Runājot par iespējām sameklēt dzīvokli, ir kāda laba ziņa. Šajā laikā daudzi dzīvokļu īpašnieki ir tik priecīgi, ja izdodas tukšajam miteklim atrast iemītniekus un pašiem nav jāmaksā par dārgo apkuri un komunālie maksājumi, ka ir gatavi “uz rokas” neņemt necik vai ļoti simbolisku summu, lai tikai cilvēks nāk un dzīvo. Taču ir arī kāda ne tik laba ziņa. Nav retums, kad jaunie īrnieki, saņēmuši kvītis par maksājumiem, aizlaižas, tā arī nesamaksājuši. Policija šādos gadījumos iesaka vērsties ar civilprasību tiesā.

Nemaksā par pakalpojumu

Pensionāre Ņina saulaino trīsistabu dzīvokli saņēma mantojumā – nomira radinieks, un miteklis jau iepriekš bija pārrakstīts uz viņas vārda. “Domāju – pārdošu, jo man pašai nevajag, bet bērni dzīvo Rīgā un uz Liepāju atpakaļ nenāks,” viņa stāsta. “Taču pašlaik par kaut cik pieņemamu summu dzīvokli pārdot nav iespējams, tāpēc izlēmu izīrēt, kamēr situācija nostabilizējas.” Atrast īrniekus nav bijis grūti. Un Ņina daudz uz rokas nav prasījusi – tikai 20 latu. “Es taču saprotu, ka cilvēkiem nav ko maksāt,” viņa saka.

Dzīvoklī ievākusies jauna ģimene ar bērniņu. Vīrs strādājis, sieva auklējusi mazulīti. Un jau sākumā samaksājuši uzreiz 40 latu – tas būšot par diviem mēnešiem. Taču, kad pagājis mēnesis un bija jāmaksā komunālie maksājumi – kopā ar apkuri 125 lati –, īrnieki pēkšņi pazuduši. Nav bijuši ne sazvanāmi, ne sastopami – vienu dienu, otru, trešo, līdz atsūtījuši Ņinai ziņu, ka viņas dzīvokļa atslēga iemesta pastkastītē. Un viss! Lai gan vēlāk Ņinai savus bijušos īrniekus vienu reizi izdevies sazvanīt un sieviete solījusi samaksāt, kad būšot nauda, tas nav noticis. “Kā es varu ņemt atkal citus īrniekus?” sirmā sieviete ir nesaprašanā. “Kā lai zinu, vai viņi mani tāpat neapmuļķos?”

Pēc redakcijas eksperimenta, lai noskaidrotu, par cik lielu summu tagad iespējams noīrēt dzīvokli, par šādu un līdzīgu bēdu zvanīja un stāstīja vairāki liepājnieki.

Sandras dēls jau daudzus gadus dzīvo un strādā Īrijā un par nopelnīto naudu nopircis sev divistabu dzīvokli Liepājā. Viņa stāstīja, ka dēla dzīvoklī ielaidusi īrniekus – jaunu ģimeni. Abiem bijis labs darbs un godīga vienošanās, ka Sandra viņu lietās nejauksies. Īrnieki vairākus mēnešus godīgi maksājuši visus maksājumus, līdz kādu dienu paziņa, kas arī mīt tajā pašā mājā, kurā viņas dēlam ir dzīvoklis, satiekot Sandru, pajautājusi, vai atkal nemeklē jaunus īrniekus, ja reiz iepriekšējie aizgājuši. Sandrai tas bija pārsteigums: kā, aizgājuši? Viņa neko nav zinājusi, bet paziņa redzējusi, kā jaunais pāris ved projām savas mēbeles.

Varbūt dēls kaut ko zina? Viņa tam piezvanījusi, bet arī viņš nebija informēts. Sandra aizgājusi līdz dzīvoklim un zem gumijas kājslauķa atradusi ārdurvju atslēgu, bet pastkastītē – divu mēnešu maksājumu rēķinus. Mēģinot pa telefonu sazvanīt īrniekus, Sandra klausulē dzirdējusi: telefona numurs, uz kuru jūs zvanāt, neeksistē. Aizgājusi uz īrnieces darbavietu, Sandra uzzinājusi, ka viņa jau divus mēnešus tur vairs nestrādā. Neviens nav zinājis, kur jauno sievieti meklēt, savukārt tās vīra darbavieta Sandrai nebija zināma.

Ne Ņina, ne Sandra policijā palīdzību nav meklējusi.

Mutiska vienošanās uzliek pienākumus

Devāmies uz Valsts policiju noskaidrot, vai likumsargi ir saņēmuši kaut vai vienu šādu iesniegumu. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Administratīvā biroja 1.nodaļas priekšnieks Guntis Gēbelis norādīja, ka policija ik pa laikam šādus iesniegumus saņem. Taču biežāk gan ļaudis likumsargu palīdzību meklējot tad, kad īrnieki nodarījuši materiālus zaudējumus, no izīrētā dzīvokļa nozogot mēbeles un citas sadzīves mantas. Gadījumā, kad ļaudis nav saņēmuši naudu par izīrēto mājokli un par komunālajiem maksājumiem, tiesībsargi viņiem parasti izskaidrojot tiesības un iesaka ar civilprasību vērsties tiesā. “Mutiska vienošanās arī ir vienošanās, un arī tā uzliek atbildību,” uzsver G.Gēbelis.

Viņš skaidro, ka šādos un līdzīgos gadījumos noteikti ir vērts vērsties policijā, jo tādējādi cilvēks vismaz saņemtu informāciju, kā rīkoties tālāk. Par īres un komunālo maksājumu nesegšanu kriminālprocess gan policijā netiek uzsākts, tas tiek ierosināts gadījumā, ja notikusi mantisko lietu zādzība no īpašuma.

Liepājas tiesā noskaidrojām, ka starp prasībām par zaudējumu piedziņu ir arī prasības par nesamaksātiem komunālajiem parādiem līdzīgos gadījumos, kādi bijuši Ņinai un Sandrai. Un, kā tāda pieredze, šādos gadījumos ir iespējams panākt prasītājam labvēlīgu spriedumu. Cita lieta, vai pēc sprieduma parādnieks nesamaksāto naudu labprātīgi samaksās. Tādā gadījumā darbs tiesu izpildītājiem.

Kristīne Pastore,
Una Zāģere,
“Kurzemes Vārds”