Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ezers aizaug, vieglu risinājumu nesola

Ezers aizaug, vieglu risinājumu nesola
16.09.2012 07:00

Pēdējo pāris gadu laikā Liepājas ezers aizaudzis tik stipri, ka vietumis to jau grūti šķērsot ar laivu. Situāciju kā sarežģītu vērtē gan laivotāji makšķernieki, gan arī biedrība “Liepājas ezeri”. Nākamnedēļ tiks spriests, ko darīt, bet ātra un viegla risinājuma te nav, saka biedrības vadītājs Ēvalds Urtāns.

“Ar katru ezers gadu aizaug aizvien vairāk. Tie, kas biežāk tur apgrozās, to redz,” saka Māris Smilgzieds. Viņš ar laivu un makšķeri ezerā dodas diezgan bieži. Vietām ezera vidū virs zālēm ir tikai desmit centimetru ūdens. Ja nezini, pa kurām vietām braukt, uzsēdīsies uz tām.

“Problēma ir,” apstiprina ezera apsaimniekošanas biedrības “Liepājas ezeri” vadītājs Ēvalds Urtāns. Tādēļ nākamnedēļ Grobiņas pagasta “Ķīvītēs” plānota Liepājas domes Vides komisijas sanāksme par šo jautājumu.

Taču aizaugums ir ļoti grūti risināma problēma, jo ezers ir aizsargājama dabas teritorija, norāda Ē. Urtāns. Liegumam ir Eiropas mēroga aizsargājamas teritorijas statuss “Natura 2000”.

“Veģetācija ir jānogriež un jānogādā krastā,” biedrības pārstāvis skaidro, ka pēc tam to var smalcināt, kompostēt, izmantot, piemēram, kā mēslojumu laukiem. Taču ezers ir “liels un plakans”, tā krasti aizauguši, tāpēc nogriešana un izvešana izklausās vienkāršāk, nekā patiesībā ir. Pļaušanai nepieciešamā tehnika ir tikai puse bēdas. Tā kā ezers ir daudzviet tikai pusotra metra dziļš, smagi piekrautas laivas no tā nemaz krastā netiks, te vajadzīgas citas tehnoloģijas, skaidro Ē. Urtāns. “Tie ir milzu izdevumi,” viņš ir skeptisks par līdzekļu piesaistīšanas iespējām tam un piebilst, ka aizaugums ir “tūkstoš hektāros” un “ar rokām un dakšu” te nekā nevar izdarīt.

“Te nav jēgas dusmoties uz kādu, meklēt vainīgo. Te ir jāmeklē risinājums un iespējas,” saka Ē. Urtāns. Viņš piebilst, ka “ielu saremontēt noteikti būtu vieglāk” nekā tikt galā ar šo problēmu.

Ē. Urtāns piekrīt, ka īpaši intensīvi ezers aizaug tieši pēdējos divus gadus. Pirms tam tik sarežģītas situācijas neesot bijis. “Silti laika apstākļi, ūdens līmeņa izmaiņas,” viņš min iemeslus. Un, protams, organiskās vielas, ko satur mazgāšanas līdzekļi un lauksaimniecības mēslojums, lai arī teritorijās ap ezerā ieplūstošajām upēm īpaši intensīvas lauksaimniecības neesot. “Tas nonāk no visurienes – ieskalojas no krastiem, no upēm, nāk no Lietuvas,” uzskaita Ē. Urtāns.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 15. septembra numurā.


 #kvards-20120915-03#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz