Somas un citas mantas klases priekšā, katrs savā solā un nekādas iespējas kontaktēties ar klasesbiedriem, lai precizētu pareizo atbildi – tāds šīs nedēļas pirmās darbadienas rīts iesākās visās Latvijas un arī Liepājas vidusskolās. 12.klašu skolēni kārtoja centralizēto latviešu valodas un literatūras eksāmenu. Eksāmenu laiks iet pilnā sparā – izbēgt no tiem neizdosies.

Ir piecas minūtes pirms desmitiem, kad ienākam Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolā. Koridorā klusums, klašu durvis ciet – absolventu klases skolēni visi ir klāt un gaida, kad pēc piecām minūtēm saņems eksāmenu lapas. Tad arī varēs secināt – eksāmens ir viegls vai tomēr ne. “Ir, ir bail, skaidrs, ka ir,” uz jautājumu, vai jūtas drošas, pirms tam atbildēja divas skolas pagalmā sastaptas meitenes, bažīgi skatoties pulkstenī un attraucot, ka nav laika runāt, jāsteidzas, jo tūlīt sāksies.

To, ka skolēni pirms eksāmeniem ir patiešām nobijušies, sacīja arī kādas skolnieces mamma. Viņas meita, kam gan neesot nekādu problēmu ar mācībām, izjūtot īstu eksāmenu laika stresu. “Man šķiet, ka pašlaik skolās notiek kaut kas nenormāls,” emocionāli sacīja mamma. “Pirmkārt, mūsdienu apmācību sistēma skolās balstās tikai un vienīgi uz stresu un iebiedēšanu. Jau visu mācību gadu 12.klasē skolotāji tikai un vienīgi skandina – redzēsiet, redzēsiet, ja nemācīsities, eksāmenos būs slikti! Otrkārt, es neuzskatu, ka centralizēto eksāmenu vērtējums ir patiešām objektīvs, manuprāt, tas ir nepieciešams Izglītības ministrijai, lai parādītu, ka tā enerģiski rīkojas, taču nāk par sliktu skolēniem, jo viņi, kas visu gadu patiešām ir nopietni mācījušies, šādā veidā var uzrauties uz kādu ar dzīvi neapmierinātu pedagogu – darbu labotāju Rīgā, kas viņam var krietni sabojāt dzīvi.”

5.vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Danute Zilnovska smaida: jā, stress ir gan skolēniem, gan arī skolotājiem, jo tas, kā audzēkņi eksāmenus nokārtos, lielā mērā būs arī pedagogu darba novērtējums. Arī viņai noslēdzas pirmais mācību gads, kopš viņa vairs nav tikai fizikas un ekonomikas skolotāja, bet organizē visu mācību darbu vidusskolas posmā. Katram vidusskolas beidzējam ir jākārto trīs ieskaites un pieci eksāmeni, no kuriem divi ir valsts noteiktie obligātie, bet citi izvēles eksāmeni. D.Zilnovska atklāj, ka visbiežāk skolēni izvēlas humanitāros mācību priekšmetus – valodas vai vēsturi. Tiem seko bioloģija.

Liepājas 5.vidusskola ir ar vislielāko skolēnu skaitu mūsu pilsētā. Šogad tajā vidusskolas beigšanas eksāmenus kārto piecu paralēlklašu skolēni – kopā 143. Pavisam kopā šogad Liepājā eksāmenus kārto 829 vidusskolēni un 1044 pamatskolas beidzēji.

Sarunā ar D.Zilnovsku ieskatāmies arī aptaujā par to, ko skolēni plāno darīt, kad vidusskola jau būs aiz muguras. “Lielākā daļa, protams, gatavojas studēt, un populārākās augstskolas ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Liepājas Pedagoģijas akadēmija,” viņa saka, ieskatoties aptaujas apkopojumā. “No visiem 143 mūsu vidusskolas beidzējiem tikai trīs skolēni domā sākt strādāt, tikpat daudz plāno meklēt darbu ārpus Latvijas un pie reizes arī tur meklēs tālākās izglītošanās iespējas, bet seši domā turpināt mācības citu valstu augstskolās.” Lai šie sapņi piepildās!

Izlaidumu vidusskolēni svinēs pirms Jāņiem, bet eksāmenu rezultāti būs zināmi tikai 18.jūlijā.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Ir pirmdienas rīts, dažas minūtes pāri desmitiem, eksāmenu lapa ir saņemta, un nu viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no katra paša.