Valsts policijas dati liecina, ka, salīdzinot ar 2017. gadu, nepilngadīgo personu izdarīto noziegumu skaits 2018. gadā ir audzis. Valdība atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu, proti, veicināt viņu resocializāciju.

Iecerēto reformu vērtēju pozitīvi, taču daudz kas atkarīgs no tā, cik veiksmīgi šīs izmaiņas tiks realizētas. Jau šobrīd ir atsevišķi instrumenti, ko varētu izmantot biežāk, proti, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.

Viens no piespiedu līdzekļiem ir ar tiesas lēmumu ievietot bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni”. Lai arī šī iestāde daļēji ir kā cietums, jo brīvi pārvietoties un atstāt tās teritoriju nedrīkst, pusaudži “Naukšēnos” var vismaz mācīties un apgūt kādas iemaņas. Tomēr uzskatu, ka šo iespēju valsts izmanto pārāk maz, jo tā ir dārga un birokrātiska.

Tāpēc man arī ir bažas, ka ar šo jauno nepilngadīgo kriminālatbildības reformu notiks kas līdzīgs – likumpārkāpēju resocializācijas instrumenti būs, taču tos pielietos maz.

Francijā ir specializēts tiesnesis nepilngadīgo lietās, un šis piemērs man šķiet ļoti labs. Arī dažādos ASV štatos jauniešus un pieaugušos tiesā atsevišķi un sodi ir atšķirīgi.

Man reiz bija kliente – kāda pusaudze, kura zaga teju vai acis no pieres laukā. Cīnījos, lai viņa nenonāktu cietumā. Par laimi, viņai izdevās izvairīties no ieslodzījuma. Šobrīd viņa ir pieaugusi un, cik zinu, viņai ir bērni un normāla ģimene.

Latvijā vislielākās briesmas nepilngadīgajiem rada tas, ka sodāmība pārvelk strīpu viņu nākotnes karjeras iespējām gandrīz 30 profesijās. Viņi nevar strādāt tieslietu vai iekšlietu sistēmā, ieskaitot ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, militārajā dienestā utt.

Sanāk, ja pusaudzis, piemēram, 14 gadu vecumā kādam kautiņā nodarījis miesas bojājumus, tad viņam būs karjeras ierobežojumi mūža garumā. Manuprāt, šīs sodāmības sekas arī būtu jāmaina.

Šobrīd likumpārkāpēju resocializācija ir zemā līmenī, jo valsts tajā iegulda maz resursu. Pārmaiņas ir nepieciešamas, un esmu par jaunatnes lietu ministriju, kas risinātu gan izglītības, gan citus ar jauniešiem saistītus jautājumus.

Kādā pētījumā secināts, ka teju katrs jaunietis pusaudža vecumā izdara likumpārkāpumu, taču apzināti kā noziedznieki darbojas vien daži procenti nepilngadīgo. Galvenokārt empātijas trūkuma dēļ. Un šie gadījumi tiešām ir smagi, jo, piemēram, meiteņu kautiņi mēdz būt ļoti nežēlīgi. Diemžēl sīko vardarbību mēdz ignorēt gan ģimene, gan skola, bet, kā zināms, vardarbība rada vardarbību.

Edgars Golts, zvērināts advokāts