Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Grīdas celiņi kā mākslas darbi. Biedrības namā skatāma mākslas studijas “Kursa” izstāde

Liepājas Latviešu biedrības namā skatāma tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” izstāde “Dzīve celiņos”.

12.10.2021 06:00

Ligita Kupčus-Apēna

"Kurzemes Vārds"

Meistari dažādās tehnikās darinātos darbus bija gatavi rādīt jau pagājušā gada pavasarī, taču plānus izjauca pandēmija. Galu galā pirmizrādi izstāde piedzīvoja ne pašu mājās, Liepājā, bet gan Dobelē. Zināms, ka pēc tam tā ceļos uz Ventspili un Aizputi.

“Man patiešām ir neviltots prieks, ka mēs beidzot varam tikties klātienē, vismaz tie cilvēki, kuri pēc noteikumiem to drīkst. Un ka mēs realitātē varam redzēt lietišķās mākslas meistaru padarīto darbu,” izstādes atklāšanā, uzrunājot sanākušos, sacīja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra direktore Baiba Kļava.

Viņa atklāja, ka svinīgais brīdis patiesībā bijis iecerēts jau pērn pavasarī, taču to nācies atlikt. Meistari gan dīkā nav stāvējuši un turpinājuši strādāt, jo patiesi aizrāvušies. Sākotnējais izstādes variants ir papildināts ar jauniem darbiem. “No visas sirds novēlu “Kursai” turpināt šo ceļu un celiņus izklāt arī citās Kurzemes pilsētās. Jo tie ir jāredz!

Skatoties šos darbus, patiešām šķiet, ka būtu grēks tos klāt uz grīdas. Vairāk izskatās pēc mākslas darbiem. Ārkārtīgi skaisti mājokļa dekori.”

Te meistare Milda Dīriņa papildināja, ka tie patiešām nav domāti tikai klāšanai uz grīdas, bet arī, piemēram, uz galda vai dīvāna. Kā nu kura autore iecerējusi.

Ekspozīcijā apskatāmi galvenokārt austi un tamborēti grīdas celiņi, liela daļa no tiem darināti no otrreiz izmantojamiem materiāliem. Studijas vadītāja Ilma Rubene pastāstīja, ka dāvinājumā no uzņēmuma “Wooly World” saņēmuši to, kas palicis pāri no zīdainīšiem saražotās produkcijas, – auduma atgriezumus.

“Izdomājām no tiem aust, adīt, tamborēt grīdas celiņus, šūt peldmēteļus. Katra piegāja ar savu domu, izcēlusi to, kas viņai bijis svarīgs,” atminējās I. Rubene. “Grīdas celiņi ir it kā necils sadzīves priekšmets, bet tiem ir svarīga nozīme labsajūtas radīšanā. Mājoklī tas ir viens no pirmajiem priekšmetiem, kas sagaida ienācēju. Pie gultas noklāts celiņš patīkami silda kājas, no rīta pieceļoties, vai vannasistabā, izkāpjot no peldes. Tādēļ vēlējāmies pievērst uzmanību šiem priekšmetiem.”

Piemēram, Iveta Kuncīte savā grīdsegā ieaudusi džutas maisus. “Maisi pie manis nonāca pilnīgi negaidot, man tos atdeva pēc tam, kad cilvēks, kārtojot bēniņus, tos bija atradis. Veselu žūksni. No vienas puses, žēl, it kā vērtība, saimniecībā var noderēt, bet, ja paskatās reāli, tos šobrīd izmanto visai maz. Nāca doma, ka jāieauž celiņā. Pieliku klāt vēl citus materiālus,” radošo procesu ieskicēja I. Kuncīte, kurai šis ir pirmais lielizmēra noaustais darbiņš.

“Saka, ka pirmo vajagot “slīcināt”, bet, re, mans braukā pa izstādēm,” pasmaidīja meistare, kurai rokdarbi patīk jau kopš bērnības.

“Es šo darbu taisīju ar domu, ka klāšu uz grīdas savā lauku mājā. Beigu beigās būs žēl, jo tik daudz laika un darba tajā ieguldīts. Tradicionāli austa grīdsega ir atgriezumi, lupatu deķis, veidots no visa tā, kas paliek pāri un praktiski vairs nav izmantojams. Bet šos jau vairs nevar nosaukt par lupatu deķiem, drīzāk mākslas darbiem, kuros ir daudz ieguldīts, arī materiālu meklējumi. Man ir maisi, citām ieausta nātre, salmiņi iekšā. Tas ir ļoti labi, ka amatniecība attīstās. Tā nevar būt stīva, vecmodīga. Arī mūsu vecmāmiņas eksperimentēja ar to, kas nāca modē. Mēs darām tieši to pašu.”

Par vienu no savām izstādē aplūkojamām austajām grīdsegām Baibai Griezītei ir vizualizācija: tā atradīsies pie kamīna viņas lauku mājās, atbrauks mazbērni, uz tās spēlēsies, un krāsainās rotaļlietas uz gaišās grīdsegas būs labi saskatāmas.

“Aušana ir mana meditācija. Mēģinu tam atrast laiku brīvdienu rītos vai vakaros,” sacīja B. Griezīte, “ir cita enerģija nekā veikalā nopirktam, jo aužot esi ielicis savas domas, emocijas. Turklāt tas telpai piešķir auru, mājīgumu.”

Izstāde “Dzīve celiņos” Latviešu biedrības namā būs skatāma līdz 30. oktobrim.

Tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” rīkotās izstādes ir daudzveidīgas, meistari cenšas strādāt ne tikai ar etnogrāfisko materiālu, bet arī sekot līdzi mūsdienu modes tendencēm, par ko liecina studijas dalībnieku pievēršanās dažādiem moderno rokdarbu veidiem.

Pašlaik studijā vairākās sekcijās darbojas vairāk nekā 50 dalībnieku – audējas, adītājas, pinēji, dzintara apstrādātāji, keramiķi, kokapstrādātāji un rokdarbnieces. Studijas “Kursa” meistari savus darbus rādījuši ne tikai Baltijas valstīs, bet arī tālu pasaulē: Gruzijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Ungārijā, Holandē, Skandināvijas valstīs, kā arī citu kontinentu zemēs – Kanādā, Šrilankā, Bolīvijā un Japānā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz