Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Gints Zelmenis: Nesteigties ar secinājumiem

Gints Zelmenis: Nesteigties ar secinājumiem
Foto: ekrānuzņēmums no lu.lv/Kristīne Lindberga
21.12.2018 07:00

"Kurzemes Vārds"

Kopš vakardienas Latvijas Valsts arhīvs (LVA) pakāpeniski sācis publiskot PSRS Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus.

Ko sagaidīsim no čekas maisu publiskošanas?

– Konkrēti runājot, šodien [20. decembrī], parādīsies aģentu kartotēkas publikācija. Respektīvi, Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs saskaņā ar likumu mums ir nodevis šīs kartotēkas digitalizētu kopiju. Šodien tā parādīsies internetā speciāli šim nolūkam izveidotajā vietnē kgb.arhivi.lv. Tajā būs iekšā visi materiāli. Pirmkārt, kartotēka, kas visus visvairāk interesē, – gan alfabētiskā, gan statistiskā aģentu kartotēka, sakārtota pa VDK struktūrvienībām. Tur būs arī pārējie dokumenti, kurus saskaņā ar likumu paredzēts ievietot. Arī VDK tālruņu grāmata. Būs arī VDK ārštata darbinieku kartotēka un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas fonda apraksti. Bez šiem dokumentiem, kurus mums likums paredz publicēt, ielikām arī dažus paskaidrojošus materiālus. Gan 1983. gada nolikumu par VDK aģentūru, kur sīki un smalki aprakstīta visa vervēšanas procedūra, gan VDK pretizlūkošanas vārdnīcu. Un vēl pāris dokumentu.

Līdz nākamā gada maijam vēl mums jāpublicē vairāki citi dokumenti. Tie pārsvarā ir krieviski. Lai vieglāk varētu ko atrast, esam dokumentus sadalījuši pa grupām krievu alfabēta secībā. Kartotēka ir galvenokārt no 70. – 80. gadiem, bet alfabētiskā kartotēka ir arī senāka, pat no 1940. gadiem – starp tām ir arī kartītes par aģentiem, kurus VDK uzskatījusi par ļoti vērtīgiem un par kuriem ir bijusi atzīme “glabāt mūžīgi”. Tādu nav daudz.

Vai ziņkārīgs, bet viduvēji izglītots cilvēks spēs izdarīt kādus secinājumus no šiem dokumentiem?

– Ar secinājumiem es ieteiktu pārāk nepārsteigties. Man ļoti nepatīk ārkārtīgi lielā fokusēšanās tikai uz kartotēku. Patiesībā kartotēka ir tikai viens no ļoti daudzajiem dokumentu veidiem, ar kuriem strādāja VDK. Lai arī Latvijā ir palikusi samērā neliela daļa no visa VDK arhīva, tomēr mums ir arī palikuši gana daudz un dažādi dokumenti, tādēļ iecentrēties tikai uz kartotēku nav jēgas no vēsturiskā viedokļa. Kartotēkā ir vārds, uzvārds, segvārds, var atrast ziņas, kad cilvēks savervēts. Bet no kartotēkas mēs neredzam praktiski neko, ko tas cilvēks reāli ir vai, tieši otrādi, nav darījis. Tur ir arī tāda kategorija kā vervēšanas kandidāti – cilvēki, par kuriem VDK apsvēra iespēju viņus savervēt, bet nebija savervējusi. Šie cilvēki tiešām varēja nezināt, ka viņi ir iekļuvuši kartotēkā.

Kam būs noderīga šo dokumentu publicēšana?

– Vēsturniekiem, it sevišķi tiem, kuri strādā ar PSRS okupācijas tēmām, neapšaubāmi, tas būs noderīgi. Pārējai sabiedrībai – katram individuāli, ko kurš gribēs atrast. Gana daudz runāts, vai lustrācija bija vajadzīga, – tā Latvijā tikpat kā nav notikusi. Ieguvums būs tāds, ka vairs nebūs pamata teikt, ka specdienesti vai valsts kaut ko slēpj. Kas tai kartotēkā būs, katrs pats varēs lasīt un domāt, vai bija vērts slēpt vai ne.

Ir pieļāvumi, ka šī kartotēka nav pilnīga, ka ir kādi, kas savas kartītes no tās izņēmuši.

– Manā rīcībā nav nekādu faktu vai dokumentu, kas apstiprinātu vai noliegtu šādu versiju. Neņemos to komentēt. Bet, kas attiecas uz to laiku, kad vēl pastāvēja VDK, tās bija darba kartotēkas, un, ja aģenta izmantošana tika pārtraukta, tad viņa kartīti pēc kāda laika izņēma, jo bija nepieciešams turēt aktuālo kartotēku. Cilvēku no kartotēkas izņēma ne tikai viņa nāves gadījumā, bet arī citu iemeslu dēļ. Dažā kartītē tie ir konkretizēti. Vai vecuma dēļ, vai izslēgts no aģentūras tādēļ, ka viņa piegādātā informācija vairs nav aktuāla, vai arī nestāsta visu, ko zina. Reizēm kartītes otrajā pusē var atrast šos iemeslus. Citreiz ne, un tad varam tikai zīlēt.

Vai ir būtiski dokumenti, kas mums ļautu saprast aģentu nodarīto ļaunumu?

– Latvijā nav šo aģentu personas un darba lietu. Darba lietās bija aģentu ziņojumi. Ir ziņas, ka šie dokumenti 1988. gada rudenī izvesti uz Krieviju. Informācija par aģentu reālo darbību mums Latvijā ir ļoti, ļoti fragmentāra un neliela.

Lūdzu, atgādiniet – kas īsti bija čeka?

– PSRS okupācijas laikā tā bija galvenais represīvais un sabiedrības uzraudzīšanas instruments. Patiesībā visa čekas darbība ir jāskatās tās sistēmas kontekstā. Čeka nedarbojās pati no sevis, darbojās Komunistiskās partijas uzdevumā. Partija kontrolēja un vadīja VDK darbību. Čeka uzdevumus īstenoja dzīvē.

Senākais saīsinājums krievu valodā bija VČK – kad 1917. gada beigās izveidoja, saucās Vserosijskoja črezvičainoja komisija – Viskrievijas ārkārtējā komisija. No tā saīsinājuma arī radās nosaukums čeka un čekisti. Lai arī vēlāk vairākkārt nosaukumu mainīja, sākotnējais nosaukums bija iegājies kā pusoficiāls. Iestāde vairākkārt reorganizēta, nosaukumi mainījās. Nosaukums Valsts drošības komiteja ir spēkā no 1954. gada, un tāds tas saglabājās līdz 1991. gadam. KGB ir abreviatūra no krievu valodas.

Gints Zelmenis, Latvijas Valsts arhīva Izziņu un dokumentu izmantošanas nodaļas vecākais eksperts

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz