Ildze Lagzdiņa: Jo bagātīgāka informācija, jo partiju izredzes lielākas
liepajniekiem.lv
Pēc Vēlēšanu likuma nolikts, ka līdz 24.aprīlim turpinās sarakstu pieņemšana, kā arī sarakstu un programmu apstiprināšana. Ja partijas, kuras, kā es ļoti ceru, rūpīgi strādā pie tā, lai nebūtu kļūmes un pārpratumi, saprotama ir iecere programmas, sarakstus un savus līderus laist tautā pēc iesniegšanas, kad viss ir apstiprināts.
Katrā ziņā redzamajām partijām un partijām, kuras pašlaik atrodas pie varas, ir daudz vieglāk sevi pozicionēt, nekā, atvainojos, kabatas partijām, kā bieži sauc mazās partijas. Partijām, kuras ir maz atpazīstamas un, iespējams, vēlētāji līdz jūnija sākumam arī īsti neiepazīs.
Protams, ka pašām partijām būtu izdevīgāk, ja informācija vēlētājiem būtu savlaikus. Es vienmēr esmu bijusi par to, ka informācijai jābūt plašai un daudzveidīgai. Politiskajiem spēkiem jāiet pie vēlētājiem visādos veidos.
Tā ir katras partijas izvēle, vai viņa to dara. Bet, manuprāt, jo vairāk informācijas un jo bagātīgāk cilvēki tiek informēti, jo partiju izredzes ir lielākas.
Atklāti sakot, politiskie spēki varētu būt aktīvāki. Mazliet arī brīnos, kāpēc ir tāds klusums. Iespējams, klusums pirms vētras?
Tādi gadījumi, kad kāds politiskais spēks tiek atsijāts pēc saraksta un programmas iesniegšanas, bieži nenotiek. Vismaz pēdējo gadu laikā, kad pieejamas speciālās programmas, kas uzrāda kļūmes, nav bijis gadījumu, kad partijas kļūdījušās. Iesniedzot dokumentus, partijas strādā pārdomāti un labi. Parasti jau pirms sarakstu iesniegšanas notiek konsultācijas, lai izvairītos no kļūmēm vai neprecizitātēm.
Arī kandidāti bieži netiek atsijāti. Arī šīs lietas ir ļoti pārdomātas. Manā agrākajā praksē gan bijuši pāris gadījumi, bet tas nav bieži. Partijām, kuras nopietni gatavojas vēlēšanām, ir nopietna pieeja – sarakstus nodod bez kļūdām.
Vai politisko spēku vilcināšanās publiskot kandidātus un programmas nemazinās vēlētāju aktivitāti? Domāju, ka ne. Aktivitāti mazināt varētu vispārējā situācija.
Cilvēki, kuri iet uz vēlēšanām, jau laikus ir izčekojuši, par ko viņi balsos. Protams, ir tā daļa, kas nezina un līdz pēdējam brīdim nezinās: par ko, kāpēc un vai vispār ies un balsos.
Bet tiem, kuriem politiskās aktualitātes interesē, tie ies. Iespējams, šī sabiedrības daļa nepārsniegs 50% no vēlētāju aktivitātes, bet tā tomēr ir daļa, kas zina, ko grib un ko darīs.
Kaut, protams, grūti spriest, bet prognozēju, ka šāds klusums diezin vai būs visu laiku līdz vēlēšanām. Visticamāk, ka kāds pārsteigums tomēr izlīdīs kā īleniņš no maisa.
Ildze Lagzdiņa, bijusī Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja