Daudziem ir bažas par to, kas notiks tālāk, vai Baltijas valstis būs nākamās, vai spēsim sevi aizsargāt, vai NATO palīdzēs. Situācija mainās tik strauji un lietas, kuras likās neiespējamas pirms mēneša, notiek mūsu acu priekšā. Mājās un darbā, soctīklos un uz ielas virmo emocijas un jautājumi.

Zemāk par mūsu darba un stratēģijas elementiem.

Pirmkārt, visa veida atbalsts Ukrainai. Starptautiskajās organizācijās sniedzam maksimālo politisko atbalstu Ukrainai, Latvija piegādā militāro ekipējumu un bruņojumu, sniedzam humāno atbalstu un palīdzam bēgļiem.

Šeit liels paldies visiem līdzcilvēkiem, kas iesaistās. Ukrainas cīņa tikai sākas, tā būs ilga, tapēc svarīgi, ka mēs savā atbalstā nepagurstam. Ir lietas, kuras šodien šķiet neiespējamas, bet jau rīt tās notiek, tāpēc turpinām strādāt, pat ja uzreiz nesanāk. Kopā ar mūsu Baltijas draugiem, Poliju, Ziemeļvalstīm, ASV, Lielbritāniju un Kanādu cenšmies mobilizēt sabiedrotos un partnerus Ukrainas atbalstam.

Otrkārt, mēs iestājamies par maksimālu ekonomisko sankciju paketes noteikšanu Krievijai un Baltkrievijai.

Tas ir būtiski, lai to ekonomiskā un militārā varenība tiktu iedragāta, tādejādi mazinot tagadnes un nākotnes uzbrukuma potenciālu. Tas ir arī būtiski, lai ietekmētu sabiedrības šajās valstīs. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu valdīkļu īstenotai politikai ir cena- viņu labklājība. Daudzas efektīvas sankcijas jau ir ieviestas, bet to potenciāls ne tuvu nav izsmelts, turpinām uzstāt un strādāt uz to, lai tās būtu maksimālas, piemēram, atslēdzot visas Krievijas un Baltkrievijas bankas no swift, jādomā par naftas un gāzes iegādes samazināšanu, maksimāli dažādojot piegādes no citiem gāses un naftas piegādātājiem. Sankcijas ietekmēs globālo ekonomiku, arī mūs, bet tā ir relatīvi neliela maksa par mieru un brīvību.

Treškārt, mūsu aizsardzības un drošības stiprināšana, ieguldot gan bruņotajos spēkos un iekšlietu sistēmā.

Mūsu aizsardzības pirmā līnija esam mēs paši. Aizsardzības ministrijai ir NBS attīstības plāni, kuru izpilde ir jāpaātrina. Iekšlietu sistēmā jāiegulda tikpat nopietni kā aizsardzībā, lēmumi jau pieņemti, tie dos rezultātus.

Ceturtkārt, mūsu sabiedrotie pastiprina savu klātbūtni Latvijā, tai jābūt pastāvīgai. Pie tā šobrīd strādā visi- prezidents, premjers, ārlietu un aizsardzības ministri, parlamenta kolēģi.

Mēs kopā ar partneriem mācāmies no Ukrainas pieredzes, ir konkrētas lietas, kuras tiek uzlabotas pretgaisa aizsardzībā, jūras akvatorija aizsardzībā, kiberaizsardzībā. Redzam, ka jau tagad Latvijā ieradušies papildspēki no ASV un Kanādas. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir saņēmusies un kļūst pr nopietnu spēlētāju arī drošības lietās. Izpratne par Kremli daudziem ir mainījusies nedēļas laikā, mēs šo paradigmas maiņu maksimāli izmantosim savas drošības stiprināšanā.

Visbeidzot, par mums pašiem.

Pretinieks par savu pirmo darbu un būtisku uzdevumu uzskata mūsu demoralizāciju, ir mēģinājumi apšaubīt NATO spējas, mūsu sabiedroto gatavību aizstāvēt visas NATO dalībvalstis, tostarp Latviju. Tiek sēta apzināta dezinformācija un bailes, lai paralizētu mūsu gribu palīdzēt mūsu draugiem un pretoties maigai un ne tik maigai varai. Mūsu vēsturiskā pieredze liek mums būt uzmanīgiem un bažīgiem, notikumi Ukrainā saasina bailes. To var saprast, bet katrai paaudzei ir brīdis, kad jāsaņemas un jācīnās par lielām lietām. Pirms 100 gadiem tā bija strēlnieku cīņa 1.Pasaules karā, neatkarīgas Latvijas izveide, pirms 30 gadiem neatkarības atjaunošana. Mūsu uzdevums ir neatkarības nosargāšana. Mēs to varam un mēs to paveiksim, mums ir profesionāli un augstas raudzes diplomāti un karavīri, mūsu cilvēku spēja kritiskos brīžos apvienoties un strādāt ir izcila, mums ir daudz sabiedroto. Svarīgi mūsu dusmas un bažas, vēlmi kalnus gāzt un logus dauzīt pārvērst pozitīvā enerģijā. Satiekot kādu, kas ir Kremļa propagandas apdullināts, mēģinām ar cieņu un bez niknuma pārliecināt par pretējo, atceramies, ka šādi cilvēki ir visā sabiedrībā, ir latvieši, kas tic meliem un fano par Krievijas agresiju un ir krievi, kas jau šodien gatavi iet palīgā Ukrainai ne tikai vārdos, bet darbos. Bet pret tiem, kas nevēlas saprast, rīcībai jābūt stingrai, 5.kolonna netiks pieļauta.

Esam vēsturiski labākajā situācijā no drošības organizācijas viedokļa, bet situācija tik strauji mainās, ka mums ir nemitīgi jāpielāgojas un jārīkojas, neko nedrīkstam palaist garām.

Eiropā jau otro reizi pēdējo 100 gadu laikā krīt dzelzs priekškars, Krievija cenšas sevi izolēt no civilizētās pasaules un atjaunot ļaunuma un melu impēriju. Atškirībā no iepriekšējās reizes, esam priekškara pareizajā pusē, bet esam arī pirmajā rindā, tas uzliek lielu atbildību un pienākumu jebkuram no mums. Pienākumu strādāt un rīkoties, un nebaidīties.

Draugi, nebūs viegli, bet beigu beigās viss būs labi!