Garāmgājēji uztraucas par drošību pie mājas K. Ūliha ielā 84. Pussagruvusī ēka ir bīstama, un situācija kļūst ar katru dienu sliktāka – atzīst Liepājas galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls, kurš jau ir sācis risināt jautājumu, ka ap graustu steidzami liekams būvžogs – “ar pašvaldības kopīgiem spēkiem, lai nekas nevienam neuzkrīt uz galvas”, saka A. Vitāls.

Ēka ir kopīpašums, un norobežojumu izvietot būtu jāprasa no ēkas īpašniekiem, taču būvvaldē jau no vairāku gadu pieredzes ar viņiem ir zināms, ka šie ļaudis ar būvvaldi sadarboties nevēlas, un līdz ar to arī maz ticams, ka viņi žogu uzliktu operatīvi.

Mājas liktenis ir ļoti drūms. 2010. gada pavasarī tajā izcēlās ugunsgrēks, un kopš tā laika ēka tuvinājusies vien sabrukšanai. Pa šo laiku ēkai vairākkārt mainījušies īpašnieki. Pērn būvvaldē sākta ēkas administratīvā lieta. Šopavasar būvvaldes tā sauktais graustu parlaments jeb speciālistu grupa, kura strādā ar vidi degradējošo ēku īpašniekiem un cenšas panākt, lai šādas būves tiktu sakoptas, K. Ūliha ielai 84 piešķīris “A” kategoriju, tas nozīmē –ēka ir atzīta par bīstamu. Būvinspektori tās situācijai seko jau sen, kopš 2014. gada, un ir prasīts, lai īpašnieki ēku sakārto, iekonservē vai lai to nojauc, bet to panākt nav izdevies – pastāsta A. Vitāls. Mājai ir trīs īpašnieki – viena juridiska persona (adrese Liepājā) un divas fiziskas, kuru adrese ir Rīgā. A. Vitāls ir spiests atzīt, ka īpašnieki ar būvvaldi nesadarbojas. Vienīgi pašvaldībai vēl pērn laimējies pārdot izsolē dzīvokli šajā mājā, un no tā laika ēka ir tikai privātās rokās.

Viens no nesenākajiem lēmumiem ir bijis šā gada 29. jūnijā, kad būvvalde uzdevusi īpašniekiem bīstamās konstrukcijas demontēt, jo “situācija ar katru dienu kļūst sliktāka”. Viena daļa ēkas sagruvusi apmēram pirms nedēļas, teica būvvaldes pārstāvis. “Tuvākajās dienās būs jāpieņem papildlēmums, ka ēka ir nekavējoties jānojauc. Ja tas nenotiks, tad būs jāpieņem izpildlēmums – ēka būs jānojauc [pašvaldībai] un jāmēģina piedzīt nojaukšanas izdevumus no īpašniekiem.” Šis process diemžēl ir diezgan ķēpīgs un ilgs. Maz esot cerību, ka īpašnieki būs spējīgi tos segt, “īsti no viņiem nebūs ko piedzīt”.