Nenoliedzami, šobrīd Egons Dombrovskis ir viens no Liepājas teātra vadošajiem aktieriem. Lai arī skatuves mākslas meistars ir dzimis rīdzinieks, viņš sevi pieskaita liepājniekiem. “Esmu kļuvis piederīgs Liepājai,” viņš apliecina un pateicas pilsētai par atvērtību, kā arī atzīstas: “Esmu baigais Liepājas teātra patriots.”

Aizvadītais, 2016., gads Egona Dombrovska aktiera karjerā paliks ar vairākiem spilgtiem notikumiem. Tai skaitā ar Džona Merika lomu izrādē “Ziloņcilvēks”, kas atnesa arī “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada aktieris”.

“Katrs gads ir izdevies,” teic E.Dombrovskis, vaicāts, kāds viņa vērtējumā ir bijis 2016.gads teātrī. “Īstenībā gads paiet tikpat ātri, kā diena. Tādēļ būtu grēks teikt, ka šis vai tas gads nav bijis labs. Tas būtu diezgan nejēdzīgi pašam pret sevi,” pārdomās dalās aktieris, bet tomēr piekrīt, ka 2016.gads dēļ iestudējuma “Ziloņcilvēks” “varbūt bija bišķiņ īpašāks”.

Egons apliecina, ka tādas lomas kā Džons Meriks bieži negadās. “Bet katrā lomā var atrast, ko ielikt no sevis vai kādu vēstījumu. Bet šis bija īpašāks gadījums.” Sākot darbu pie lomas, neesot domājis, ko tā no viņa prasīs vai neprasīs. “Šajā gadījumā zvaigznes sakrita tā, ka bija gan interesanti, gan arī bija ko teikt cilvēkiem. Tas gan tiesa, jā, ka šī loma bija fiziski grūtākā manā aktiera karjerā.” Nedabīgi izliekts ķermenis, šķība mute, savilkti locekļi, kropla gaita utt. – tas viss prasījis fizisku un arī psiholoģisku izturību.

Lai arī kāds izteicies, ka E.Dombrovska veikums pielīdzināms varoņdarbam, aktieris pats tā nedomā. “Tas, manuprāt, ir liels izaicinājums jebkuram aktierim, – nospēlēt tādu cilvēku,” uzskata Egons.

Aktieris jau vairākkārt ir teicis un arī “Spēlmaņu nakts” ceremonijā to atzina vēlreiz, ka iepazīt Džona Merika personību un izstāstīt viņa reizē skumjo, bet gaišo, cilvēka drāmas pilno stāstu viņam bijis prieks un gods. “Man pret šo personāžu izveidojās ļoti liela cieņa un pietāte. Jo tas ir bijis īsts cilvēks, tas nav izdomājums. Pie tam ir bijis fiziski deformēts. Bet viņa iekšējā pasaule – ļoti skaista.”

Par “Spēlmaņu nakts” balvu kā gada labākajam aktierim un augstu aktierisko meistarību izrādē “Ziloņcilvēks” E.Dombrovskis atzīts par “Gada liepājnieku”. Jāpiebilst, ka šo titulu aktieris saņems jau otrreiz, pirmo reizi tas notika 2007.gadā, kad viņš sumināts nominācijā “Literatūra, māksla”.

Vaicāts, kāpēc joprojām Egons ir uz skatuves, aktieris teic, ka vajag nedaudz padomāt, lai precīzāk atbildētu. “Viens ir tas, ka tā ir mana profesija un aicinājums. Otrs, ja ir materiāls, ar kuru tu gribi un vari padalīties un ja cilvēkus tas uzrunā – tas ir dubults prieks. Protams, cilvēkus arī izklaidēt ir patīkami. Kad viņi smejas tā, kā tas ir, piemēram, “Bļitkā”, tas arī ir liels gandarījums.” Mijiedarbība ar skatītāju aktiera profesijā, viņaprāt, esot pats galvenais. “Cilvēki jūt, vai tevi pašu tas uzrunā. Ja tā ir, tad tas uzrunā arī cilvēkus. Viņi tev pārdzīvos līdzi, domās līdzi, sajutīsies līdzīgi kā es. Šī mijiedarbība dod impulsu tālāk kaut ko darīt šajā profesijā. Es esmu teicis – bez skatītājiem nebūtu mūsu. Ja neviens neskatīsies, ko mēs darām, tad kam tad mēs to darīsim?”

Ja cilvēkus Egons ir aizrāvis, uzrunājis, licis domāt, tad tas nozīmējot, ka bijis vērts to darīt.

“Ir izrādes, pēc kurām tev neaplaudē, bet cilvēki aiziet prom domādami. Vai priecīgi vai bēdīgi, bet divas stundas ir dzīvojuši kopā ar mums, tas viņus ir iekustinājis, aizkustinājis. Tas jau ir tas foršākais, – ja viņi par to runā vēl nākamajā dienā un redzēto var pavērst uz sevi.”

“Man ir ļoti liels gods būt šī teātra aktierim,” kādā intervijā reiz teicis E.Dombrovskis, atrodoties savā darbavietā. Teātris vispār viņam nozīmējot ļoti maģisku vietu. “Šeit ir bijuši tādi meistari, ko es pats esmu redzējis students būdams, un tev tas iekšējais dzinulis liek dot virsū. Es esmu baigais Liepājas teātra patriots.”