"Kurzemes Vārds"
Riska faktori
”Galvenais insulta iemesls ir ateroskleroze, kuras dēļ sašaurinās asinsvadi, mazinot asins pieplūdi galvas smadzenēm, un veicina asins receklīšu jeb trombu veidošanos, kas atraujas no asinsvada sieniņas un nosprosto dziļākos asinsvada zarus.
Ateroskleroze ir viena no biežākajām hroniskajām asinsvadu slimībām, kuras gaitā uz asinsvadu sieniņām izgulsnējas taukiem līdzīga viela, kas sastāv galvenokārt no holesterīna.
Holesterīns ir nepieciešams audu atjaunošanās procesā – no tā tiek veidoti hormoni, kas ir svarīgi šūnu apvalka veidošanā. Taču ar gadiem audu nomaiņa noris lēnāk, samazinās arī hormonu sintēze un holesterīns vairs netiek patērēts tādā daudzumā, kā agrāk, tādēļ paliek pāri,” teikts ”Mēness aptiekas” sagatavotajā materiālā.
Tur norādīts, ka bīstams ir arī paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija, kad palielinās asins plūsmas spiediens uz artēriju sienām un galvas smadzenēs.
Paaugstināts asinsspiediens palielina insulta risku, jo tā ietekmē var atrauties trombs vai plīst asinsvads.
Mainīgais asinsspiediens rada mikroplaisas asinsvadu iekšējā sieniņā, kuras organisms pats cenšas sadziedēt, pielipinot trombocītu. Lai šo vietu nostiprinātu, pievienojas aizvien jauni trombocīti un lipīdi.
Bieži vien nedaudz paaugstināts asinsspiediens nerada sūdzības, tādēļ ir svarīgi to regulāri pārbaudīt, jo ilgtermiņā tas paātrina asinsvadu novecošanu, veicinot aterosklerozes attīstību.
Lai novērstu insulta riskus, ieteicams regulāri apmeklēt ārstu, veikt nepieciešamos izmeklējumus, ārstēt slimības, kas var to provocēt. Piemēram, aritmiju.
Tās gadījumā asins plūst ar dažādu ātrumu, un paātrinājumu brīžos no asinsvada sieniņas var atrauties trombs. Arī, ja trombs atrodas kādā no sirds dobuma kabatiņām, aritmijas laikā tas var tikt izspiests.
Aritmija bieži vien izraisa hroniskus asinsrites traucējumus, kuri ar laiku ietekmē atmiņu un citas smadzeņu funkcijas.
Cukura diabēta pacientam liekā glikoze pārvēršas ketonvielās, kas ne tikai bojā asinsvadu sieniņas, bet arī piesaista ūdeni, un asinsspiediens palielinās.
Jāseko asinsspiedienam un citiem rādītājiem
Pastāv pieņēmums, ka vispiemērotākais vecums orgānu sistēmu, kas nodrošina normālu centrālās nervu sistēmas darbību, rūpīgai izmeklēšanai ir ap 40–50 gadiem, tiesa, daudziem, īpaši vīriešiem, šajā vecumā jau ir galvas smadzeņu asinsrites traucējumi vai aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados.
”Tādēļ jau
aptuveni 30 gadu vecumā ir ieteicams noteikt holesterīna un to frakcijas, kā arī triglicerīdu līmeni asinīs un, ja zema blīvuma holesterīns ir palielināts, izvērtēt asinsvadu stāvokli,”
skaidro neiroloģe no ”Veselības centru apvienības”.
Kopējā holesterīna normas robeža ir 5,0 mmol/l, zema blīvuma (ZBH) – 3 mmol/l, bet triglicerīdu – 1,7 mmol/l. Asinsvadu veselību īpaši nelabvēlīgi ietekmē zema blīvuma jeb sliktais holesterīns.
Savukārt par optimālu arteriālo asinsspiediena rādītāju jebkurā vecumā uzskata 120/80 mmHg, bet par paaugstinātu – virs 140/90.
Jāēd veselīgi un jālieto mazāk sāls
Ikdienā lietojot mazāk dzīvnieku izcelsmes, bet vairāk šķiedrvielām bagātos augu valsts produktus – pākšaugus, graudaugus, augļus un dārzeņus –, iespējams samazināt holesterīna uzsūkšanos un kavēt tā sintēzi aknās.
Lai gan treknās jūras zivis arī pieder dzīvnieku valstij, tajās esošās omega-3 un citas vērtīgās taukskābes veicina augsta blīvuma jeb labā holesterīna līmeņa palielināšanos, tādēļ tās būtu jāēd vismaz divas trīs reizes nedēļā.
Tiesa, nevajag pilnīgi atteikties arī no dzīvnieku valsts taukvielām. Piemēram, ja garšo sviests, labāk to arī lietot, nevis aizstāt ar margarīnu, jo, pārveidojot augu valsts taukus cietajās formās, rodas transtaukskābes, kas nav gluži nekaitīgas.
Ieteicams pārskatīt savu iepirkumu grozu un apdomāt, kas no tā satura ir paaugstināta holesterīna līmeņa iemesls.
Pārmērīga sāls lietošana – vairāk par 5 gramiem jeb vienu tējkaroti sāls dienā – veicina asinsspiediena celšanos un pārslogo nieres, kas arī piedalās asinsspiediena regulēšanā, ilgtermiņā nodarot veselībai kaitējumu.
Sāli vajadzētu aizstāt ar svaigiem vai kaltētiem garšaugiem un garšvielām, savukārt veikalā izvēlēties produktus ar minimālu sāls daudzumu vai bez tā. Samazinot sāls patēriņu, rūpēsies gan par aterosklerozes, gan hipertensijas profilaksi.
Liekais svars var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Svara dēļ sirdij jāstrādā pastiprinātā režīmā, lai apgādātu organismu ar asinīm un skābekli, tādēļ paaugstinās asinsspiediens. Svara samazināšana to pazemina, vienlaikus mazinot arī insulta risku.
Kustībām ir nozīme
Smadzeņu apasiņošanas traucējumi var būt arī hroniski, sākumā – nepamanāmi, līdz nākas saskarties ar tā radītajām sekām. Lai tā nenotiktu, jāpalielina asins plūsma un tajā esošā skābekļa daudzums.
Noderīgas ir ātras pastaigas vai viegls skrējiens, nūjošana vai citas fiziskas aktivitātes svaigā gaisā.
Insulta risks mazinās, pieaugot aktivitāšu apjomam, taču profilaksei vērtīgas ir arī vieglas un vidējas intensitātes vismaz 30 minūšu ilgas aktīvas nodarbes trīs četras reizes nedēļā.
Zināms, ka psihoemocionālā pārslodze un stress veicina asinsspiediena paaugstināšanos, tādēļ ir vērtīgi apgūt dažādas relaksācijas tehnikas, piemēram, dziļo elpošanu, meditāciju, nodarboties ar jogu, cigunu, peldēšanu.
Relaksācija rada labsajūtu, tās laikā izdalās labie hormoni, neiromediatori, kas paildzina organisma šūnu mūžu.
Ārsta izrakstītie medikamenti holesterīna līmeņa normalizēšanai un trombu veidošanās profilaksei, kā arī zāles asinsspiedienam ir jālieto regulāri, kontrolējot asinsspiedienu un sadarbojoties ar ārstu, kurš terapiju nozīmējis vai uzrauga.
Nost ar smēķēšanu un alkoholu
Mediķi vēl piekodina – jāņem vērā, ka smēķētājiem ir divas līdz četras reizes lielāks risks piedzīvot insultu nekā nesmēķētājiem, jo tabakas sastāvā esošā nikotīna ietekmē sašaurinās galvas smadzeņu asinsvadi un samazinās skābekļa piegāde smadzenēm.
Tas ir nopietns iemesls atmest smēķēšanu vai vēl labāk – to nekad neuzsākt.
”Pārtraucot smēķēt, divu gadu laikā risks piedzīvot insultu ievērojami samazinās,”
farmaceite apgalvo.
Neliela deva alkohola sākumā uzlabo asins plūsmu – paplašina perifēros asinsvadus, paaugstina augsta blīvuma jeb labā holesterīna līmeni, taču, lietots pārmēru, tas veicina ketonvielu rašanos, kas bojā asinsvadus, kā arī arteriālo hipertensiju un pastiprinātu asins recēšanu jeb hiperkoagulāciju.
Ikviens var veikt preventīvas darbības, ar kuru palīdzību iespējams novērst vai samazināt insulta risku. Noderīgi ir veikt pamata ekspresdiagnostiku – regulāri izmērīt asinsspiedienu, pulsu, noteikt holesterīna līmeni, glikozes līmeni asinīs.
Insulta risks noteikti mazinās, ja asinsvadi, jo sevišķi galvas asinsvadi, ir elastīgi, brīvi no holesterīna plāksnītēm, un, ja organismā ir laba asinsrite, profilaktiski un neliela insulta riska gadījumā ieteicams lietot preparātus, kas satur sarkano rīsu auga ekstraktu. Tas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni un normalizē to, ja līmenis ir nedaudz paaugstināts.
Asinsvadiem būt elastīgiem un veseliem palīdz arī omega-3 taukskābes jeb zivju eļļa, lietota regulāri un pareizās devās.
Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu miegu un mazināt ikdienas stresu, tāpēc ieteicams lietot preparātus, kas satur vilkābeles vai māteres ekstraktu, magniju, lecitīnu, B grupas vitamīnus, melatonīnu.
UZZIŅAI
Lai atpazītu insulta simptomus un attiecīgi rīkotos, ir izveidota skala, ko latviski pazīst ar kodēto nosaukumu ”Ā.T.R.I.”:
Ā – atsmaidi. Lūdz cilvēku pasmaidīt un vēro, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju,
T – turi. Pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas,
R – runā. Pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršus teikumus,
I – izsauc. Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (113).