Kaut arī jau pusotru mēnesi spēkā ir noteikumi, kas paredz nodokļa maksāšanu no labuma, ko cilvēki gūst, personīgām vajadzībām izmantojot darba devēja automašīnas, pagaidām neskaidrību ir vairāk nekā saprašanas. “Kurzemes Vārds” pētīja, kā ar šo sarežģīto uzdevumu – jauninājuma īstenošanu praksē – veicas mūspusē.

Vēl gaida skaidrojumus

Meklējām skaidrojumu par jaunā nodokļa iekasēšanas un kontroles mehānismu Valsts ieņēmumu dienesta Liepājas nodaļā, taču tādu nevarēja saņemt. Dienesta pārstāve Janīna Vaščilko sacīja, ka pagaidām jāaprobežojas tikai ar Ministru kabineta noteikumiem, jo Liepājas nodokļu konsultanti vēl gaida skaidrojumu no Rīgas – no Galvenās nodokļu pārvaldes.

Noteikumi “Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām” attiecas uz cilvēkiem, kas lieto dienesta automašīnu privātām vajadzībām: gan uz privātuzņēmuma darbiniekiem, gan amatpersonām valsts vai pašvaldības iestādēs un uz viņu ģimenes locekļiem.

Darba devējam katra mēneša beigās jānosaka automobiļu skaits, kuri šajā mēnesī izmantoti personīgām vajadzībām, un labums, ko tādējādi guvuši konkrētie darbinieki.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pagājušajā nedēļā notikušajā sēdē sapulcējušies atzina, ka situācija ar dienesta auto nodokļa iekasēšanu ir absurda, jo likums nosaka, ka amatpersonas dienesta auto nemaz nedrīkst izmantot privātām vajadzībām. Sanāk, ka pašvaldībām VID jāiesniedz personu saraksts, kas pārkāpj likumu.

“Nebraukā tā, kā braukāja”

Liepājas dome gaida, kad tiks apstiprināti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai normatīvajos aktos nebūtu pretrunu un nevienai amatpersonai nevarētu pārmest par pašvaldības auto lietošanu un interešu konfliktu, braucot ar to uz darbu un atpakaļ uz mājām, sacīja domes juriste Oksana Luce. Pēc viņas teiktā, pašlaik “visa Latvija sēž un gaida, un nebraukā tā, kā braukāja”.

Līdz šim, kā lietot pašvaldības auto, bija rakstīts nolikumā par Liepājas domes transportu. Noteikts, ka dienesta vajadzībām auto lietošanai ir konkrēts degvielas un nobraukuma limits. Kā tas tiek izmantots, redzams pēc izpildītajām ceļazīmēm. Ja limits tiek pārsniegts, degviela jāņem pašam par savu naudu, bez tam par auto lietošanu privātām vajadzībām maksāti pašvaldībai vidēji 25–40 latu mēnesī atkarībā no nobraukto kilometru skaita, skaidroja O. Luce.

Darba auto lietošanā ir astoņām domes amatpersonām: domes priekšsēdētājam, viņa vietniekiem, Attīstības pārvaldes vadītājam, Satiksmes infrastruktūras daļas vadītājam, Enerģētikas daļas vadītājam un diviem izpilddirektora vietniekiem. Domes priekšsēdētājs brauc ar automašīnu “Audi A6”, kuru domei lietošanā ir nodevusi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, un uz viņu tāpat attiecas šis nolikums par domes transportu.

Kā jauno nodokli un noteikumus ieviest, īsti nav skaidrs, atzīst arī Liepājas SEZ pārvaldes finanšu direktore Helga Rāte. Pēc viņas teiktā, par dienesta auto lietošanu valsts amatpersonām nav vēl novērstas pretrunas noteikumos un likumā. Arī tas, kādā veidā nodokli paredz aprēķināt, ir dīvaini. Ja, piemēram, gūtais labums ir 70 latu (auto nodoklis būs apmēram 23 lati) un ja tas jāpierēķina pie algas, tad sanāk, ka par darbiniekam gūto labumu iestādei jārēķina arī sociālais nodoklis. Vai tas būtu pareizi?

Liepājas SEZ pārvaldē īpaši mašīnu lietošanas ierobežojumi līdz šim nav bijuši, tikai ieviestas degvielas patēriņa un nobraukuma normas. Piemēram, braucot uz Rīgu, nedrīkst nobraukt vairāk par 480 kilometriem. “Nekur jau neviens tā lieki nebraukā. Un, ja ir komandējums uz Rīgu un pa ceļam paēd pusdienas, vai tas ir kas slikts?” sacīja H. Rāte.   

Pie slimnieka un uz ugunsgrēku

Durbes Novada domes deputāts Mārtiņš Bite braucot ar sešus gadus vecu dienesta auto “VW Golf”. “Nav nekāds noslēpums, ka ar to braucu mājās, braucu sestdienās un svētdienās,” saka deputāts. “Vēl nesen pagasta feldšeri vedu pie slimnieka. Ja ugunsgrēks izceļas, nakts vidū skrienu,” viņš turpina. Jautāts, vai šādi braucieni, kuru vajadzību nenosaka likums, viņaprāt, būtu uzskatāmi par dienesta vai privātiem, M. Bite atbild: “Ja mēs darītu tikai to, kas jādara un jāpilda pēc likumiem un valdības noteikumiem, tad nekas labs tur nesanāktu.”

Deputāts norāda: ja viņam nodoklis par braukšanu būs jāmaksā, viņš to arī darīs.

Taču februāra sākumā noteikumos tika iekļauts grozījums, kas valsts un arī pašvaldību amatpersonām norāda, ka tās “ārpus dienesta pienākumu veikšanas ir tiesīgas lietot dienesta transportlīdzekli tikai braucienam no dzīvesvietas uz darbavietu un no darbavietas uz dzīvesvietu”, samaksājot par to nodokli.

Plašāk par dienesta automašīnu izmantošanu lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.