Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ēdināšanas uzņēmumi cīnās kopā ar uzticamākajiem darbiniekiem un klientiem

Ēdināšanas uzņēmumiem šis ir īsts izturības un pārbaudījumu laiks, atzīst kafejnīcu īpašnieki un darbinieki. Aizputes novada ēdināšanas iestādes šogad izjutušas sitienus trīskārši. Pirmkārt, pašvaldība bija viena no visvairāk infekcijas skartajām vietām un cilvēki bijuši piesardzīgāki, otrkārt, ierobežojot publisko un privāto pasākumu norisi, nav vairs lielu pasūtījumu, treškārt, ēdināšanas jomā novadā un mazpilsētā ir gana liela konkurence.

Ēdināšanas uzņēmumi cīnās kopā ar uzticamākajiem darbiniekiem un klientiem
Viesmīle Madara Selderiņa daudz dabūjusi klientiem skaidrot, ka arī lauku kafejnīcā ēdiens ir tikai līdzņemšanai. (Foto: Ģirts Gertsons)
03.12.2020 06:00

Liene Andersone

"Kurzemes Vārds"

Apjomi kritušies

“Nav jau nekādas atšķirības no citiem – mums iet līdzīgi,” saka kafejnīcas un veikala “Osteria” īpašniece Egita Jansone. “Mums ir gan kafejnīca, gan veikals, taču veikals vien neatspēko kafejnīcas darbību pašreiz. Vai meitenēm algas būs iespējams izmaksāt… Gaidām pretimnākšanu uzņēmējiem no valsts, lai saprastu, ko tālāk – slēdzam ciet vai turpinām.” Piemēram, mazā kafejnīca “Piparmētra”, kas atrodas blakus Aizputes novada Tūrisma informācijas centram, ir slēgta.

“Piegādājam gaļas plates un salātus pasūtījumiem. Ejam no ādas ārā, lai kaut ko izdomātu. Tiem, kas nāk katru dienu, arī strādājam, negribas zaudēt pavisam. Mēģinām vilkt dzīvību. Uzticīgie darbinieki cīnās līdz ar mani, neviens nevēlamies zaudēt,” uzsver E. Jansone. “Kafejnīcas pārsvarā dzīvoja no banketiem. Tagad atļautajiem privātiem pasākumiem tiek pasūtīti pavisam nelieli ēdiena daudzumi – salīdzinājumā kādi desmit procenti no agrākā apjoma.”

“Mums iet sliktāk nekā pavasarī, kad bijām vaļā, bet bija daudz nezināmo. Tagad kafejnīca ciet, bet līdzi var paņemt. Pavasarī nebija jēgas vērt ciet, jo zinājām, ka tas nebūs uz īsu laiku. Kas aiztaisījās ciet, tiem pēcāk atsākt bija grūtāk,” norāda kafejnīcas “Kāpenieki” īpašnieks Rolands Klēfelds. Uzņēmējam bez kafejnīcas ir arī veikals.

Kafejnīcas “Kāpenieki” īpašnieks Rolands Klēfelds norāda, ka nekādus papildu pakalpojumus nepiedāvās, aktuāli ir sagaidīt, kāds būs valsts atbalsts uzņēmējiem. (Foto: Ģirts Gertsons)

“Kas vasarā tika uzkrāts, to taupījām, tādēļ tagad varam atļauties strādāt.”

Par papildu pakalpojumiem neesot domājuši. “Tas, kas pasūta, jo nevēlas mājās taisīt ēst, var atnākt pakaļ pats. Mēs uz mājām nepiegādājam, jo šoferi ņemt uz piegādēm un nelieliem apjomiem nav vērts,” norāda uzņēmējs. Bažīgu dara tas, ka pagaidām nav konkrēti zināms, kāds būs atbalsts. “Darbinieki ir uz pusslodzi, dažiem vispār nav nevienas nostrādātas stundas. Zināms, kā klājās 4000 uzņēmumu, kuriem pieprasīja atmaksāt dīkstāves pabalstu, negribētu ko tādu piedzīvot,” teic R. Klēfelds.

Netic, ka laukos ievēro ierobežojumus

Kalvenes kafejnīcas “Spāres” viesmīle Madara Selderiņa pastāsta, ka šis laiks klientus nosacīti sadalījis divās daļās: “Ir pastāvīgie klienti, kuri nāk ēst regulāri, un viņi ir tiešām saprotošāki, bet ar tiem, kas brauc ar ģimenēm un draugiem brīvdienās, mums iesākumā klājās grūti. Viņiem šķita, ka laukos jau neviens ierobežojumus neievēros, ka pa kluso mēs laižam iekšā uz vietas paēst,” pieredzē dalās kafejnīcas darbiniece.

“Tagad zvana un pasūta līdzņemšanai to pašu, ko kādreiz piedāvājām ēst uz vietas.

Paplašinām arī piedāvājumu. Mēs par klientu skaitu nevaram sūdzēties. Protams, nesezonā cilvēku vispār ir mazāk.” Kafejnīcas īpašniece Kristīne Baranovska: “Patiešām joprojām ir cilvēki, kas piezvana un pārjautā, vai tiešām nevar ēst uz vietas? Iegalvojam, ka visā valstī noteikumi ir vienādi.”

M. Selderiņa pastāsta, ka ļoti grūti esot nēsāt sejas masku – pirmkārt, tādēļ, ka brilles svīst ciet, jāelpo seklāk un prātīgāk. Otrkārt, darba ir daudz, skrējiens pamatīgs un strādājot rodas neērtības. Sejas vairogs spiežot pieri, jo traucē palielais briļļu rāmis.

Meklē jaunus piedāvājumus

“Spāru” īpašniece prāto, ka pastāvīgie klienti un iestrādes mārketingā ļauj grūtības pārvarēt vieglāk. Novērojusi, ka cilvēki šajā laikā atbalsta vietējos uzņēmumus. “Kritums ir, bet strādājam ilgus gadus, tad varējām nevērties ciet, par to esam priecīgi,” viņa piezīmē.

Pastāvīgajiem ēdējiem kafejnīcas vadītāja nosūta ēdienkarti ar dienas piedāvājumiem, izmanto arī sociālos tīklus.

Kafejnīca pēc pavasara ilgstošās slēgšanas tagad strādā arī svētdienās. “Cenšamies arī šajā laikā cilvēkus iepazīstināt ar jaunām garšām, otrā ēdiena piedevām. Esam novērojuši, ka cilvēki bez ierastajiem frī vai vārītajiem kartupeļiem vēlas ko citu, veselīgāku.”

Krīzes laiks devis arī idejas papildu piedāvājumiem – uz vietas var iegādāties sasvērtu piparkūku un pīrādziņu paciņas līdzņemšanai. Kafejnīcas telpās izveidots arī neliels veikaliņš. “Ja pateiktu, ka vispār nedrīkst nākt iekšā kafejnīcā, mēs izdomātu, kā ēdiena paciņas padot pa nelielu lodziņu,” piezīmē K. Baranovska. Agrāk ēdināšanas iestādē varēja norēķināties tikai ar skaidru naudu, tagad, aicinot izmantot bezskaidras naudas norēķinus, iegādāts terminālis. Cena ierīcei un komisijas maksa šim pakalpojumam esot būtiski cēlusies.

“Galvenais, lai esam paēduši!”

“Es esmu no Zemgales,” stāsta Kristaps. “Veicam Kalvenes apkārtnē mežizstrādes darbus. Mēs ar kolēģiem jau iepriekš ņēmām ēdienu pēc pasūtījuma. Ir bijušas reizes, kad pusdienojām kafejnīcā, bet mums izdevīgāk ir ēdienu ņemt līdzi. Tā bija pierasta lieta. Tagad aizbraukšu uz objektu, iekāpšu vagoniņā un paēdīšu.” Paņēmis gan silto ēdienu, gan karstu kafiju. “Situācija tagad ir tāda, kā ir. Cilvēki bija pieraduši ēst ārpus mājām, īpaši brīvdienās, taču galvenais, lai vispār esam paēduši,” viņš spriež.

Mežizstrādes nozarē strādājošais Kristaps norāda, ka ēdiens līdzņemšanai un maltītes ieturēšana darba vietā viņam nav nekas jauns. (Foto: Ģirts Gertsons)

Pensionāre Vēsma darba dienas pusdienlaikā pasūtījusi ēdienu kafejnīcā “Osteria”. “Regulāri uz kafejnīcām negāju, parasti ēdienu gatavoju mājās, šodien sanāk tā, ka jāpasūta. Ir tāda iespēja, izmantoju,” saka sieviete.
Kafejnīcā “Kāpenieki” sastaptā kliente piebilst, ka ēdienu līdzņemšanai pa retam ņēmusi arī nekovida periodā. Viņa atzina, ka iestādes telpas ir gana plašas un galdus varētu izvietot, lai neliels daudzums cilvēku varētu ēst telpās – aizvējā un siltumā. “Iziet ārā, sēž uz soliņa jebkādos laikapstākļos vai mašīnā ēd. Kovids dzen stresā, mēs visi esam noilgojušies dzīvot normālu dzīvi.”


Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz