Latvijas Futbola federācija (LFF) palielinājusi Latvijas futbola akadēmijām šogad pieejamo dotāciju apjomu, pirmdien paziņoja LFF. Šogad pieejamais LFF atbalsts 13 akadēmijām ir audzis par 103 000 eiro, kopsummā sasniedzot 505 000 eiro. Liepājas Futbola skola (LFS) papildus ikgadējam 40 tūkstošu finansējumam varētu saņemt vēl nepilnus 10 tūkstošus, lēš šīs skolas direktors Aivis Tints.

Papildu summa

LFF palielinājusi finansējuma apmēru, lai akadēmijām ārkārtējās situācijas un dīkstāves apstākļos būtu iespēja līdzekļus novirzīt treneru atalgošanai. Katru gadu LFF īsteno jaunatnes klubu akreditēšanu vadošajām organizācijām, kuras jauno spēlētāju sagatavošanā strādā atbilstoši LFF prasībām, kā arī spēj uzrādīt prasītos kvalitātes un kvantitātes rādītājus, piešķirot akadēmijas statusu, kas ļauj organizācijām no LFF saņemt finansiālo un metodisko atbalstu. Šis process tiek īstenots paralēli Klubu ilgtspējīgas attīstības atbalsta programmas darbībai, kas ir orientēta uz visiem LFF biedriem neatkarīgi no to lieluma un piedāvā finansiālu atbalstu savu mērķu sasniegšanā, vēsta LETA.

Šogad akadēmijas statuss piešķirts 13 organizācijām, no kurām 4 ir A līmeņa akadēmijas – “Metta”, “Daugavpils”, “Liepāja” un “Rīgas Futbola skola”, bet 9 – B līmeņa akadēmijas (“Ventspils”, “Dinamo Rīga”, “Jelgava”, “Alberts”, “Riga”, “Super Nova”, “Tukums 2000″/TSS, “Rēzeknes Futbola akadēmija” un “Valmieras Futbola klubs”).

Ierasti akadēmijas sev pieejamo finansējumu gada griezumā saņem četros maksājumos, tomēr esošajā situācijā LFF ir operatīvi reaģējusi uz valstī noteikto ārkārtējo situāciju un, izvērtējot tās sekas uz futbola organizāciju dīkstāvi, šogad līdzekļu piešķiršanu organizē divos maksājumos. Šis process operatīvā kārtā jau ir sācies.

Tāpat, ņemot vērā kopējo situāciju ar dīkstāvi treniņu organizēšanā, LFF ir papildinājusi akadēmiju finansēšanas nolikumu, dodot iespēju akadēmijām līdz 20 000 eiro no sev pieejamās summas novirzīt treneru un administrācijas darbinieku atalgojuma piemaksām. Iepriekš līdzekļu novirze šādiem mērķiem bija paredzēta tikai specifiskos gadījumos, bet tagad akadēmijām esošajos apstākļos dota lielāka rīcības brīvība.

Ieguvēji – mazie

Latvijas futbola akadēmiju rangā LFS šobrīd atrodas 3. vietā aiz “Mettas” un “Daugavpils”, kas mūsējos apsteidz tikai par pusotru punktu. Šo rangu nosaka pēc punktu sistēmas, kurā ņem vērā ne tikai sportiskos rezultātus, bet arī infrastruktūru, treneru kvalifikāciju un vēl aptuveni 20 citus kritērijus.

Aivis Tints ir gandarīts par LFF piešķirto papildu finansējumu, kas īpaši nozīmīgs gan būs nevis liepājniekiem, bet tā saucamajiem mazajiem klubiem, kuru paspārnē arī darbojas futbola skolas.

Liepājas Futbola skola, kas ir valsts iestāde ar ministrijas finansējumu, dīkstāvi uz savas ādas sāpīgi neizjūt, bet sliktāka situācija ir privātajos klubos, kuru treneriem Covid-19 dēļ ieviestais ārkārtējais stāvoklis un nenotiekošie treniņi spēcīgāk sit pa kabatu. Federācijas piešķirtais papildu finansējums šiem klubiem var kļūt kaut par nelielu batutu atspērienam, spriež A. Tints.

Pagaidām vēl nav izlemts, kam Liepājas akadēmija tērēs saņemto papildu finansējumu. Pieļāvuma formā skolas direktors runā par treniņu nometņu rīkošanu, piemaksām treneriem visa gada garumā, bet galvenā prioritāte varētu būt inventāra iegāde. Par to vēl tikšot lemts.

Trenējas attālināti

Skolas ikdienas darbs pagaidām rit, kā ārkārtējā stāvoklī ierasts. Vakar liepājnieki, tāpat kā visa Latvija, gaidīja valdības lēmumu par ārkārtējā stāvokļa iespējamo pagarināšanu.

A.Tints skaidro, ka ir atrasts sekmīgs ikdienas darba modelis: “Strādājam, izmantojot “Zoom” video konferences, ar ko komunicējam ar treneriem, un darbs kustas uz priekšu. Sakārtojam savu sistēmu, pēc kuras turpināsim darbu. Tas ir galvenais uzdevums. Ceru, ka drīzumā darbu sāks mūsu mājaslapa, kurā būs pieejami video uzdevumi jaunajiem futbolistiem, padomi treneriem un spēlētājiem.”

Futbola kluba “Liepāja” profesionālās komandas kapteinis Kristians Torress nesen “Kurzemes Vārdam” sacīja, ka, trenējoties vienatnē, ir sarežģīti pildīt vingrinājumus ar bumbu, kas nozīmē, ka sportisti zaudē vērtīgu laiku savu tehnisko iemaņu uzturēšanā un attīstīšanā, kas īpaši sāpīgi varētu būt tieši gados jaunākajiem futbolistiem. Vai to kaut kādā veidā ir iespējams kompensēt?

“Mums šobrīd treniņi par 80 procentiem tiek virzīti uz fizisko sagatavotību, bet nodarbību pārējos 20 procentos atkarībā no treneru radošuma mēģinām uzdot vingrinājumus ar bumbu. Tas ir ļoti grūti, bet mēģinām dot tādus vingrinājumus, lai bērns bumbai pieskartos, lai atcerētos, ko nozīmē pieskaršanās bumbai. Piemēram, liekam žonglēt bumbu. Ceru, ka tehniskajā ziņā kaut kāds uzlabojums būs, taču tas nekompensēs pilnvērtīgu trenēšanos un spēlēšanu laukumā, spēles zīmējuma lasīšanu, pretinieku klātbūtni. Taču šādā situācijā neatrodamies tikai mēs, ar to saskaras visas futbola skolas. Tagad visi būs fiziski uztrenējušies, raudzīsim, kā tas ietekmēs futbolu.”

Skolas direktors pašreizējā situācijā cenšas saskatīt arī pozitīvo un cer, ka attālinātā treniņprocesa laikā traumas sadziedēs vairāki savainotie spēlētāji 13–15 gadus vecu futbolistu grupā.

Par Latvijas jaunatnes čempionāta sākumu pagaidām neesot nekādu ziņu, un pagaidām nav daudz skaidrības arī par Liepājā paredzētajiem bērnu un jauniešu futbola turnīriem.

A. Tints atklāj, ka komunikācija ar LFF pagaidām iezīmējusi plānus samazināt sākotnēji paredzēto spēļu un apļu skaitu čempionātā, lai laukumā nebūtu jādodas ik pēc kādām trim dienām.