni sāk meklēt sev darba vietas, kur vasaras mēnešos pastrādāt, taču citi par saviem ienākumiem domā arī skolas laikā un rod veidu, kā mācības apvienot ar darbu. 

Pirmajā darba vietā 16 gadu vecumā mani iekārtoja vecāki, kur vasarā strādāju nepilnu mēnesi. Nākamajā gadā jau vēlējos pati sev atrast darba vietu. Man tas izdevās caur draugiem un pazīšanos, tomēr līgumu slēdzu caur Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un strādāju kioskā parkā.

Šogad, kad man jau apritēja 18 gadi, darbu atrast uzreiz bija vieglāk, jo darba devēji daudzviet labprātāk ņem jau pilngadīgos darbiniekus.

Pēc tam izvēlējos strādāt, jo gribēju ātrāk saņemt to ”lielās dzīves” pieredzi, tādēļ nu esmu kafejnīcas darbiniece. Manuprāt, vēlāk dzīvē ir vieglāk adaptēties, ja jau laicīgi saproti, kā tas ir – pašam savu naudiņu pelnīt, tērēt, sev vajadzīgos dokumentus kārtot…

Arī vecāki saprot manu izvēli, kaut gan ir vairākkārt atkārtojuši, ka man tas nav jādara un varu arī nestrādāt, ja saprotu, ka slodze par lielu.

Skolotāju attieksme gan ir dažāda – dažiem liekas, ka skolēnam strādāt nevajadzētu, bet citi jau saprot, ka skolu ar darbu apvienot var un tā ir katra paša izvēle.

Šobrīd mācos 12.klasē un strādāju pēc skolas. Protams, viegli nav, jo ļoti jāplāno savs laiks. Neatliek vairs laika, lai paslinkotu, dažreiz kāda tikšanās ar draugiem jāatliek, bet tas viss ļoti disciplinē. Darba devējs, protams, pieņemot mani darbā, zināja, ka mācos skolā un uzreiz jautāja, vai tas netraucēs. Manā darba vietā pozitīvi ir tas, ka vairums kolēģu strādā dienas pirmajā pusē, kad man norit mācību stundas un mēs veiksmīgi varam saskaņot grafikus.

Skolu darba dēļ nekavēju, tādēļ tas mācībām netraucē. Izmācīties varu pēc darba, tomēr jāatzīst, ka bieži vien uz miega rēķina. Es vienmēr esmu bijusi diezgan apzinīga skolniece, tāpēc arī cenšos savu laika trūkumu mācībās neatspoguļot. Maijā gan vairāk laika esmu atlikusi, lai varētu mācīties eksāmeniem. Domāju, ka darbs tajā ziņā neko neietekmēs.

Man ir pazīstami arī vairāki vienaudži, kuri strādā. Lielākā daļa kafejnīcās vai restorānos par viesmīļiem, virtuvē. Neesmu gan jautājusi, kāpēc, bet pieļauju, ka viņiem arī gribas kādu papildus naudu nopelnīt, lietderīgi pavadīt laiku pēc skolas un iegūt pieredzi.

Skolēni darbu atrast var, ja ir pietiekami liels gribasspēks. Nenoliegšu, ka vieglāk to ir izdarīt, ja ir kāda pazīšanās, un vēl lielākas iespējas uz darba vietu būs pilngadīgiem skolēniem.

Pēc pieredzes varu teikt, ka grūtāk darbu ir atrast tiem, kuriem pieredzes nav vispār un, ja savu pirmo darba vietu neesi dabūjis caur kādu pazīšanos vai NVA, kā es, tad tas ir kā ”apburtais loks”, jo darba tirgū iekļūt ir grūti.

Manuprāt, pašvaldībai ir jāpalīdz jauniešiem šajā jomā, un es zinu, ka tas tā arī notiek, jo skolēniem tiek piedāvāts darbs vasarā. Arī vairāki no maniem draugiem savu pirmo darbu ieguvuši tieši pateicoties palīdzībai no domes, tomēr piedāvāto vietu skaits ir ierobežots un tās diezgan ātri arī pazūd, tādēļ ne visi tiek pie kārotās darba vietas vasarai.

Diāna Kraule, skolniece