Akūtu problēmu vēl šobrīd neesmu manījis. Reizēm kādi atpūtnieki izliek savu gružu maisu pieturas atkritumu tvertnē. Valsts autoceļu uzturētājs arī ceļmalās ir savācis atkritumus. Gružotāji būs vienmēr, un labāk, ka cilvēks atstāj savu maisu pie atkritumu konteinera, nekā izmet mežā. Tad kaut kādā formātā agrāk vai vēlāk šie gruži tiek savākti.

Katra situācija ir atšķirīga, atkarībā no tā, kas atrodas blakus. Piemēram, Papē veda atkritumus uz bākas stāvlaukumu. Kopumā labāk lai ved, nekā mums pēc tam tie atkritumi ir jāvāc pa mežu.

Lētāk sanāk samaksāt par gružu izvešanu – par kilogramu vairāk, jo katram policistu klāt nenoliks un visās vietās videokameras nenovietos.

Situācijas vērotāju ir daudz – gan pašvaldība, gan Pašvaldības policija, gan pienāk Vides SOS paziņojumi. Ja tas ir pašvaldības īpašums, tad braucam un sakārtojam. Ja cita īpašumā izbērti gruži, tad Pašvaldības policija vēršas pie īpašnieka un lūdz sakārtot.

Valsts autoceļu uzturētājiem arī ir savs grafiks, kad viņi brauc un sakopj pieturas. Protams, var gadīties tā, ka tai brīdī nekā nav, bet pēc tam kāds piebrauc un noliek maisu, taču nākamā vākšana ir pēc divām dienām. Ja kaut kas ir izpūsts vai izmētāts, tad jau pašvaldība gluži garām vis nebrauc.

Pašvaldības darbinieki vienmēr uzrunā un mudina cilvēkus slēgt līgumus par atkritumu konteineru izvešanu, jo tā ir mūsu visu kopīga lieta. Cenšamies dot vairāk informācijas, sevišķi dārziņniekiem, lai viņi slēgtu līgumus un nepiegružotu apkārtējo teritoriju.

Vietās, kur ir novietoti publiski pieejami gružu konteineri, īpaši pie izejām uz jūru, to skaitu samazināt nav paredzēts. Jautājums ir, kas tiek samests šķirošanas konteineros.

Reizēm pašvaldības darbiniekiem sanāk pāršķirot, lai varētu bez maksas nodot. Tas atkarīgs no sabiedrības vēlmes paskatīties, kur ko vajag mest. Ir jāsaprot, ka viss kaut ko maksā, un izlikt uz katra stūra atkritumu konteinerus nav mūsu mērķis.

Edgars Bertrams, Dienvidkurzemes novada Komunālās pārvaldes vadītājs