Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Džezs ar pasaules elpu un deja kā rīta rasa

Džezs ar pasaules elpu un deja kā rīta rasa
14.04.2008 18:37

0

Atslēgvārdi

Neticami, bet puse no 3.starptautiskā džeza mūzikas festivāla “Aile Jazz” ir aizvadīta un jau var runāt par šī lieliskā mūzikas foruma pirmo trīs koncertu iespaidiem. Festivāla rīkotāji bija parūpējušies, lai atklāšanas koncerts Latviešu biedrības nama lielajā zālē notiktu īpašā, intīmā džeza kluba gaisotnē – klausītāji sveču gaismā sēdēja pie maziem galdiņiem, malkoja vīnu un bija sagatavojušies vakaru pavadīt bītlu mūzikas skaņās.

Emocijas prasīja turpinājumu

Bija Pilsētas domes vadītāju un koncerta vadītāja, dziedātāja Intara Busuļa jaukas uzrunas.

Un tad publikas priekšā ar programmu “Beatlejazz” nāca tik nepacietīgi gaidītā džeza grupa: pasaules augstākās klases bundzinieks un perkusionists Braiens Melvins, pianists Deivids Kikoski un poļu jaunās paaudzēs veiksmīgākais džeza kontrabasists Pjotrs Lemančiks. Mūziķi Liepājā bija ieradušies no divu nedēļu garas turnejas Polijā.

Grupas “The Beatles” melodiju neparastie, visai sarežģītie aranžējumi džeza ritmos, kuros jūtama Austrumu un pasaules mūzikas ietekme, un viesmākslinieku smalkais, atraisītais muzicēšanas stils prasīja, lai klausītājiem būtu dota iespēja vispirms iejusties džeza mūzikas gaisotnē. Te aktuāla bija situācija, lai pirms šo izcilo mūziķu priekšnesuma publiku iesildītu kāda mūsu pašu grupa. Koncerts ilga tikai vienu stundu, bez pārtraukuma, bet klausītāji, dabiski, sāka atvilgt un tā īsti dzīvot līdzi tikai tā otrajā pusē. Taču tad koncerts pēkšņi beidzās, un cilvēki gāja prom tā kā nedaudz apjukuši. Taču ne uz mājām piektdienas vakarā! Liela daļa devās uz mūzikas klubu vai restorānu, jo uzkurinātās emocijas prasīja turpinājumu.

Dinamīts uz skatuves

Toties nākamajā dienā Liepājas teātrī koncertā “Temperamentīgā Skandināvija” publika svinga un citos ritmos  varēja kaifot trīs stundas. Jaukas, labi pazīstamas džeza melodijas un izcila dziedātāja – kas gan vēl vajadzīgs, lai atvērtu klausītāju sirdis! Daļa publikas kā senus, mīļus draugus sagaidīja zviedru mūziķus – diriģentu, pianistu un arī dziedātāju Andersu Berglundu, kurš bija ieradies ar savu kvartetu, un melnādaino dziedātāju Lagilju Freizeri, jo abi šie mūziķi Liepājā koncertējuši kopā ar zviedru šova zvaigzni, pianistu Robertu Velsu.

Plašā diapazona un spēcīgās balss dēļ Lagilju Freizeri salīdzina ar slaveno ASV dziedātāju un komponisti Aretu Franklinu, kura iemantojusi soul karalienes vārdu. Lagilja savu profesionālās mūziķes karjeru sāka kā pianiste-brīnumbērns un tikai augstskolas laikā pievērsās dziedāšanai, iegūstot maģistres grādu vokālajā dziedāšanā un aktierspēlē Maijami universitātē, ASV. Viņas sirdij vistuvākā ir soul, funk un džeza mūzika, taču māksliniecei ir arī liela Brodvejas pieredze, ko koncertos var lieliski redzēt.

Džeza koncertos vienmēr vairāk vai mazāk vajag publiku iesildīt. Kaut vai tāpēc, ka džezs kā improvizācijas mūzika prasa iesildīt ausis, tāpat kā dziedātājam balsi. Anderss Berglunds ar savu grupu to arī koncerta pirmajā daļā paveica. Bet tad uz skatuves nāca šarmantā Lagilja – īsts dinamīts. Gaiss sakarsa gan uz skatuves, gan zālē. Trausla, kustīga, runīga – Freizere kā ūdenszāle nemitīgi pārvietojās pa skatuvi, reizē paspējot gan ar pilnu atdevi dziedāt, dejot un skaidrot savu dziedāšanas stilu. Māksliniece neskopojās ar komplimentiem saviem kolēģiem, publikai un Liepājai, saskatot tās nosaukumā līdzību ar savu vārdu. “Džezs ir dažāds, un arī man ir pašai savs dziedāšanas stils,” teica Lagilja. Un tiešām klausītāji varēja pārliecināties, cik temperamentīgi un savdabīgi var izdziedāt tādas populāras melodijas kā no slavenās kinofilmas “Mūzikas skaņas”.

Koncerta otrajā daļā klausītājiem tika dāvināts vēl viens pārsteigums. Pēc Berglunda personīgā lūguma zviedru mūziķiem pievienojās “Liepājas bigbends”, un koncerts ieguva citu, vēl pilnasinīgāku skanējumu. Liepājas publika to novērtēja – koncerts izskanēja ar stāvovācijām.

Apstājies kopā ar “Dzirnām” un “Melo M”

Festivāla 3.koncerts, kā rāda tā nosaukums “Apstājies!”,  bija atslodze muzikāli smalkajai džeza mūzikai, bet ar ne mazāk smalku horeogrāfiju Agra Daņiļēviča deju skolas “Dzirnas” uzvedumā “Adiemus”. Tajā lielu un būtisku lomu spēlē Karla Dženkinsa mūzika, kura raisa pasaulīgā plašuma un dzīvības izjūtas. Šī mūzika ir sarakstīta pirms dažiem gadiem, un pašam komponistam ir sava nozīmīga vēsture, tomēr šajā reizē jārunā par dejas uzvedumu.

Agris Daņiļēvičs skaidro, ka tajā esot mēģinājis runāt par pasaulīgām lietām, par dzīvību un dabu – puķēm, zāli, putniem, lietu, jūru, upēm, strautiem… Un visam tam pāri – par mīlestību. Ne velti nosaukums “Adiemus” tulkojumā nozīmējot “Nākt pretī”. Un tiešām horeogrāfija sniedz sajūtu kā svaiga rīta rasa – meiteņu sidrabainos triko ieskautie slaidie, trauslie stāvi visai sarežģītās kustībās un deju soļos kopā ar fantastisko mūziku panāk šo pasaulīgo dzīvības un cilvēces mīlestības elpu.

Horeogrāfs kopā ar savām audzēknēm veicis milzīgu darbu, lai 40 dejotājas sinhroni kustētos gan visas kopā, gan arī kustībā, nemitīgi veidojot atsevišķos skulpturālos grupu veidojumus, radot dinamisku, grafisku kopainu. Tas ir apbrīnojami, ja ņem vērā, ka tie nav profesionāļi. Skatītāji to novērtēja ar vētrainiem aplausiem.

Arī koncerta otrā daļa “Apstājies” bija horeogrāfa Agra Daņiļēviča, viņa dejotāju un slavenā čellu trio “Melo-M” kopdarbs. Grupa demonstrēja, kā par klasisku instrumentu uzskatītais čells spēj sadzīvot ar roka, smagā metāla un popmūzikas skaņdarbiem, radot jaunas krāsas un vēl nedzirdētas nianses, ko lieliski papildināja pašu mūziķu atraktīvā uzstāšanās un nepārspējamais skatuves šarms. Visi grupas “Melo-M” čellisti – Kārlis Auzāns, Valters Pūce un Antons Trocjuks – ir profesionāli izglītoti mūziķi, kas joprojām aktīvi turpina studijas pie atzītiem čella spēles meistariem.

Uzvedumā “Apstājies!” čellu trio puiši iekļāvās gan ar savām mūzikas kompozīcijām, kas viss kopumā Liepājā piedzīvoja pirmizrādi, gan debitēja kā tā personāži. “Apstājies!” ir stāsts par cilvēkiem pilsētvidē, konkrēti Rīgā. Horeogrāfs pievērsis uzmanību mūsdienu sabiedriskās vides pretrunām. Skatītājs var izsekot indivīda un sabiedrības savstarpējām attiecībām uz ielas, kā tās  ietekmē klusums un troksnis, kā sadzīvo komercija un māksla.  Uzvedums aizkustināja ar zināmu traģikomiskumu un reizē naivu romantismu pilsētas gaumē.

Interesanti ir tas, ka pazīstamajam un populārajam horeogrāfam Agrim Daņiļēvičam šis koncerts bija maģistra darbs, beidzot Kultūras akadēmijas Teātra režijas fakultāti horeogrāfijas specialitātē. Tādēļ zālē sēdējā arī kritiski vērotāji, viņa pedagogi. Iespaidos lūdzu dalīties vienu no viņiem – režisori Māru Ķimeli, kura ir bijusi arī viena otra viņa uzvedumu režisore:

“Iespaidi ir ļoti labi. Agris Daņiļēvičs ir horeogrāfs ar lieliem dabas dotumiem, jo viņam piemīt harisma, viņš spēj aizraut lielu, varenu kolektīvu. Agris nav tāds tamborētājs, bet darbojas ar lielam masām, kurās ir bērni no četriem gadiņiem līdz gandrīz 30 gadu veciem cilvēkiem. Visvērtīgākais ir tas, ka viņš nebaidās savienot dažāda vecuma un tehniskās varēšanas jauniešus. Nedrīkstam aizmirst, ka tie ir pašdarbnieki, bet līmenis ir ļoti labs. Horeogrāfija ir ļoti sarežģīta, bet dejotāji ir atbrīvoti, bez sastinguma, kā tas dažkārt vērojams deju pulciņos, kur bērni padarīti par dresētiem mērkaķiem, marionetēm, lellēm. Agrim ir dzīvi cilvēki ar brīnišķīgu enerģiju, prieku dejot, dzīvesprieku, ar ķermeņa izjūtu. Domāju, ka katrs audzēknis, kas iziet šo skolu, šo dejas ceļu, ļoti daudz iegūst savā turpmākajā dzīvē neatkarīgi no tā, ar ko viņš nodarbosies. Šā vakara priekšnesums bija gaišas domāšanas, atraisītības līmenī, krāsains, neskatoties uz dažiem negludumiem, kas faktiski nav svarīgi. Tāpat otrajā daļā šie superīgie čellisti un pilsētas vides ainiņas ir ļoti artistiski, sirsnīgi, precīzi ieraudzīti. Es ļoti priecājos par Agri, novēlu viņam veiksmi turpmākajā radošajā darbā.”

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz