Izstādes galvenie tēli ir nokaltuši zari, ugunskura nodeguļi, malkas pagales, arī piepes kā koku miršanas liecinieces. Sasieti koki un pagales veido skulturālus tēlus, savietotas un iesaiņotas, tās paceltas uz podestiem kā pierādījums skaistai un tai pašā laikā izteiksmīgai vienkāršībai.

Dabas veidotajām smalkajām krāsu niansēm I. Karlsone pievienojusi nedaudz debesu ziluma, tīra baltuma, zelta barokālam krāšņumam un rozā toni priecīgam košumam.

Telpiskos koku darbus papildina I. Karlsones radītās grafikas lapas, kas kalpo kā fons un ataino vēja noliektus, nolauztus kokus, ar saknēm izgāztus stumbrus, baļķu kaudzes. ”Es vienkārši ar savām līnijām un laukumiem uz papīra lapām atkāpjos dabas formu estētikas un izteiksmības priekšā,” paskaidro māksliniece.

Galerijā ”Romas dārzs” arī pirms diviem gadiem bija I. Karlsones personālizstāde ”Pietura Rudens”, un šī vieta viņai iepatikusies, tādēļ māksliniece atgriezusies. ”Te ir tāda konfigurācija, kas der maniem darbiem. Nav viena plaša zāle. Te var iet un staigāt, paveras dažādi skatpunkti,” vērtē I. Karlsone, līdz ar to arī apmeklētājiem ir interesanti. ”Varbūt, ja būtu baltas sienas, līdz ar to vairāk gaismēnu no objektiem, būtu vēl izteiksmīgāk.”

Izstādes iekārtošanā nedaudz piepalīdzējis arī dēls Reinis. Kad darbi nogādāti galerijā, kopīgi skatījušies, ko un kā darīt. Izstāde tapusi, jo, kā saka viņa pati, ”man nav miera”, arvien gribas ko jaunu.

Aplūkojamie objekti ir ”tepat vien savākti” pastaigu laikā.

”Centos iet no rīta, kopā ar savu sunīti Zuzi. Lai cilvēki pārāk neskatās. Man jau vairākkārt prasījuši, vai stiepju žagarus kurināšanai. Teicu, ka nē, tā būs māksla,” par piedzīvoto pasmaida izstādes autore.

Nekas neesot vākts dzīvs, izņēmums ir klūgu saišķis. ”Viss ir kaut kur pa kāpām, jūrmalā uziets. Pagales ir no mana šķūnīša,” pastāsta I. Karlsone, ”un nav jau tā, ka pagales es pēkšņi būtu ieraudzījusi. Vienmēr esmu skatījusies, tās likušās interesantas. Kad krāmēju malku šķūnī, dažkārt skatījos – kāda šķiedra, kāda krāsa, kā smaržo, kāda miza un cik tas viss ir izteiksmīgi.”

Apdegušo koku stāsts ir nedaudz ar asu izjūtu pieskaņu. Māksliniece stāsta: ”Kad iet uz mola pusi, tur iekšā ir tāds baigais čūksnājs, un bezpajumtniekiem tur ir divas ugunskura vietas, kur viņi pulcējas. Ieraudzīju nodeguļus, un sapratu, ka man tos vajag. Izstrādāju plānu, un nākamreiz paņēmu līdzi fuksīti, nozāģēju, ietinu plastmasas maisā, jo ogle ļoti smērē, un iestiepu priedītēs, kur visu vasaru žuva. Pēc tam ar dēlu pārnesām mājās.”

Lai arī izstāde ir gatava, ieradumu pastaigas laikā lūkoties pēc kā noderīga, joprojām grūti izskaust. ”Ieraudzīju ļoti lielu piepi. Pati bija nokritusi. Noliku aiz vītola, sev sakot, ka man nevajag. Bet pēc tam atgriezos, paņēmu un pārnesu mājās,” par savu rīcību pasmaida I. Karlsone.

Daba māksliniecei ir ļoti tuva. Tā iepriekš attainota arī gleznās. Lai arī dzimusi Rīgā, vienmēr kaut kur ir bijuši kādi lauki.

”Ģimenē mums tradicionāli vecmāmiņa gāja staigāt uz mežu, ar mammu gājām, ar saviem bērniem arī gāju staigāt visur, kur varēju – pa lauku, pļavu, mežu, takām. Es bez tā nevaru. Ja kaut vienu dienu neizeju laukā, jūtos kā ieslodzīta.

Ir forši, ka ir sunītis. Tas ir kā sava veida attaisnojums manām pastaigām.”

Mākslinieci skumdina, ka tik ļoti Latvijā mežus izcērt. Tāpēc stāsts nav tikai par skaistumu, tas ir par dziļi slēptām sāpēm, ko cilvēki nodara dzīvajai dabai. ”Ko jūt mežs un visa dzīvā radība, kas tur mīt, kādas sāpes jūt dzīvais koks, kad to zāģē. Un tie vientuļie, it kā saudzētie koki meža izcirtumā, tie pakļauti vējiem un vētrām, tos lauž un izgāž ar visām saknēm,” viņa paskaidro.

Izstādes sākotnējais impulss nāk no mākslinieku Kristo un Žannas Klodas daiļrades. Kad pērn pavasarī mūžībā devās Kristo, pieminot mākslinieku, I. Karlsone vēlējās izveidot kaut ko viņa mākslas iespaidotu. Tādēļ arī ir objektu ietīšana un sasiešana. Bet I. Karlsoni vienmēr interesējusi arī ”zemes māksla” jeb land art, kas 50. gadi beigās aizsākusies Amerikā.

Galerijā ”Romas dārzs” I. Karlsones personālizstāde būs skatāma līdz 31. decembrim.

I. Karlsone daudzus gadus pasniedz zīmēšanu un gleznošanu Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Kopš 1976. gada regulāri piedalās mākslinieku kopizstādēs ar grafikas un glezniecības darbiem. Personālizstādes notikušas Rīgā un Liepājā. Pēdējos gados māksliniece pievērsusies skulpturāliem objektiem un instalācijām.

27Skatīt galeriju