“Nodaļa saka lielu paldies par dāvinājumu! Grāmatas, nonākot pie jaunajām māmiņām, noteikti iepriecinās tās un rosinās tāpat kā Kristu, pierakstīt jaukos, sirsnīgos un arī uztraukuma pilnos mirkļus bērna dzīvē, lai tos saglabātu atmiņās,” saka slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.

Kā saka pati Krista, tā ir kā atmiņu grāmata, kurā noglabāt sajūtas, mirkļus un emocijas, un kuru paņemt pie sevis, kad tas būs nepieciešams, lai atskatītos un sasildītu sirdi.

K.Zilicka: “Sākotnēji nebija tāda doma – radīt grāmatu un piedāvāt to citiem. Esot gaidībās ar savu pirmo mazuli, es iegādājos cita autora radītu atmiņu grāmatu, kurā piefiksēt visas svarīgās lietas par mazuli. Mazajam augot

sapratu, ka vēlos veikt ierakstus biežāk jeb sīkāk par grāmatā norādīto, kā arī man pietrūka pietiekami daudz atvēlētu tukšu grāmatas lapaspušu, kur izteikt savas domas,

lai mani pieraksti būtu pietiekami labi izlasāmi.

Tad nu nolēmu, ka piefiksēšu tās tēmas ar kurām man gribētos papildināt šādu grāmatu, un kaut kad – kad, iespējams, man būs otrs mazulis, es zināšu, kas man ir svarīgi pateikt sev un viņam.

Kad biju piefiksējusi šīs tēmas telefonā vairāku mēnešu garumā, pārsvarā nakts stundās, kad mazais saldi guļ, tad sāku to visu likt kopā datorā, kā to vēlētos redzēt gāmatā, kā arī, lai saprastu, cik daudz par katru tēmu būtu jauki atstāt ieraksta vietu sev un mazajam, lai pēc tam būtu interesanti lasīt abiem.

Sākotnēji domāju, ka izveidošu un izdrukāšu tikai sev un man būs savi veidoti pieraksti. Bet, kad viss datorā tapa gatavs uz 157 lapaspusēm un ieraudzīju kopskatu –

sapratu, ka šādam darbam ir jāļauj dzimt ārpus mana datora.

Kad viss tapa gatavs, man jau patika kopskats. Šķita pārāk skaisti, lai paturētu tikai sev, galvenokārt, jau tādēļ, ka tajā ielikta liela mīlestība, rūpes un manis pašas redzējums!

Kad grāmata tika izdota un pirmo reizi to varēju saņemt savās rokās, tad šķita – tas bija to vērts, jo tā ir vēl skaistāka kā iztēlojos!

Tagad es no sirds priecājos, ka mana grāmata ir starp tām, kuru mammas izvēlas atstāt savam mazulim.

Un tā kā šis ir sirdsdarbs, tad no sirds arī vēlos iepriecināt vismaz nedaudz  mammu, kuras sagaida savu mazulīti ierodoties šajā pasaulē, lai, iespējams, kā tas bija manā gadījumā ar otro bērniņu, pirmos ierakstus veiktu jau dzemdību nodaļas palātā. Lai ikkatrai mammai top skaisti mammas stāsti, kurus pierakstīt un atstāt savam mazulim!”