Ekonomika nosēžas – uz spilvena vai bez tā?
0
Inflācija turpina trakot
Patlaban valstī jo dienas, jo vairāk pieaug satraukums, ka straujā izaugsme sāk bremzēties un ekonomikā iestājas atslābums. Jau pērn eksperti prognozēja, ka treknie gadi ir beigušies un šogad gaidāms ekonomikas kritums – galvenais tikai, lai tās nosēšanās būtu pēc iespējas mīkstāka, lai neiekrītam vispārējas krīzes bezdibenī, no kura nespējam izrāpties. Protams, Liepāja nav izņēmums, tajā vērojami tie paši procesi, kas visā valstī. Redakcija pētīja, cik smaga vai mīksta jūtama ekonomikas piezemēšanās mūsu pilsētā.
Inflācija turpina trakot
Pašlaik, kad ekonomikas atdzišanas pazīmes kļūst arvien izteiktākas, vislielākais akmens tiek mests bijušās valdības dārziņā, sak, tā iepriekšējos gadus milzīgo izaugsmes tempu eiforijā saimniekojusi pārāk izšķērdīgi un cīņu ar inflāciju sākusi par vēlu, tāpēc tagadējai varai atliek vien plātīt rokas. Taču mūs, vienkāršos iedzīvotājus, visai maz interesē, kurš ko atkal nav laikus izdarījis. Arī inflācijas rādītājs, kas ar katru mēnesi sasniedz jaunus rekordus un pagājušajā mēnesī tas jau bijis 16,7 procenti, mums maz ko izsaka, mēs redzam tikai to, ka arī šā gada sākumā cenas veikalos turpināja augt, sadārdzinājās arī dažādi pakalpojumi.
Un tas nebūt nav viss. Pēc daudzu ekspertu uzskata, maz ticams, ka šogad inflācijas rādītāji varētu būt zem divciparu skaitļa, daži prognozē, ka atsevišķos mēnešos inflācija varētu sasniegt pat 20 procentu atzīmi, ņemot vērā vairākus faktorus, kas neapšaubāmi dzīs cenas augšā, piemēram, gaidāmais energoresursu sadārdzinājums un lauksaimniecības preču sadārdzināšanās pasaules tirgos.
Samazinām tēriņus
Nemitīgi palielinoties preču un pakalpojumu, kā arī komunālo pakalpojumu cenām, iedzīvotājiem atliek vien taupīt arvien nežēlīgāk un tādējādi cerēt izdzīvot. Augstās inflācijas dēļ cilvēki samazina un atliek tēriņus, tāpēc vērojams straujš tirdzniecības apgrozījuma kritums. Arī Liepājā aptaujātie veikalnieki atzina, ka jūtami samazinājusies cilvēku pirktspēja. Iedzīvotāji savukārt atzīst, ka iepērkas pēc iespējas lētākos veikalos, meklē, kur ir izpārdošanas akcijas un pērk nocenotās preces.
Var vienīgi cerēt, ka samazinātais pieprasījums tomēr piebremzēs cenu celšanos. Iespējams pat, ka tieši šī tendence būs galvenais inflāciju ierobežojošais faktors šogad.
Un maz ticams, ka situācijā ko mainīs tikko pieņemtie “Konkurences likuma” grozījumi. Kaut arī ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards skaidro, ka tie ieviesti, lai izskaustu monopolstāvokli tirdzniecībā, un turpmāk visiem lielajiem tirgus dalībniekiem tiks noteikti stingri aizliegumi ļaunprātīgi izmantot savu varu tirgū. Tādējādi, pēc ministra domām, tiks attīstīta godīga un vienlīdzīga konkurence, kas ļaus samazināt cenas.
Tomēr Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs ir pretējās domās. Viņš uzskata, ka “Konkurences likuma” grozījumi tomēr nesamazinās cenu pieauguma tempu un, iespējams, to pat paaugstinās, jo grozījumu rezultātā tās tirdzniecības procesa izmaksas, kuras līdz šim sedza labi pelnošie ražotāji, tagad būs jāapmaksā pircējiem.
Kā tas būs īstenībā, to drīz, jādomā, redzēsim veikalos un savos makos.
Mājokļu tirgū pieklusums
Ekonomikas atslābums visvairāk esot jūtams mājokļu tirgū, arī Liepājā šī nozare nav izņēmums. Īstenotajos dārgajos jauno mājokļu projektos, kur par nomu tiek prasītas milzīgas summas, grūti sameklēt īrniekus. Arī īpašumu tirdzniecībā vairs nesokas tik spoži kā iepriekš, atzina aptaujātie nekustamo īpašumu aģentūru pārstāvji. Pieklusums sācies jau pagājušā gada nogalē un turpinās joprojām. Tika gan izteikta cerība, ka, tuvojoties vasarai, tirgus atdzīvosies, jo tā tomēr ir būvniecības un jaunu mājokļu iekārtošanas sezona.
Pēc ekspertu viedokļa, pieklusumu mājokļu tirgū veicinājusi ne tikai iedzīvotāju arvien zemākā maksātspēja, bet arī inflācijas apkarošanas vārdā banku uzsāktā bargākā kredītpolitika. Valdība gan tagad sākusi prātot, ka bremzes jāpalaiž vaļīgāk, ir doma atteikties no 10 procentu pirmās iemaksas mājokļa kredītam.
Tomēr interesanti – kaut arī valstī kopumā sarucis kredītņēmēju skaits un izsniegto summu apjoms, Latvijas bankas šā gada divos mēnešos saskaņā ar provizoriskajiem datiem nopelnījušas 52,1 miljonu latu. Turklāt banku peļņa ir par 8,7 procentiem lielāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Pēc provizoriskajiem datiem, banku peļņa pērnajā gadā sasniedza 375 miljonus latu.
Būvnieki nogaida
Pašlaik arvien jūtamāka kļūst stagnācija iepriekš vienā no visstraujāk augošajām nozarēm – celtniecībā.
“Bet apsīkums vairāk vērojams tieši privātajā sektorā, valsts un pašvaldības pasūtījumi būvobjektiem nav samazinājušies,” vērtē “Liepājas Celtniecības kompānijas” direktors Vents Vīksna. Viņš atzina arī, ka pašreiz būvniecībā vairs nav vērojams tik liels darbaroku trūkums kā iepriekš. Acīmredzot bankrotē mazās firmiņas, kas parasti bija vienas nelielas celtnieku brigādes apjomā un nodarbojās galvenokārt ar dzīvokļu remontu. Tā kā cilvēkiem nav naudas šādiem tēriņiem, loģiski, ka remontbrigādēm nav darba. Vēl pērn inflāciju būvniecībā ievērojami veicināja darbaspēka deficīts un nepieciešamība paaugstināt darbinieku atalgojumu. Tagad konkurence darbaspēka tirgū palielinās, jo īpaši celtniecībā, arvien vairāk cilvēku dodas uz lielajām būvfirmām un piedāvā savus pakalpojumus.
Paļaujas tikai uz sevi
Nepatīkama situācija šā gada sākumā radusies akciju sabiedrībai “Liepājas papīrs”, proti, darbu pārtrauca otrs lielākais uzņēmuma klients – “IG Latvia”. Tomēr, pēc “Liepājas papīra” prezidenta Jāņa Vilnīša vārdiem, uzņēmumā bijuši tam gatavi. “Mēs laikus, jau rudenī, pārplānojām savu mārketingu, un, neskatoties uz šā klienta zaudējumu, šogad janvārī un februārī mums ražošanas apjoms ir par 30 procentiem lielāks nekā pērn tajā pašā periodā. Tā ka darbs nav gājis mazumā.” Tomēr, kaut arī “Liepājas papīram” izdevies atrisināt nepatīkamo situāciju, J.Vilnītis nav optimistiski noskaņots par ekonomisko situāciju šogad kopumā. “Mūsu klientu loks ir ļoti plašs, un es jau redzu, ka daudziem sadarbības partneriem iet kritiski. Kur strādāja trijās maiņās, tur tagad divās. Kur strādāja vienā maiņā, tur tagad pusi dienas utt. Uzņēmumos nav ko darīt, nav noieta produkcijai. Redzam arī, kur jāsāk domāt par maksātnespēju un bankrotu. Mūsu speciālisti strādā, lai laikus reaģējam, lai nepaliek mums parādā. Žēl.” J.Vilnītis jau iepriekš prognozēja, ka šis būs krīzes gads daudziem uzņēmumiem. Viņaprāt, valdībai vajadzētu ņemt piemēru kaut vai no Lietuvas, kur uzņēmumi tiek dažādi atbalstīti energoresursu jomā u.c. “Bet Latvijas uzņēmēji turas tikai ar saviem spēkiem,” secina “Liepājas papīra” vadītājs.
Bez optimisma
Optimismu nejūt arī pilsētas lielākā uzņēmuma – akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” – galvenās ekonomistes Benitas Imbovicas vērtējumā. “Situācija tautsaimniecībā ir kritiska,” viņa uzskata. “Tūlīt vēl krietni palielināsies energoresursu cenas, tad inflācija kāps vēl straujāk. Bet mūsu rūpnīca ir viens no lielākajiem elektrības un gāzes patērētājiem.” Ekonomiste atgādina, ka līdz šim “Liepājas metalurgā” ik gadu divas reizes palielinātas algas, bet šogad janvārī tas vairs nav bijis iespējams. “Smagi. Bet līdzekļi vajadzīgi attīstībai, remontam, viss paliek tikai dārgāks,” saka B.Imbovica. Cilvēku maksātspēja sarūk visās jomās. Viņa arī ievērojusi, ka pilsētas veikalos samazinājies pircēju skaits, vairs nevajagot stāvēt rindās.
Uzņēmuma galvenajai ekonomistei ir savs viedoklis, kā būtu uzlabojama ekonomiskā situācija. “Nesaprotu, kā tas var būt, ka uzņēmumi “Latvijas gāze” un “Latvenergo” jau plānos paredz sev tik lielas peļņas. Mēs kā uzņēmums to nevaram atļauties, mums tirgus diktē noteikumus. Bet šie monopolisti paredz sev tik milzīgu peļņu, ka var tikai pabrīnīties. Ja ir jāattīstās, lai taču ņem ilgtermiņa kredītus un to dara. Bet monopolisti tieši tāpēc to var atļauties, ka ir monopolisti.” Pēc B.Imbovicas domām, valdībai un sabiedrisko pakalpojumu regulatoram tomēr jādomā, kā ierobežot monopolistu milzīgās peļņas ietveršanu tarifos.
Uzziņai
Liepājā dibinātie un likvidētie uzņēmumi
Pirmajā stabiņā norādīts gads, otrajā – cik attiecīgajā gadā uzņēmumu reģistrēts, trešajā – cik attiecīgajā gadā uzņēmumu likvidēts Liepājā un Liepājas rajonā.
Gads |
Reģistrētie |
Likvidētie |
2008 |
117 |
40 |
2007 |
528 |
276 |
2006 |
502 |
229 |
2005 |
406 |
480 |
2004 |
363 |
389 |
2003 |
320 |
99 |
2002 |
248 |
92 |
2001 |
341 |
74 |
2000 |
298 |
58 |
1999 |
288 |
98 |
1998 |
346 |
88 |
1997 |
392 |
507 |
1996 |
393 |
94 |
1995 |
543 |
121 |
1994 |
1,180 |
85 |
1993 |
1,004 |
60 |
1992 |
2,695 |
25 |
1991 |
1,036 |
5 |
Kopā |
11,000 |
2,820 |
(Pēc “Lursoft” datiem)
Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”
Par laimi, ne visos būvobjektos iestājies klusums. Varbūt tas ir signāls, ka krīzi tomēr izdosies pārvarēt.