Karstajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests aicina iedzīvotājus pasargāt pašiem sevi un savus tuviniekus no iespējamiem veselības sarežģījumiem karstuma ietekmes rezultātā.

Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Apstākļos, kad karstums sasniedz un pārsniedz 28 – 30 grādus pēc Celsija, ātrās palīdzības mediķi aicina iedzīvotājus ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no pārkaršanas un karstuma dūriena.

NMP dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši pakļauti:
– Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kā arī tie, kuri ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību
– Zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu
– Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas
– Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentu veidus
– Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām veselības slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām
– Cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas
– Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes

Karstā laikā NMP dienesta mediķi iesaka rīkoties šādi:
– Plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē un nestrādājiet laikā, kad karstums ir visintensīvākais (laikā no plkst. 11:00 līdz plkst. 16:00);
– Ja Jums tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;
– Gadījumā, ja uz ielas Jums paliek pārāk karsti, meklējiet atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās, telpās ar kondicionēšanas iekārtām utt.;
– Neaizmirstiet par mazuļiem, kuri guļ ratiņos, kas var pārvērsties par ”siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā;
– Izvairieties no ilgstošas fiziskas piepūles dienas karstajā daļa un saulē (tostarp sportojot, strādājot lauku darbus), kā arī karstās nevēdinātās telpās;
– Palieliniet izdzertā šķidruma daudzumu un lietojiet to pirms Jūs sāk mocīt slāpes. Pamīšus lietojiet vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Centieties nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju;
– Lietojiet saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu;
– Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli;
– Esiet uzmanīgi, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas (piena, gaļas un zivju izstrādājumus, olas un dažādus jau sagatavotu produktus vai pusfabrikātus).
– Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!
– Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti.
Pēc mediķu palīdzības būtu jāvēršas, ja karstajā laikā, pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvaniet uz Veselības norēķinu centra Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa numuru 66016001 (Darba dienās no plkst. 18.00 – 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).

Bet, ja cilvēkam parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums – zvaniet 113 ātrajai palīdzībai.

Ilze Bukša,
NMP dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja