Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Elans Strazdiņš: Ja kāds saka, ka nevar paspēt, es atbildu – iedod kalendāru, laiku atradīsim

Jaunais Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Elans Strazdiņš mūsu pilsētā vadījis gan Tenisa sporta skolu, gan Sporta pārvaldi. Sportisko aktivitāšu ziņā viņš ir tas, kuru mēdz raksturot kā “cilvēku – orķestri”. Lai arī sirds pieder tenisam, ir vēl vairāki citi sporta veidi, kuros E. Strazdiņš “uzlādē baterijas”.

Elans Strazdiņš: Ja kāds saka, ka nevar paspēt, es atbildu – iedod kalendāru, laiku atradīsim
Foto: Egons Zīverts
29.08.2022 00:01

liepajniekiem.lv

Neatrodu jūs sociālajos tīklos. Jūs tos neizmantojat?

– Tas iegājies no banku laikiem. Kad strādāju “Citadelē”, mums kā vadītājiem neieteica būt soctīklos. Es kā apzinīgs cilvēks visas lietas, kas saistītas ar bankas un darbavietas drošības jautājumiem, arī ievēroju.

Vienīgā vietne, kur esmu atrodams, ir “LinkedIn”. Turklāt mode jau mainījusies, tagad moderni un labi ir nebūt sociālajos tīklos. Es arī savu ģimeni un privātās lietas publiski nevēlos izrādīt.

Video sērijā “Iesakņojas Liepājā” stāstījāt, ka esat dzimis Dobelē, audzis Saldū, pabeidzis Brocēnu vidusskolu, bet, cik zinu, uz Liepāju pārcēlāties no Ventspils.

– Kad man bija jānāk pasaulē, vecāki dzīvoja Saldū, taču tur slimnīcas dzemdību nodaļa tobrīd bija slēgta uz remontu. Līdz ar to esmu dzimis Dobelē, taču uzaugu Saldū.

Priecājos un esmu lepns, ka mācījos Brocēnu vidusskolā, pēc kuras pabeigšanas 18 gados iestājos nupat dibinātajā Ventspils augstskolā. Arī aktīvās darba gaitas uzsāku Ventspilī. Biju “Nordea” bankas Latvijas filiāles Kurzemes reģiona vadītājs. Tolaik Kurzemē bankai bija divas filiāles – Ventspilī un Liepājā, taču visvairāk darba bija Liepājā, kur bija aktīvāka biznesa vide.

Nedēļā trīs četras dienas uzturējos Liepājā, pārējās Ventspilī un Rīgā.

Liepāja ir mana bērnības sporta pilsēta, šeit es vasarās uzturējos un trenējos, piedalījos turnīros, te man bija arī draugi.

Mums ar sievu patika, kā Liepāja attīstījusies, novērtējām, ka šeit ir dvēseliskums un mākslinieciskums. Tā mēs nolēmām uz šejieni arī pārcelties. Caur tenisa lietām sāku šeit aktīvāk darboties sporta jomā, kopā ar kolēģiem Liepājā ieviesu pludmales tenisu, un nu jau šeit izveidojusies tāda kā pludmales tenisistu komūna.

Kad beidzu darba lietas bankā, mani uzrunāja gan Liepājas sporta skolas pārstāvji, gan politiķi, mudinot aktīvāk iesaistīties darbā pašvaldības instancēs, proti, Liepājas Tenisa sporta skolā. Tur darba gaitas uzsāku kā tenisa treneris.

Par tenisa treneri strādāju arī paralēli darbam bankā. No bankas pa taisno devos uz tenisa kortiem, uzvalku nomainot pret sporta tērpu. Un tā līdz desmitiem vakarā faktiski 16 gadus pēc kārtas maizes darbu apvienoju ar to, kas sirdij tuvs, – skolot, mācīt un dot savas zināšanas tālāk gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tas bija tāds intensīvs jaunības režīms.

Vai taisnība, ka tenisa trenera sertifikātu ieguvāt jau pusaudža vecumā?

– Tā faktiski mūsu ģimenē ir pēctecība, jo man pirmais treneris līdz aptuveni 13 gadu vecumam bija tētis. Kā tenisa trenera asistents Saldū sāku palīdzēt tēvam jau 13–14 gadu vecumā, jo, ja grupā ir vairāk nekā astoņi bērni, tad ir normāli, ka uz vietas ir divi treneri.

Vienlaikus audzēkņiem biju arī sparinga treneris. Latvijas Tenisa savienībā izgāju trenera kursus un pirmo sertifikātu ieguvu, šķiet, 16–17 gados.

Jums ir brāļi, māsas?

– Man ir trīs māsas. Arī viņas sāka trenēties tenisā, tomēr ne tik intensīvi un profesionāli. Es šajā ziņā jauniešu līmenī biju Latvijas izlasē, pabraukāju pa Eiropas turnīriem.

Klubu čempionāta līmenī bija iespēja arī braukt spēlēt un studēt uz Ameriku, taču tolaik maniem vecākiem tas bija kas svešs un nezināms, bija bažīgi dēlu kaut kur sūtīt, tāpēc tika izlemts, ka man šeit jāiegūst izglītība un jāvirzās uz trenera darbu.

Nenožēlojāt, ka vecāki nesadūšojās jūs palaist uz Ameriku?

– Dažreiz nožēloju, redzot tās iespējas, kas paveras ar Amerikā gūto izglītību, perfektām angļu valodas zināšanām un pasaules redzējumu. Vai tas tā bija toreiz, nezinu.

Piemēram, mani vienaudži, kas tolaik devās uz Ameriku, nav tur palikuši. Tagad viņi visi ir Latvijā, šeit strādā, kāds sporta jomā, cits ne. Pats esmu palīdzējis mūsu Liepājas meitenēm nokļūt Amerikā, koordinējis jautājumus, kas saistīti ar studijām universitātēs.

Ja tu ieguldi darbu, tad Amerikā ir iespēja saņemt bezmaksas izglītību, plus vēl darīt to, kas tev patīk, un pēc tam jau pats dzīvē redzēsi, kur tavi ceļi krustosies. Nav teikts, ka jāpaliek Amerikā, protams, mēs audzēkņus gaidām atpakaļ ar visu bagāžu, kurus viņi ieguvuši, lai savu pieredzi liktu lietā šeit – pilsētā, valstī.

Dažreiz aizdomājos, kā būtu, ja būtu. Taču nenožēloju, jo Latvijā esmu ieguvis labu izglītību un savas zināšanas devis gan daudziem vietējiem sportistiem jauniešiem, gan arī prasmes amatieriem. Daļiņu no tā, ko zinu, esmu nodevis tālāk, un, kas zina, varbūt pēcāk tas tiks nodots viņu bērniem un mazbērniem.

Teniss vairāk ir jūsu tēva vēlme vai tomēr paša izvēle?

– Man jau bērnībā patika sports. Mans otrs sporta veids ir basketbols. Kad mācījos Brocēnu vidusskolā, tur izveidoja Valda Valtera basketbola skolas filiāli. Tas ir labi, ka jaunieši vienlaikus nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem, tie cits citu papildina.

Jā, teniss manā dzīvē ienāca, jo tēvs bija treneris. Viņš ar domubiedriem Saldū uzbūvēja divus tenisa kortus. Pēc darba tēvs vienmēr devās uz kortiem, es viņam līdzi. Tētis nesaudzīgi manī guldīja iekšā savu dabu un, redzot, ka man izdodas, arī aktīvāk sāka vadāt pa turnīriem. Esmu ļoti pateicīgs savai ģimenei.

Tenisā vienmēr noteicošais bijis balts apģērbs, un juku laikos, kad mājās nebija siltā ūdens, modernas veļasmašīnas un mazgāšanas līdzekļi, mamma ar rokām berza krekliņus un zeķes.

Vecāki tajā visā ielikuši milzīgu artavu.

Vidusskolas beigās man bija jāpieņem lēmums, kurš tad būs mans primārais sporta veids – basketbols vai teniss. Tad teniss arī izkristalizējās.

Man vienmēr patikuši arī dažādi ziemas sporta veidi – Ventspilī amatiera līmenī nodarbojos ar hokeju, pat kērlingu esmu spēlējis un braucis uz turnīriem Eiropā.

2000. gadā manā dzīvē ienāca kalnu slēpošana. Esmu arī sertificēts kalnu slēpošanas instruktors, varu trenēt starptautiskā līmenī. Kopā ar ģimenēm no Liepājas uz kalniem Itālijā, Austrijā, Somijā esmu devies kā privāts instruktors.

Tāpat nodarbojos arī ar kaitbordu. Gan Liepājā, gan, ja ir iespēja, dodos pūķot uz Portugāli vai Spāniju. Ja vēja nav, tad sērfoju pa viļņiem.

Ā, atcerējos – pašreizējais mans sporta veids ir arī golfs.

Kā to visu pagūstat?!

– Ar plānošanu! Liepājā vējš pūš bieži, ūdenstilpnes tuvu, savukārt slēpot uz kalna dodos citā sezonā atvaļinājuma laikā. Kas attiecas uz basketbolu, tenisu, hokeju – nujā, brīžiem automašīnā ir ekipējums visiem šiem sporta veidiem.

Ja kāds saka, ka nevar paspēt, es atbildu: iedod kalendāru, laiku atradīsim. Galvenais visu rūpīgi saplānot, un, ja vēl ir laba kompānija, tad iegūsti gan labu devu adrenalīna, gan baudījumu un prieku.

Arī kalnu slēpošana nav tikai fiziska nodarbe – tie ir arī fantastiski dabasskati, cits gaiss. Tas viss pamatīgi uzlādē.

Vai sieva atbalsta, ka daudz laika veltāt sportam?

– Ar to man ir paveicies. Mums abiem patīk ne tikai piedalīties, bet arī braukt un skatīties dažādas sacensības. Itālijā esam braukuši skatīties pasaules motokrosa čempionātu, kurā piedalījies Lauris Freibergs. Mēs to apvienojam kopā ar ceļojumu. Klātienē esam skatījušies arī motošosejas sacīkstes, autokrosu, pludmales volejbolu.

Kopā ar sievu spēlēju arī tenisu, bet, kad kaitoju, viņa jūras krastā uzslien pusteltīti, lasa grāmatu un bauda brīdi. Arī kērlingu vienlaikus spēlējam abi – viņa sieviešu komandā, es vīriešu.

Elans Strazdiņš kopā ar savām meitenēm – sievu Kristīni, meitām Rebeku un Odriju. Foto: no personīgā arhīva

Tad kurā sportiskā notikumā iepazināties?

– Ne gluži sportā – Kalnsētas parkā Saldū. Šķiet, tas bija estrādes sezonas atklāšanas pasākums. Hm, intereses pēc sievai būs jāpajautā, kas tad tas īsti bija par pasākumu (smejas).

Arī sieva ir no Saldus puses, beigusi Druvas vidusskolu. Kopā esam kopš vidusskolas pēdējās klases. Sanāk, ka 24–25 gadus, precējušies gan esam mazāk.

Vai šīs kopīgās intereses arī ir jūsu kopā būšanas galvenais noslēpums?

– Domāju, ka pamatu pamatā. Sieva gan vairāk vērsta uz radošumu, māksliniecisko pusi. Tajā pašā laikā es viņu atbalstu un man patīk ar sievu iet uz teātri, koncertiem.

Brīžiem viņa lido un velk mani līdzi, un tad es vairāk esmu tas praktiskais, kas reizēm piezemē. Mēs viens otru veiksmīgi papildinām.

Pirms kovida laika sieva aktīvi rosījās pašas izveidotajā nelielā privātā ceļojumu aģentūrā, plānojot individuālus ceļojumus nelielām grupām, skolēniem. Organizēja dažādus individuālus pasākumus ar odziņu, nevis masveidā pārdotus braucienus.

Mums ir divas burvīgas meitiņas, vecākajai septembrī būs četri gadi, jaunākajai ir gads un mēnesis. Šobrīd esam pilnīgi citā fāzē. Ja daudzi bērnu ienākšanu ģimenē izbaudīja jau jaunībā, tad mums tas ir Dieva dots tagad. Un tā atkal ir pilnīgi cita pasaule, ko mēs baudām.

Jums esot arī lauku mājas. Kā pagūstat vēl tur saimniekot?

– Jā, lauku mājas ir aptuveni 40 minūšu brauciena attālumā no Liepājas. Tās iegādājāmies pandēmijas laikā, lai gan doma dzima jau agrāk. Tā nav burtiskā izteiksmē lauku māja ar visu saimniecību, runa ir par vietu ārpus pilsētas, kur ir iespēja pabūt ar sevi un bērniem droši uzturēties svaigā gaisā.

Arī sievai kā radošam cilvēkam bija svarīgi nepalikt četrās sienās, nenospiest sevi, bet gan būt ārā. Tik daudz kā iedēstīt tomātiņu un gurķīti, par ko pašiem prieks, jau varam, bet neko vairāk. Man patīk ātrs rezultāts, līdz ar to zāles pļaušana ir tas, kas mani relaksē. Un tā pļautā zāles smarža…

Pēc zāliena sakopšanas varam ar bērniem paspēlēt bumbu vai padarboties ar golfa nūju.

Kovida laikā bijāt viens no tiem sabiedrībā pazīstamiem liepājniekiem, kurš dalījās savos ieteikumos, kā aktīvāk un interesantāk pavadīt laiku. Rosinājāt ģimeni iepriecināt ar kādu kulinārijas šedevru vai apgūt kādu mūzikas instrumentu. Ko pats no tā pamēģinājāt?

– Kopā ar sievu pievērsāmies jūras velšu gatavošanai. Lielākai daļai no mums, ejot uz veikalu, jau ir savs ierastais pārtikas grozs jeb ēdienkarte brokastīm, pusdienām, vakariņām. Lokdauna laikā nolēmām vairāk pievērsties jūras veltēm, ko ikdienā nebaudām.

Sapratām, ka laika ir vairāk, nekur nav jāsteidzas, tāpēc nolēmām pagatavot ko neikdienišķu, piemēram, astoņkāji, kurš, kā izrādījās, nemaz nebija tik dārgs.

Laikā, kad darbs noritēja attālināti, pamainīt ierastās garšas arī bija process, kas ļāva apgūt ko jaunu. Taču vispār mēs esam tie, kas labprāt izmanto iespēju vairāk būt sabiedrībā, un arī maltītes bieži ieturam ārpus mājas. Arī darba laikā, ja ir iespēja, cenšamies pavadīt mirklīti kopā pusdienojot un pēc tam atkal metamies darbos.

Rosinājums iemācīties kādu mūzikas instrumentu radās meitas ietekmē. Viņai tolaik bija pusotrs gadiņš. Bērns sēdēja un spaidīja mazās klavierītes, un man radās jautājums pašam sev: ko man uzspēlēt viņai? Ko es protu? Nu, tad nojūtūba iemācījos nospēlēt melodiju “Zvaniņš skan” un citus pamata meldiņus. Tad jau mēs varam klavierītes spēlēt kopā, un viņai tas patīk.

Bērnu veikalā arī nopirkām maziņu ģitāriņu ar īstām stīgām, kuras var nomainīt. Viņa sēdēja un trinkšķināja, un atkal jautājums – ko tad es varu? Tad arī biju spiests kaut kādu akordiņu apgūt. Bija tāda interesanta bērnu grāmatiņa ar klavierēm, kur pēc cipariem varēja nospēlēt melodijas. Kopā ar meitu to darījām, un tas uzreiz atkal papildina to brīvā laika kopīgu pavadīšanu. Pilnveido sevi, dod citam prieku, un tā arī ir lieliska kopā būšana.

Tik, cik bija atļauts, centāmies kopā arī paceļot pa Kurzemi, piemēram, aizbraukt līdz Īvandei vai Virgai. Tas atkal deva iespēju redzēt daudzas lietas, kam ikdienā paskrien garām.

Šķiet, jums ir svarīgi katru brīvu brīdi atvēlēt ģimenei.

– Manas vērtības ir skaidras. Numur viens ir ģimene – manas meitenes. Brīžiem šķiet, ka vecākiem, atnākot no darba mājās nogurušiem, vieglāk ir neko nedarīt, iedot bērnam mantiņas, lai viņš iet spēlēties. Bet, kad tu atver durvis un tev skrien pretī bērns, saucot: “Tēti! Tēti!” Apķer tevi un saka: nāc…

Ar bērnu kopā ir jāpaspēlējas, jāpabūvē māja, izjūtot tās emocijas, ko šis process sniedz. Protams, ir nogurums, jo bērns vēl ir jāvanno utt. Taču, kad to izdara un meita vēl atnāk un iedod tev buču, tas ir tāds… asaras acīs.

Vizītkarte

Elans Strazdiņš

  • Dzimis 1979. gada 26. oktobrī Dobelē, bet audzis Saldū.
  • Pabeidzis Brocēnu vidusskolu.;
  • Absolvējis Ventspils Augstskolu, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē.
  • Rīgas Starptautiskajā Ekonomikas un Biznesa administrācijas augstskolā maģistrantūrā studējis biznesa vadību.
  • Jau studiju laikā sācis darba gaitas agrākajā “Parex” bankā par kontu operatoru.
  • Aptuveni sešus gadus bijis mazumtirdzniecības vadītājs SIA “Sumata”.
  • Strādājis “Citadeles” bankā par Ventspils filiāles pārvaldnieku.
  • Bijis “Nordea” bankas Kurzemes reģiona vadītājs.
  • Vadījis Liepājas Tenisa sporta skolu un Liepājas Sporta pārvaldi.
  • Šā gada augusta sākumā sāka darbu Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieka amatā.
  • Precējies, sieva Kristīne, meitas Odrija un Rebeka.
  • Galvenais hobijs sports, patīk arī teātris, koncerti, kino.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz