“Šis ir brīnišķīgs notikums Liepājas mākslas dzīvē,” atklājot izstādi, sacīja muzeja direktore Dace Kārkla, izsakot pateicību māksliniecei par atsaucību, jo izstāde tapusi diezgan ātrā tempā – uzaicinājums saņemts vien pirms mēneša.

“Liepājā ir vairākas lieliskas izstāžu telpas, un viena no tām ir muzejs. Mākslinieku loks, arī Liepājas, kas rāda savus mākslas darbus, jau sāk dažkārt atkārtoties, jo no vienas izstāžu telpas tiek pārvietots uz citu. Līdz ar to interesantas ir tās izstādes, kur varam iepazīt pilnīgi jaunu mākslinieku. Lai arī Agnese sevi uzskata par liepājnieci, viņas darbi nekad iepriekš Liepājā nav bijuši,” uz unikālo niansi norādīja D. Kārkla, gleznotājas darbus raksturojot kā košus, emocionālus un ļoti pacilājošus.

“Ir liels saviļņojums būt Liepājā,” neslēpa A. Kaupere, uzrunājot anfilādē sanākušos. Skaidrojot, kāpēc izstādei dots nosaukums “Ķenguru neredzēju”, viņa smaidot sacīja, ka tas bijis domāts vairāk kā joks.

“Ideja radās, apceļojot Austrāliju. Atbraucot atpakaļ, visi jautāja, vai ķengurus redzēju. Un saku, ka tieši nevienu!”

Turklāt viņa zinot par baumām, ka, iespējams, Liepājā klīst kāds izbēdzis ķengurs. “Šī vasara patlaban arī nedaudz atgādina Austrāliju, ir tik silti un karsti. Baudiet darbus, izstādi un aiciniet draugus,” savā īsajā uzrunā viņa sacīja.

Savukārt gleznotājas dzīvesbiedrs, grupas “Prāta vētra” solists Renārs Kaupers priecājās par Agneses mērķtiecīgo ceļu uz mākslas pasauli. “Šis ir brīnišķīgs pierādījums tam, ka vajag sekot saviem sapņiem. Tas nav atkarīgs no konkrēta brīža, kā tas ir pieņemts – vispirms ir skola, universitāte. Ja to nepaspēj iziet, tad viss ir nokavēts. Bet tā nav! Un Agnese tam ir brīnišķīgs pierādījums. Tieši pēc mūsu trešā dēla piedzimšanas Agnese sajuta, ka ir īstais brīdis – scenogrāfija, gleznošana, un tās šobrīd iet paralēli viena otrai. Notikušas vairākas kopējas izstādes, soloizstāde Valmierā un tagad Liepājā,” viņš atgādināja.

“Kurzemes Vārdam” mūziķis piebilda, ka ir laimīgs: “Domāju, ka mēs ikviens esam priecīgs, ja mums tuvais cilvēks ar kaut ko ir dedzīgi aizrāvies un līksms darīt to, kas viņam no sirds patīk.”

Izstādē skatāmie darbi ir tapuši gan šogad, gan arī iepriekš. Mainīgās formas un “klusās dabas” noķertas gan tepat Liepājā, Rīgā, gan tālajā Austrālijā.

A. Kauperes glezniecības rokrakstu veido košā, intuitīvā pieeja krāsai un kompozīcijai, spēle starp abstrakto un reālo pasauli. Savos darbos viņa variē ar dažādām tēmām un sižetiem.

Tāpat māksliniecei patīk atstāt iztēles lauku, kurā skatītājs pats var ļauties savām sajūtām: “Katrs mēs esam unikāls un, ja es redzu dzeltenas debesis vai ķenguru, tas nenozīmē, ka arī jūs redzat to pašu.”

“Gleznošanu uztveru kā procesu, kurā darbs “paiet un plūst” cauri vairākiem posmiem un konceptuālām evolūcijām.

Košie krāsu toņi sniedz man enerģiju un pacilātību, bet melnbaltie darbi ir kā meditācija, kas top klusumā,” pārdomās par gleznošanu dalās A. Kaupere.

Māksliniece Latvijā ir pazīstama ne tikai kā gleznotāja, bet arī kā scenogrāfe – kopš 2013. gada viņa rada kostīmus un scenogrāfijas gan izrādēm dažādos Latvijas teātros, gan neatkarīgos uzvedumos. Viņa ir piedalījusies vairākās grupu izstādēs, kā arī 2019. gadā piedzīvojusi personālizstādi Valmierā.

Izstāde “Ķenguru neredzēju” Liepājas muzeja anfilādē skatāma līdz 16. oktobrim.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.