Iveta Bartkeviča: Taisnīgumam jābūt
Veselības ministres Ingrīdas Circenes iecerētā koncepcija saistīt veselības aprūpes pakalpojumus ar cilvēku veiktajiem nodokļu maksājumiem, manuprāt, ir apsverama, tikai pirms īstenošanas ļoti jāpārdomā, izvērtējot visus plusus un mīnusus.
Jaunā koncepcija nozīmētu to, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība būtu pieejama visiem, bet plānveida pakalpojumi – nodokļu maksātājiem, pensionāriem un bērniem, kā arī attaisnotiem nodokļu nemaksātājiem, piemēram, studentiem un reģistrētiem bezdarbniekiem. No presē izskanējušās informācijas saprotu, ka tiem, kas strādā nelegāli un nodokļus nemaksā, reizi gadā būs iespēja iemaksāt zināmu summu valsts budžetā, tādējādi saņemot veselības pakalpojumus, kā visi pārējie. Turklāt neatliekamā palīdzība veselībai, dzīvībai kritiskās situācijās, tiek solīta nodrošināt pilnīgi visiem.
Tāpat saprotu: ja persona ir trūcīga vai maznodrošinātam, šis statuss paredz iespēju saņemt veselības pakalpojumus, neradot situāciju, ka šī sabiedrības daļa varētu ciest un pilnībā izkrist no veselības aprūpes sistēmas. Tā kā tur, manuprāt, viss ir kārtībā.
Runājot vēl par iecerēto koncepciju, negribētu viennozīmīgi teikt, ka tā ir laba vai slikta, jo ir vēl daudz neskaidru jautājumu, ko būtu jāpārrunā, taču vairāk tomēr sliecos to atbalstīt. Kaut kādam taisnīgumam mūsu valstī jābūt. Ja visi maksā nodokļus, tad arī visi maksā. Tā ir sava veida personīgā atbildība.
Diemžēl Sociālajā dienestā mums ir nācies saskarties ar personām, ka izmanto sistēmu sev par labu, piemēram, ar dokumentiem pierādot, ka viņiem kaut kas pienākas, nedomājot, kā paši sev var palīdzēt, kā atrast darbu un strādāt. Ir gadījumi, kad cilvēki ir attiekušies strādāt simtlatnieku programmā – tātad atteikušies no darba, bet pabalstus saņemt vēlas. Varam arī pārtraukt pabalsta izmaksu, ja cilvēks nepamatoti atsakās no darba piedāvājuma, ko arī dažkārt nākas izmantot.
Varbūt ir jāpadomā un jāizmanto apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājums. Tā strādā visā pasaulē, un cilvēki apdrošina ne tikai savus īpašumus, bet arī veselību. Iespējams, kāds uzskatīs, ka ar mani jau nekas nenotiks un viss būs kārtībā. Jā, sanāk, ka apdrošinoties maksājam par iespēju – ja nu ar mums kaut kas notiek, jo to nekad nevar paredzēt.
Iveta Bartkeviča,
Liepājas Sociālā dienesta direktore