Pēc pirmās meitiņas piedzimšanas sapratu, ka gribu uzlabot savu ķermeni un turpināt izskatīties labi, tādēļ mainīju savu dzīvesveidu – sāku sportot un mainīju savus ēšanas paradumus. Nopietnāk tam visam piegāju pēc otrās meitiņas piedzimšanas, jo tikai tad sāku skaitīt tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu daudzumu pārtikā, ko lietoju. Sāku iet uz piemājas sporta zāli, kur daudzi, redzot manu progresu, sāka uzdot dažādus jautājumus par sportu un ēšanu.

Tad sapratu, ka man patīk palīdzēt citiem, un, lai varētu darīt to pilnvērtīgāk, izlēmu sākt studēt. Sākumā ieguvu fitnesa trenera kvalifikāciju un izlēmu turpināt, kļūstot par sporta fizioterapeitu, ko joprojām studēju. Tas liek izprast veselīga dzīvesveida nozīmi. Ir ļoti svarīgi ēst veselīgi, jo tas ne vien uzlabo veselību un pašsajūtu, bet arī izskatu un ādas stāvokli. Protams, gan pieaugušie, gan bērni vēlas našķus, tādēļ reizi nedēļā mums ir diena, kad varam ēst ko vēlamies.

Ja bērniem kaut ko liegsim, viņi vēl vairāk pēc tā tieksies. Mani bērni ir uzauguši ar veselīgu ēšanu, tādēļ viņiem tas grūtības nesagādā – viņi to uzskata par normālu ēšanu.

Arī bērnudārza audzinātāja redz, ka bērni paši izvēlas, ko ēst, balstoties uz ģimenes ēšanas paradumiem. Sabiedrībā valda uzskats, ka gatavot visai ģimenei veselīgi ir laikietilpīgs un grūts process, taču tā nebūt nav – nav atšķirības laika ziņā, jo veselīgu maltīti varu pagatavot pat pusstundas laikā.

Arī tad, ja dodamies ēst ārpus mājas, nav grūti ēst veselīgi, jo Liepājā ir ļoti maz vietu, kur ir tikai neveselīgi ēdieni. Pasūtot ēdienu, vienmēr varam palūgt, lai nepievieno kādu sastāvdaļu, ko nevēlamies, vai neveselīgas piedevas aizstāt ar dārzeņiem. Arī veikalos iegādāties veselīgu pārtiku ir ļoti vienkārši, jo piedāvājums ir gana plašs. Pavērojot cilvēku paradumus veikalos, esmu novērojusi, ka pircēji arvien biežāk uzturas pie salātu un svaigas gaļas nodaļām, nevis pie maizes.

Domāju, ka cilvēki vēlas sākt ēst veselīgi, taču bieži vien nezina kā – šis pieradums, kas rodas gadu laikā, ir grūti pārvarams. Ir vajadzīgs laiks, lai spētu atteikties no ātrajām uzkodām un trekniem ēdieniem.

Taču šķietami par modes lietu kļuvusi glutēna nelietošana uzturā, jo bieži vien šķiet, ka cilvēks pamostas un izlemj, ka vairs uzturā nelietos glutēnu, jo ir dzirdējis, ka tā vajag, taču patiesībā tikai ārsts var noteikt, vai glutēnu vajag izslēgt no ēdienkartes, jo nelielos daudzumos tas organismam ir nepieciešams.

Lai sāktu mainīt savu dzīvesveidu, ir nepieciešama spēcīga motivācija. Bieži vien tas ir ārsta apmeklējums, kas liek cilvēkam saprast, ka ir jāmaina ēšanas paradumi. Mums ir pieejams ļoti liels informācijas daudzums, kas cilvēkus izglītotu, ja vien būtu vēlme, tādēļ pats svarīgākais ir gribasspēks un motivācija, kā arī konkrētu mērķu nospraušana.

Ilona Jēce, fitnesa trenere, fizioterapijas studente