Liepājas Futbola skolas direktors Egils Trušēlis ir iesniedzis atlūgumu, un paredzams, ka pašreizējā amatā viņš nostrādās vēl līdz aprīļa beigām. Par savas aiziešanas diviem iemesliem direktors min sarežģītās attiecības ar futbola klubu “Liepāja” un šķelšanos Liepājas Futbola skolas kolektīvā.

Skaidrojot savu atkāpšanos no amata, Egils Trušēlis saka: “Pēc Māra Verpakovska aiziešanas uz Rīgu, Liepājas futbolā un tai skaitā jaunatnes futbolā sākās pārmaiņas, kas ļoti tieši skāra treneru, skolas administrācijas un manu darbu. Pārmaiņu periodā bija daudz dažādu izaicinājumu, kas bija saistīti ar tālāko sadarbību, ar kopīgas U21 komandas veidošanu, ar spēlētāju licenču pārņemšanu, ar akadēmijas funkciju pārņemšanu. Visā šajā procesā bija vērojams, ka daudzām lietām raksturs, iespējams, bija smagāks nekā tas varēja būt, ja [futbola] klubs [“Liepāja”] tās būtu kārtojis ar citu seju, vienkārši izsakoties. Es uzskatu, ka kluba pašreizējiem vadošajiem darbiniekiem varbūt ir palicis kāds rūgtums no iepriekšējo laiku lēmumiem, iepriekšējās valdes lēmumiem un izteikumiem, kas, iespējams, tika projicēts uz mani un neļāva mierīgi apsēsties pie apaļā galda, lai mierīgi visu izrunātu un ļautu lietām virzīties uz priekšu. Uzskatu, ka šobrīd, ņemot vērā to, ka klubs skolai ir viens no svarīgajiem sadarbības partneriem, es nevaru pilnvērtīgi strādāt. Uzskatu, ka, nākot jaunam cilvēkam manā vietā, būs iespēja praktiskās attiecības pacelt labākā līmenī, nekā tās ir šodien. Tāpat saistībā ar visām pārmaiņām skolas kolektīvā ir jūtama neliela šķelšanās attiecībā uz skolas izvēlēto virzienu, veidojot patstāvīgu, neatkarīgu darbu, kas attiecas uz akadēmiju un jauniešu sagatavošanu. Iespējams, ka ir limitētas manas spējas šo sašķeltību savest kārtībā normālā termiņā. Pateicos Liepājai, audzēkņiem, treneriem un klubam par kopīgo darbu, kas ir ieguldīts trīsarpus gadu laikā. Es strādāju līdz aprīļa beigām. Pēc tam nekur no Liepājas nepazudīšu. Ja skolai būs vajadzīgs ilgāks periods, lai pārņemtu lietas, noteikti mēģināsim darīt tā, lai vadības, līderības maiņa atstātu pēc iespējas mazāk seku uz treneru darbu, audzēkņiem, vecākiem utt.”

Par to, ka attiecībās starp mūsu pilsētas futbola diviem elementiem – Liepājas Futbola skolu (LFS) un futbola klubu “Liepāja” (FKL) – šķīst dzirksteles, bija dzirdams jau pagājušā gada izskaņā. Tādas runas bija arī gada sākumā, kad FK “Liepāja” vajadzēja noslēgt jaunu sadarbības līgumu ar skolu, lai saņemtu licenci dalībai virslīgā. Strīda objekts bijis kompensācijas apmērs, ko LFS vēlējās saņemt no FKL par futbolistiem, kurus klubs pārdotu.

Arī Egils Trušēlis par attiecību saasinājuma punktu min abu pušu sadarbības līgumu: “Saasinājuma punkts bija arī akadēmijas un skolas spēlētāju sagatavošanas funkciju pārņemšana pilnībā skolas rokās. Iepriekš skola realizēja profesionālo ievirzi, bet klubs palīdzēja skolai realizēt akadēmijas programmu. Tagad, jūtot pārmaiņas [klubā], mēģinot vadīt potenciālo risku, draudus, kas var iestāties saistībā ar nepastāvību vai vēl kaut ko, man likās, ka mans pienākums ir maksimāli atdalīt no FK “Liepāja” to, kas ir saistīts ar jauniešu sagatavošanu ar mērķi, lai būtu stabilitāte, ko var nodrošināt pašvaldība.”

Visvairāk šķēpi tikuši lauzti par līguma punktiem saistībā ar sadarbību un kluba finansējumu skolai, lai tā varētu realizēt akadēmijas programmu. “Laikam viskarstākais jautājums bija par nākotnes kompensāciju gadījumā, kad skolas sagatavots spēlētājs nonāktu klubā, bet pēc tam tiktu pārdots, piemēram, uz ārzemēm. Par to, kā procentuāli sadalīt [finanses] starp skolu un klubu. Tur bija vislielākās atšķirības mūsu viedokļos.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. aprīļa numurā.

#kvards-20190408-08#