Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Guntis Kuzma: “Nezinu neko skaistāku pasaulē par mūziku”

Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) 142. koncertsezonā galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatā stāsies Guntis Kuzma. Klarnetists un diriģents jau iepriekš bieži sadarbojies ar Liepājas simfoniķiem. Savu ceļu kopā ar LSO jaunajā amatā viņš sāks sezonas atklāšanas koncertā 17. septembrī koncertzālē “Lielais dzintars”.

Guntis Kuzma: “Nezinu neko skaistāku pasaulē par mūziku”
"Strādāt visaugstākajā kvalitātē, pirmkārt, ir mana kā mūziķa prasība pret sevi," uzsver Guntis Kuzma. "Esmu perfekcionists, cerams, nepārkāpjot sarkano līniju, un prasu, lai orķestris visu repertuāru izpildītu pēc augstākajiem standartiem." (Foto: Jānis Vecbrālis)
07.09.2022 00:02

liepajniekiem.lv

– Ar kādām izjūtām ķeraties pie jaunajiem pienākumiem?

– Pamatemocija, ar kuru es visam ķēros klāt, bija prieks. Es nezinu neko skaistāku pasaulē par mūziku. Tāpēc es un mēs visi to darām. Tā ir liela atbildība un vienlaikus liels pagodinājums, jo mīlam mūziku un gribam iepriecināt klausītāju. Dažkārt cilvēki vaicā – vai tad var būt tik vienkārši? Jā!

– Kā šobrīd varētu raksturot orķestri?

– Orķestris ir ļoti labā formā, repertuārs beidzamajos gados ir bijis interesants. Maestro Gintara Rinkēviča vadībā atskaņotas daudzas lielās formas un monumentāli skaņdarbi.

Bija daudz ierakstu, īpaši kovidlaikā, kad diemžēl bija jāšķiras no publikas. Tai skaitā tiešsaistes simfoniju cikls “Tuvāk”, skaņdarbi, kas prasīja lielu individuālu sagatavošanos un ieguldījumu. Pandēmijas laikā online režīmā bija ļoti liela konkurence, jo mēs varējām vērot labākos orķestrus, zināmākos vārdus pasaulē, bieži arī bez maksas.

– Vai laiks, kad simfoniskie koncerti varēja ienākt mūsu mājās, ir vairojis interesi par šo mūziku?

– Jā, es tā gribētu cerēt. Ja pēc koncerta saņemu desmit komentārus, arī no nezināmiem cilvēkiem, ko man atstāsta, tajā brīdī tas šķiet daudz.

Daļa komentāru bija šādi – “mēs tikai tagad uzzinājām, kas ir simfonija, līdz šim nebijām iedziļinājušies, bet šeit varēja tuvplānā redzēt, kā darbojas katrs mūziķis”.

Ceru, ka cilvēki, kuri ir ieinteresējušies, atnāks uz koncertzāli. Pat ja tie būs pieci klausītāji, kas atnākuši cikla “Tuvāk” dēļ, tā jau ir uzvara. Viņi pēc tam par to var izstāstīt citiem un vēl kāds atnāks klasisko mūziku klausīties.

– Kāda ir jūsu programma, uzstādījums jaunajai sezonai?

– Tas nav nekas jauns, drīzāk attīstīt mūsu iepriekš uzsāktās tradīcijas. Uzstādījums visos laikos bijis ļoti vienkāršs – spēlēt maksimāli dažādu mūziku, kas ir interesanta pašiem un dažādo mūsu ikdienu, un klausītājiem piedāvāt pēc iespējas dažādāku stilistiku.

Sezonas atklāšanā pusi koncerta veltīsim latviešu mūzikai, jo es vēlos parādīt, ka tā mums ir ļoti svarīga, man personīgi arī. Būs Artura Maskata Trīskāršā koncerta “Bērnības taureņu dejas” pasaules pirmatskaņojums un Jura Karlsona opuss “El Cid. Dzīves un nāves dejas”.

Koncerta otrā daļa ir simfoniskais zelta repertuārs – S. Prokofjeva “Romeo un Džuljeta”. Klausītājiem piedāvāsim arī jau zināmos skaņdarbus, ko daudzi grib baudīt skaistā akustikā.

Decembrī atskaņosim Dvoržāka Astoto simfoniju un Brāmsa Pirmo klavierkoncertu ar Andreju Osokinu. Pirms tam rudenī Andris Veismanis diriģēs Čaikovska Pirmo simfoniju, kura ir ļoti reti spēlēta. Janvārī gaidāms Ilonas Breģes jaunās simfonijas pirmatskaņojums, arī viesosies Liepājā iemīļotais vijolnieks Sergejs Dogadins. Martā Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā dzirdēsim vienu no metāla pūšamo instrumentu pasaules zvaigznēm Sergeju Nakarjakovu, kurš spēlēs Veinberga trompetes koncertu.

Festivālā būs arī Liepājas koncerta pirmatskaņojums – džeza saksofonists un komponists Kārlis Vanags raksta Trīskāršo koncertu saksofonam, bungām un kontrabasam. Tā būs stilu sintēze.

Liepājas orķestris vienmēr ir sadarbojies ar citiem žanriem – džezu, roku, popmūziku, repu, no tā es negribētu atteikties. Galvenais, lai mūzika būtu ar augstvērtīgu un dziļu saturu un aranžijas būtu kvalitatīvas.

Mūzika ir tik dažāda! Ja ieciklēsimies tikai uz pārāk akadēmisku, vienā brīdī pašiem kļūs garlaicīgi, un publika arī grib bagātāku piedāvājumu.

Turpinām sadarbību ar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu. Pirms festivāla notiks jauno mūziķu konkurss, tā būs viņu iespēja uzstāties ar orķestri.

– Tā jau kļūst par labu tradīciju.

– Tā ir ļoti laba tradīcija. Tiekoties ar skolas vadību, diskutējām, vai mēs varētu paplašināt konkursu Latvijas mērogā. Iesim šo ceļu, durvis konkursam būs atvērtas visām Latvijas mūzikas vidusskolām. Tas ir tramplīns jaunajiem mūziķiem, lai viņi sajustu to garšu, ko nozīmē spēlēt ar profesionālu kolektīvu.

– Kāds varētu būt jūsu pienesums orķestrim galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatā?

– To, ko es varētu dot izaugsmē un pienesumā, vislabāk varētu vērtēt mūziķi. Man šķiet, vislielākā bagātība ir pēc iespējas plašāks un kvalitatīvi sagatavots repertuāra klāsts.

Diskusijas par repertuāru būs vienmēr, jo koncertu skaits sezonā ir tik, cik to ir, tāpat ir noteikts, cik jāspēlē latviešu mūzika, jo tā ir mūsu misija. Ir jāieraksta albumi, jāspēlē zelta repertuārs, jāpalīdz jaunajiem mūziķiem.

– Visu repertuāru nekad nevar nospēlēt, bet LSO tradīcija ir arī mazie kamermūzikas ansambļi. Vai stimulēsiet šo mūziķu grupu darbību?

– Tā ir ļoti svarīga, īpaši runājot par Dienvidkurzemes festivālu “Rimbenieks”. Mēs vedam kultūru uz vietām, kur ļoti reti atbrauc orķestris vai kāds kamersastāvs. Pateicoties novada pašvaldības atbalstam, koncerti ir pieejami bez maksas. Ceram, ka tā nebūs pēdējā reize, kad cilvēki grib klausīties klasisko mūziku, gaidām viņus ziemas sezonā “Lielajā dzintarā”. Tādējādi arī attīstās orķestra ansambļi.

Koncerti liek mūziķiem iztaisnot muguru un sagatavoties, vēlāk orķestra kopējā skanējumā to jūt.

Piemēram, mežragu kvartets kopā mēģina programmu, veidojas saspēles ķīmija, un pēc tam tas ir pienesums orķestrim.

– Kā veidojas jūsu sadarbība ar jauno orķestra koncertmeistari Līgu Baltābolu?

– Esmu ļoti priecīgs un vēlu izdošanos. Koncertmeistara darbs nav tikai spēlēšana, bet daudz lielāka atbildība. Ar cerību un prieku skatos uz to.

– Vai orķestra sastāvs ir pietiekami nokomplektēts?

– Šī ir skumīga tēma, bet tā nav tikai Liepājas, pat ne Baltijas problēma. Mēs gribētu lielāku orķestri, sākot jau ar stīgu sastāvu, lai varētu spēlēt visu simfonisko repertuāru. Būs jāiet ceļš diskusijās ar Kultūras ministriju, lai dabūtu pa vienai, divām štata vietām klāt.

Šai zālei vajag lielāku skaņas apjomu, un tas nerodas tikai no tā, ka stiprāk spēlē, tad skaņa deformējas. Nevar arī kušināt metāla pūšamos instrumentus, lai stīgas dzirdētu, jo orķestra skanējumam vajag jaudu.

– Liepājā būs mūziķi, lai aizpildītu papildu štata vietas?

– Jā, orķestris kā kolektīvs un darbavieta ir interesants. Cilvēki ir pabeiguši mūzikas vidusskolu, pēc tam izstudējuši, atgriezušies un spēlē šajā orķestrī. Pēctecība ir jūtama. Tas arī ir mūsu darbs – sadarbība ar jaunajiem mūziķiem, lai orķestris viņiem nebūtu neaizsniedzama virsotne.

– Diriģenti visbiežāk liek nost savu instrumentu un neturpina spēlēt profesionālā līmenī, bet jūs koncertējat kā klarnetists. Kā atrodat laiku vingrināties?

– Šodien man bija mēģinājums desmitos. Cēlos agri, astoņos biju koncertzālē un pavingrinājos. Tā ir disciplīna. Laiku vairs nevajag tik daudz, cik studiju gados. Tērējot katru sekundi lietderīgi, var uzturēt sevi formā. Man muzicēt ļoti patīk, turklāt tajā ir ieguldīts tūkstošiem stundu. Negribētos atstāt novārtā.

– Cik daudz laika sezonā plānojat pavadīt uz vietas, Liepājā?

– Braukšu arī uz citu diriģentu koncertiem, centīšos būt arī viņu mēģinājumos. Mans grafiks būs lielā mērā aizņemts ar Liepāju, jo ir ļoti daudz organizatorisku jautājumu. Vienkārši jāstrādā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz