Lai uzlabotu un saglabātu labu veselību un možu skatu uz dzīvi,
sports un fiziskās aktivitātes ir ļoti nepieciešamas ikvienam
cilvēkam jebkurā vecumā. Strādājot skolā, pēdējos gados tiek
novērota tendence, ka televizors, bet, galvenokārt, dators lielai
daļai mūsdienu jauniešu, īpaši pusaudžiem, ir vienīgais brīvā
laika pavadīšanas veids. Ar to vien nepietiek, ka viņus mudinu iet
pēc iespējas vairāk laukā, staigāt, braukt ar velosipēdu, vai
pamētāt bumbu ar draugiem pagalmā. Pilsētā ir jābūt vairākiem
bezmaksas sporta laukumiem, kuros ikviens interesents sev vēlamā
laikā var nodarboties ar sportu – vingrot, skriet vai spēlēt bumbu
spēles.

Esošie laukumi ir ļoti sliktā stāvoklī – ja ir paredzēti futbola vārti un basketbola grozi, tad tie ir
izdemolēti, nolauzti vai nolietojušies, nerunājot par kritisko
laukumu segumu. Jauniešiem nav izvēles iespējas nodarboties
ar dažādiem sporta veidiem Liepājā, izņemot riteņbraukšanu,
skrituļošanu, skriešanu vai vingrošanu uz jaunajiem ielu vingrotāju
rīkiem un skeitparks.

Atbilstoša
sporta infrastruktūra būtu kā motivācijas veids, lai piesaistītu
arvien vairāk sportot gribētāju. Kā labs piemērs ir veloceliņš,
pēc kura izveidošanas Liepājā strauji pieaug velobraucēju un
īpaši veloģimeņu skaits. Šādi bērni tiek audzināti izvēlēties
aktīvu dzīvesveidu un tas ir lielisks veids, kā ģimenei būt
kopā.

Šobrīd
atvēlētie 100 tūkstoši eiro un plāns, kā tos ieguldīt, ir
tikai ielāpi, ja pilsētā būs vairāki ielu vingrošanas punkti,
daži atjaunoti basketbola grozi un futbola vārti. Protams, prieks
ir par jebkuru jaunu lietu un par to, ka vispār šis brīvdabas
sporta laukumu jautājums kļūst aktuāls. Kāpēc tieši šīs 13
vietas un, kāpēc tik daudz vingrošanas rīku, vai būs apmeklējums,
šobrīd grūti spriest. Gribas cerēt, ka šīs sakārtotās vietas
piesaistīs vecākus sportot kopā ar saviem bērniem, vai arī
otrādi – jaunieši iedvesmos nodarboties ar sportu savus vecākus. 

Ideālā variantā vajadzētu izveidot sporta parkus, kur būtu gan
volejbola, basketbola, futbola laukumi, āra trenažieri, tenisa
korti, bet ar drošu un kvalitatīvu segumu, kas šobrīd ir visu
brīvdabas sporta laukumu vislielākā problēma. Nolietojies,
nelīdzens asfalts vai bedrains, suņu piekakāts futbola laukums ir
neatbilstošs un veselībai bīstams. Tāpēc 100 000 ir pārāk
niecīga summa, lai šīs lietas pienācīgi sakārtotu. Bet labi, ka
ledus ir sakustējies, un ļoti gribas cerēt, ka šis jautājums būs
aktuāls arī turpmākajos gados un mēs lēnām pietuvosimies
Eiropas līmenim, kur katrā pilsētā, katrā mikrorajonā vai parkā
ir dažādi, kvalitatīvi sporta un bērnu aktīvās atpūtas
laukumi. Tā ir investīcija cilvēku veselībā un līdz ar to arī
Latvijas nākotnē.