Šis gads Grobiņas pagasta kokaudzētavai “Īve” izrādījies labvēlīgs tādā ziņā, ka laika apstākļi bijuši piemēroti jauno kociņu augšanai. Arī par pircēju trūkumu nevarot sūdzēties, taču, kā jau visi uzņēmēji, arī “Īves” saimnieks Dainis Ozoliņš labprāt redzētu vēl kuplāku klientu pulku. To tuvākajā laikā papildinās tie, kas Ziemassvētkus vēlēsies sagaidīt pie augošas eglītes.

Pircēji mēdz rīkoties nepareizi

“Daudzas Ziemassvētku eglītes jau ir pasūtītas, ir arī lielāki klienti, kas tās ņems tālākpārdošanai,” atzīst D.Ozoliņš. Cena, salīdzinot ar Rīgu, esot vismaz par 30 procentiem zemāka. Tas tādēļ, ka arī pirktspēja šajā pusē zemāka, tāpēc audzētājiem nav jēgas turēt augstu cenu.

Eglītes tiek pārdotas podos ar domu, lai vasarā saimnieks savu koku varētu iestādīt. “Vienkārši noņem no saknēm podu, iestāda zemē, un augam nav jāpārdzīvo šoks, jo saknēm apkārt ir ierastā augsne. Bet pašā podā eglīti audzēt nevajadzētu. Kokam tas nepatīk, jo saknes vēlas dziļāku augsni,” norāda D.Ozoliņš. Bez tam lielu kļūdu pieļauj tie cilvēki, kas nopērk eglīti podā, papriecājas par to Ziemassvētkos un Jaungadā un pēc tam uzreiz izliek ārpus telpām. Bet pēc tam brīnās, kāpēc kociņš iet bojā, un brēc, ka kokaudzētāji iesmērējuši brāķi. D.Ozoliņš skaidro, ka tad, ja augs ir ilgāku laiku turēts siltumā, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut strauju temperatūras maiņu. Siltumā pa auga stumbru un zariem sākusi cirkulēt sula, kas, izliekot kociņu salā, sasalst, saplēš koka šūnas, un augs aiziet bojā. “Augs siltumā ir atdzīvināts, tāpēc līdz pavasarim to nedrīkst izlikt tur, kur gaisa temperatūra ir mīnusos. Pēc tam, kad koks, pagalmā iestādīts, sagaidīs rudeni un ziemu, viss būs kārtībā,” pamāca D.Ozoliņš.

Var augt arī svešzemju koki

Šīs sezonas laika apstākļus D.Ozoliņš nosauca par koku stādu augšanai labvēlīgiem. “Visu laiku bija mitrs klimats bez īpaši lieliem sausuma periodiem. Lai gan mūsu rīcībā ir laistāmierīces, tās tomēr neatsver dabisku mitrumu, turklāt – prasa papildu darbu un līdzekļus,” skaidro “Īves” saimnieks.

Aizvien lielāks plešas apstādījumu dārzs. Tur patiesi ir ko redzēt. Piemēram, korķmizu goba ir ļoti dekoratīva, neizaug pārāk liela un labi iederas zālienā. Turpat aug sarkanie ozoli, ko tikko iegādājusies arī Liepājas pašvaldība un stāda E.Tisē ielā. Šo koku lapas vasarā ir zaļas, bet uz rudens pusi paliek sārtas, dažu gadu arī violetas. Sarkanie ozoli ir ātraudzīgāki par parasto savas sugas brāli un neslimo ar miltrasu. “Pats novēroju, ka sarkanais ozols aug tieši līdzās parastajam ozolam, pat lapas saskaras. Parastais ozols slimo, sarkanajam ozolam – ne jausmas no miltrasas,” apgalvo D.Ozoliņš.

Viens no eksotiskajiem kokiem, kas samērā labi aug Latvijas apstākļos, ir baltais zīdkoks. Ļoti savdabīga ir Benksa priede, kas aug līka un greiza, tāpēc arī pievērš sev uzmanību. Interesanti, ka čiekuri šai priedei pieaug pie mizas un nav noplēšami. “Ir vēl ļoti daudz augu, kurus mūsu apstākļos var audzēt. Īpaši Kurzemē, jo mums klimats pie jūras ir daudz siltāks nekā Vidzemē un Latgalē,” saka “Īves” saimnieks. Pasaule ir sadalīta zonās, un, piemēram, no Polijas nāk augi ar birkām, kur norādīts, kādā zonā augu drīkst stādīt. Jo lielāks skaitlis, jo siltāki apstākļi vajadzīgi. Vidzeme iedalīta piektajā zonā, Kurzeme – sestajā zonā. Holandes piekrastē jau ir devītā zona. D.Ozoliņš lēš, ka ar laiku arī Latvijas kokaudzētavas savām precēm pievienos birkas ar šādu informāciju.

Ārzemēs paši netirgo

D.Ozoliņš norāda, ka cilvēki šogad pirkuši visu. Sākot no ūdensrozēm līdz tulpju kokam. Viņiem patīkot, ja, ierodoties kokaudzētavā, var izvēlēties no visa pa druskai. Tikmēr citviet Eiropā viena kokaudzētava jau sen vairs neaudzē vairāk par dažām šķirnēm. Tad ir laiks īpašu uzmanību pievērst kvalitātei. Tas iespējams, jo ir pastāvīgs preces noņēmējs, kas stādus uzpērk tālākpārdošanai. “Bet mums pašiem jānodarbojas arī ar tirdzniecību, jāizsniedz čeki un tie jāreģistrē. Citādi taču ņems un sodīs! Tāpēc stādu kopšanai paliek daudz mazāk laika,” uzsver D.Ozoliņš. Taču viņš ir optimistiski noskaņots, jo, lai kāds ir vērtējums valsts ekonomikai, pēdējo divu gadu laikā pieprasījums pēc kokaudzētavas produkcijas ir būtiski palielinājies. Tas nozīmē, ka cilvēki vairāk būvē mājas un viņiem ir arī vairāk naudas, ko atvēlēt dārzu izdaiļošanai.

Uzziņai

* Mežu un dekoratīvo stādu kokaudzētava “Īve” dibināta 1994.gada pavasarī.
* Pārdošanai tiek audzētas vairāk nekā 200 sugu un šķirņu augu.
* Audzē arī tādas retāk izplatītas sugas, kā giuks, katalpa, tulpju koks, zīdkoks, kaukāza baltegle, trompetvītenis.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Dainis Ozoliņš pie paša saimniecībā izaudzētajām eglītēm, kas, saliktas podos, jau gaida pircējus.