Jebkuras valsts izlūkošanas dienestus interesē viss, kas notiek pasaulē. Līdz ar to tīri teorētiski var teikt, ka nevar būt neinteresantu valstu un reģionu.

Kas attiecas uz Latviju, tad šī valsts ir Kremļa īpašas uzmanības lokā, jo, pirmkārt, tā ir Krievijas robežvalsts un NATO dalībniece. Otrkārt, Baltijas valstis Maskava uztver kā savu vēsturisko ietekmes zonu, kas ir zaudēta, līdz ar to izlūkošana tajās ir īpaša. Visbeidzot nav noslēpums, ka šeit tiek īstenotas ļoti jaudīgas prokremliskas aktivitātes, kas vērstas uz to, lai saformētu savu partiju, kas nonāktu pie varas Latvijā un ideālā variantā pakļautu Latvijas valsti savā kontrolē.

Manuprāt, jau sen notiek darbs pie politiska bloka formēšanas, lai nākamā gada rudenī, kad gaidāmas Saeimas vēlēšanas, izveidotu prokremlisku koalīciju ar mērķi nodrošināt Maskavai savu balsi gan NATO, gan Eiropas Komisijā.

Politisko partiju loks, kas darbojas šajā virzienā, ir skaidri nosakāms. Tās ir partijas, kas iestājas pret tuvināšanos Amerikas Savienotajām Valstīm, ir pret Eiroatlantisko vektoru, tās neatbalsta sankcijas pret Krieviju un ir par tā saucamo konstruktīvo sadarbību.

Šie politiskie spēki var izpausties zem dažādiem karogiem, tie var darboties atklāti un sevi pozicionēt pat kā patrioti un nacionālisti.

Kā cilvēkiem saprast, ka viņus mēģina savervēt? Šeit būtu nepieciešama ilga saruna, taču ir jāsaprot viena lieta, proti, pastāv maza iespēja, ka kāds pienāks klāt uz ielas, sakot: “Es piedāvāju par lielu naudu nodot dzimteni un strādāt Krievijas Federācijas labā.”

Parasti kontakts tiek dibināts caur konkrētā cilvēka interešu sfēru. Piemēram, ja cilvēks ir publicists vai žurnālists, tad viņam var piedāvāt publicēties, piemēram, Krievijas medijos un nopelnīt labu honorāru. Arī zinātniekiem var piedāvāt piedalīties kopīgos projektos par labu atalgojumu. Politiķi var censties savervēt ar priekšlikumu strādāt kopīgās darba grupās, piedāvāt dažādus braucienus, tikšanās. Tālāk jau no šiem cilvēkiem tiek prasīts aizvien vairāk un vairāk.

Otrs vervēšanas variants balstās uz šantāžu.

Tiem cilvēkiem, kas nevēlas nokļūt riska zonā, ir tikai viena rekomendācija – ja ir iespējas, tad nestrādājiet kopā ne ar vienu Krievijas Federācijas struktūru, nerēķinieties ar kaut kādiem honorāriem, ko sola izmaksāt Krievija. Atturieties no jebkādiem kontaktiem ar Krievijas vēstniecību un tās struktūrām, kā arī fondiem, nekomerciālām organizācijām utt.

Dmitrijs Savins, vēsturnieks, publicists, politiskais bēglis