Ministru kabinets otrdien, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām.  LIZDA pēc valdības sēdes atzina, ka pedagogi pret šādu valdības lēmumu piketēs pie Saeimas, un gadījumā, ja arī parlaments nesadzirdēs pedagogu prasības, tie streikos.

Man izskatās, ka streiks būs. Šorīt runāju ar Kazdangas arodbiedrības vadītāju, kas atzina, ka savā darba laikā ir tik daudz piketējusi, tādēļ nu ir skaidrs, ka ir vajadzīgs streiks.

Mēs esam piketējuši diezgan daudz. Es šo amatu ieņemu ceturto gadu, taču pirms tam strādāju skolā par skolotāju. Esam gājuši ielu gājienos, piketējuši, taču tāda nekaunība, kāda tā ir pēdējā laikā, iepriekš nav redzēta.

Nav jau noslēpums, ka mūsu skolās strādā pedagogi ar visai lielu darba un dzīves pieredzi. Ņemot vērā, ka jaunu pedagogu skolās ienāk ļoti maz, jārēķinās ar to, ka nākotnē skolotāju profesija var būt izmirstoša.

Šobrīd šī tiešām izskatās pēc skolotāju vazāšanas aiz deguna. Mēs jau LIZDA pacēlām jautājumu par to, ka no šā gada septembra pie pedagogu algas ir jāpieliek 40 eiro. Izskanējusī informācija par to, ka tam ir nepieciešami deviņi miljoni eiro, nav patiesa. Reāli ir vajadzīgi tikai pieci miljoni. LIZDA savā prezentācijā valdībai rādīja, ka tad, ja pedagogam pie algas tiek pielikti 40 eiro, 17 eiro no tiem aiziet nodokļos, sociālajās iemaksās.

Pagājušajā gadā aizslēdza Vaiņodes internātskolu, Rudes pamatskolu pārveidoja par Rudes sākumskolu, aizslēdza Gramzdas pamatskolu… Patiesībā tās visas ir reformas. Man patika 20.februāra sēdē ministra Reira kunga teikums, ka ir svarīgs katrs bērns. Bet neviens viņam neuzdeva jautājumu, kā viņš to domāja. Svarīgs bija jautājums par naudu, taču Valsts kontrole izdarījusi secinājumus, ka pašvaldības savu transportu sūta ļoti lielos attālumos, lai vestu bērnus uz skolu. Ja paskatās, cikos bērns ceļas, lai dotos uz skolu un cikos ierodas mājās, nezinu, kā reforma var būt skolēnam par labu.

Pilsētās tas ir citādi – savas skolas apvieno, bērns dzīvo tajā pašā pilsētā, transports kursē. Taču laukos reforma ir pavisam citāda.

Tāpat mani baida teritoriālā reforma. Kā tā izskatīsies bērniem? Piemēram, kur paliks Vaiņode, Rucava? Ļoti skaļi tiek runāts par to, ka ir vajadzīgas reformas, optimizācija, bet patiesībā tur apakšā ir skolēnu, vecāku un skolotāju likteņi.

Indra Mokorenko, LIZDA Liepājas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja