Izrāde
beidzas. Aplausi, vēlreiz aplausi. Un klusums. Tāda sajūta, ka nevar projām
iet, ka nevar atstāt Oskaru un Rozā dāmu vienus. Bet, kā jau pēc jebkura teātra
notikuma, pēc minūtes vai dažām tomēr apziņā atgriežas ikdiena, un skatītāji
ceļas un, klusām čukstēdami, atstāj zāli.

Tā
ir piektdienas vakarā “Lielajā dzintarā” pēc Dailes teātra
viesizrādes “Oskars un Rozā dāma”, kad izskanējis pirmais publiskais
mākslas darbs uz Eksperimentālās skatuves jeb Silvas Goldes auditorijā, un līdz
ar to arī šī telpa jaunajā koncertzāles namā ir pasludināta par atklātu.

Skatītāji,
kurus “Kurzemes Vārds” uzrunāja, jautājot par izjūtām Eksperimentālās
skatuves telpā, saka, tajā jutušies labi.

“Jauki.
Ļoti intīmi. Citās auditorijās tik ļoti personiski nesajūti aktieri. Tas bija
tas burvīgākais, neskatoties uz to, ka telpa ir vienkārši balts kvadrāts,”
iespaidos klusā balsī pēc izrādes dalās skatītāja Liene Cakreliene, rīdziniece,
“Lielā dzintara” topošā restorāna “Tinto” saimniece. “Jā,
atmosfēra bija tāda, ka ļoti personiski uztver visu notiekošo. Zāle nenoņēma
uzmanību no tā, kas notiek priekšā. Tas ir liels pluss, ka šeit nemēģini ar
acīm ķerties klāt kādiem liekiem elementiem. Līdz ar to tas zālei nāk tikai par
labu.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 2. novembra numurā.

#kvards-20151102-04#