Aizputnieku vidū izskanējušas vairākas versijas, kādēļ ceptuve slēgta. Viena no tām – “runā, ka bijušas grūtības ar darbiniekiem”, pauž iedzīvotājs Māris, kurš regulāri šeit nācis pēc smalkmaizītēm sev un kundzei. Otru versiju atklāj Gunta, viņa dzirdējusi, ka pieaugošās dārdzības dēļ kļuvis grūti savilkt galus kopā.

“Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc nolēmām slēgt “Beķereju”, un tagad publiski meklēt vainīgos negribu, tā neesmu radis darīt. Kad izveidošu ko jaunu vai atsāksim darbību, tad labprāt pastāstīšu par plāniem,” šādu atbildi portālam sniedz S. Štāls. Viņš arī norāda, ka plašākus komentārus nesniegs nevienam. “Ziemu noteikti paņemsim brīvu, lai nomierinās apstākļi pasaulē, un tad jau kaut ko domāsim,” viņš norāda.

Ceptuvi Aizputē atklāja 2014. gada pavasarī.

Tolaik S. Štāls ar pilnu sparu aktīvi darbojās pie kafejnīcas attīstības, pats iesākumā arī apkalpoja klientus pie kases. No ceptuves un konditorejas izstrādājumu veikaliņa “Beķereja” izauga par iecienītu kafejnīcu, arvien paplašinot piedāvājumu.

“Tā bija populāra vieta, tāpēc ne viens vien aizputnieks ir pārsteigts par ceptuves slēgšanu. Ja vajadzēja ko tiešām garšīgu, tad no visa novada brauca uz Aizputi pēc pīrādziņiem,” saka Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.

2020. gadā uzņēmējs apstiprināja, ka iecerējis būvēt kafejnīcu Jāņa ielā, iepretim Aizputes Mūzikas skolai. Aizputnieki atzinīgi vērtēja S. Štāla plānus, lai gan uzņēmējs diezgan skopi komentēja ieceri, pamatodams, ka negrib būt pārsteidzīgs. Sacīja, ka tad, ja būs izdevies ideju realizēt, pastāstīs vairāk. Jāņa ielā, kur pirms diviem gadiem bija ielieti pamati, nekas daudz uz priekšu nav pakustējies un būvdarbi nenotiek. Iedzīvotāji sociālajos tīklos pauž cerību, ka uzņēmējs atgriezīsies ar jaunām idejām un turpinās aizsākto.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.