Darba devējiem no biznesa viedokļa Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes ir pozitīvas. Samazinās ienākuma nodoklis. Un reinvestētās peļņas likme samazinās uz nulli, un tā ir labākā ziņa.

Darba ņēmējiem būtu jāpriecājas par to, ka minimālā alga tiks pacelta līdz 430 eiro. Jo tas vienmēr nosacīti ir izaugsmes rādītājs. Protams, darba devējam kādā brīdī tas nav labākais, bet mums kopā tas ir labi. Minimālās algas palielināšana papildu slogs būs atkarīgs no tā, kāds ir vidējās algas apmērs uzņēmumā. Mūsu uzņēmumā vidējā alga jau tagad ir lielāka par minimālo, līdz ar to mani tas neskar nekā.

Tos uzņēmumus, kuros vidējā alga līdz šim bija zem minimālās, protams, tas ietekmēs. Bet kopumā tas būs labi. Tiesa, kādu iespaidu tas atstās uz darba tirgu, to gan redzēsim pēc laika.

Vai lielākie cietēji nebūs mazie uzņēmumi, kuros ir neliels darba ņēmēju skaits? Bet viņiem jau, cik saprotu, ministrija ir atstājusi iespēju izmantot mikronodokli. Tas ir mazāks un tā ir alternatīva. Var izvēlēties.

Plāns paredz atcelt solidaritātes nodokli. Līdz šim ar šo nodokli saistītais nebija īsti pareizi. Lielā mērā solidaritātes nodoklis grozījumos, kādi ir tagad, paliek. Jo virs, ja nemaldos, 45 tūkstošiem eiro ienākumu, iedzīvotāju ienākuma nodoklis vienalga paliek 23%, nevis tiek samazināts uz 20%.

Tas nozīmē, ka tīri tehniski no lielākiem ienākumiem vienalga būs lielāki nodokļi. Tur jau tā solidaritāte arī sāk parādīties. Tā kā nosacīti šis nodoklis jau ir iekodēts.

Manuprāt, pats par sevi ir saprotams: jo ir lielāki ienākumi, jo vairāk vajag maksāt nodokļos. Jautājums ir tikai par to: kādas garantijas ir? Piemēram, šobrīd sistēma ir tāda, ka sociālie pabalsti un tiem pretī lielie ienākumi īsti nav sabalansēti. Tur gan vajadzētu paskatīties. Jo, ja nemaldos, ir algu griesti, virs kuriem sociālā nodokļa iemaksas konkrētam darbiniekam nedod nekādus plusus.

Ģirts Cēlājs, SIA ”NPK Expert” īpašnieks