“Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātnes atzinumiem un detalizētu ietekmes novērtējumu, mēs iesakām, ka 2040. gada mērķim vajadzētu būt emisijas samazinājumam par 90%” salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, paziņoja ES klimata komisārs Vopke Hukstra.

Viņš aicināja īstenot “taisnīgu pāreju”, kas ļaus ES uzņēmumiem attīstīties un nodrošinās, ka “neviens netiks atstāts novārtā”, blokam cenšoties līdz 2050. gadam kļūt oglekļa emisijas ziņā neitrālam.

Tikmēr, piekāpjoties lauksaimniekiem, kas daudzās Eiropas valstīs rīko protestus, EK prezidente Urzula fon der Leiena šodien atkāpās no ieceres līdz desmitgades beigām uz pusi samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu Eiropas Savienībā (ES).

Jautājums par pesticīdiem ir viena no problēmām, kas pamudinājušas lauksaimniekus Eiropā uz masveida protestiem. Viņi sūdzas arī par ienākumu samazināšanos, ražošanas izmaksu pieaugumu un, viņuprāt, arvien apgrūtinošākiem “zaļajiem” noteikumiem.

Eiropas Savienība jau strādā pie starpposma mērķa līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 55%.

Taču pieaugošā lauksaimnieku neapmierinātība varētu apgrūtināt centienus noteikt par mērķi līdz 2040. gadam samazināt emisiju par 90%.

Tā kā lauksaimnieku kustībā iesaistījušās arī galēji labējās un pret valdošo varu noskaņotās partijas, kuras, kā tiek prognozēts, gūs ievērojamus panākumus jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, debates par vidi ir kļuvušas politiski eksplozīvas.

Vairākas rūpniecības nozares ir aktīvi iebildušas pret ES klimata politiku, un vairāku valstu līderi ir aicinājuši apturēt jauno vides noteikumu piemērošanu.

Vienpadsmit ES valstis, tai skaitā Francija, Vācija un Spānija, nosūtīja kopīgu vēstuli Briselei, norādot, ka pārejai uz vērienīgu 2040. gada mērķi jābūt “godīgai un taisnīgai” un “nevienu, jo īpaši neaizsargātākos iedzīvotājus”, nedrīkst atstāt novārtā.

2024. gada mērķim pievienotas arī jaunas klimata prognozes laikposmam pēc 2030. gada, kas EK bija jāsagatavo pēc decembrī notikušās ANO COP28 klimata konferences.

Nākamās Eiropas Komisijas uzdevums pēc EP vēlēšanām būs pārvērst šos plānus priekšlikumos pirms nākamā gada starptautiskā klimata samita (COP30).

Paredzams, ka bloka 2040. gada mērķi daļēji balstīsies uz vērienīgu oglekļa dioksīda apjomu uzglabāšanu, kas neapmierina vides aktīvistus, kuri kritizē šīs tehnoloģijas kā nepārbaudītas un vēlas, lai tā vietā tiktu pieņemti solījumi samazināt emisiju.

Tomēr, lai īstenotu šo plānu, būs vajadzīgi ievērojami centieni visās ekonomikas nozarēs, sākot no elektroenerģijas ražošanas un beidzot ar lauksaimniecību, kas rada 11% no ES siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Vislielākā pretestība stingrākiem ES pasākumiem vides jomā jūtama no Eiropas Tautas partijas (EPP), no kuras nāk arī Leiena. EPP uzskata, ka nepieciešama piesardzīgāka nostāja.

Klimata aizsardzības grupas E3G pārstāve Elisa Džannelli aicināja ES paturēt prātā klimata politikas sociālo ietekmi. Kļūdīšanās šajā jautājumā ļaus konservatīvajiem noteikt turpmākos soļus, brīdina Džannelli.

ANO Klimata pārmaiņu organizācija novembrī paziņoja, ka pasaule nerīkojas pietiekami ātri, lai ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisiju un tādējādi ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas.