Kā sacījuši laikraksta sarunbiedri, ES dalībvalstis ar augstiem kredītreitingiem uzņemsies finanšu garantijas attiecībā uz kopējo budžetu.

Tas ļaus Eiropas Komisijai kapitāla tirgos aizņemties nepieciešamo summu un sniegt palīdzību Ukrainai.

Atšķirībā no ieceres piešķirt naudu no ES budžeta, kam pretojas Ungārija, šim plānam nebūs nepieciešama visu ES valstu piekrišana.

Dažām valstīm garantiju piešķiršanai būs nepieciešama parlamentu piekrišana.

ES vēlas procedūru pabeigt līdz martam.

Kā cits variants ES tiek izskatīta iespēja piešķirt Ukrainai lētus īstermiņa kredītus. Atbilstoši šai shēmai Ukraina 2023.gadā jau saņēmusi 18 miljardus eiro.

Šim variantam būs nepieciešama ES valstu vairākuma atbalsts, norāda laikraksts.

No ES lēmuma ir atkarīga Starptautiskā Valūtas fonda jaunas finansējuma daļas piešķiršana Ukrainai 900 miljonu dolāru apjomā, vēsta “Financial Times”.

Tas ļaus Kijivai nedrukāt naudu budžeta deficīta segšanai, kas savukārt draudētu ar inflācijas pieaugumu, teikts publikācijā.

14.decembrī ES samitā Ungārija nobloķēja 50 miljardus eiro vērtas ekonomiskās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Tagad ES plāno atgriezties pie šī jautājuma ārkārtas samitā 1.februārī.