Nerēķinoties ar apkārtnes iedzīvotāju viedokli, suņu pastaigu laukuma ierīkošanas projekta virzītāji Raiņa parkā no nodomiem pārgājuši pie darbiem.

Pagājušajā nedēļā ar spilgti sarkanu krāsu iezīmēti tie parka koki, kurus paredzēts nozāģēt. Tomēr reizē ir kļuvis uzskatāmi redzams, ka pašvaldības amatpersonu solījumi nesaskan ar praktiskajiem darbiem. Laikā, kad ritēja projekta sabiedriskā apspriešana, tie apgalvoja, ka parkā paredzēts izcirst tikai bojātos un neperspektīvos kokus. Taču izrādās, ka tādējādi cilvēki ir apzināti maldināti, jo nozāģēšanai ir iezīmēti vismaz septiņi zaļoksnēji, skaisti un lieli bērzi. Turklāt var noprast, ka projekta virzītājiem rūp nevis parka sakopšana, kas patiešām ir ļoti nepieciešama, bet gan prāvāka laukuma atbrīvošana no kokiem, jo ir paredzēts nocirst veselu bērzu puduri.

Inženierzinātņu maģistres un “Kurzemes Vārda” pielikumā “Mājoklis” publicētā raksta “Mīlestību – gan suņiem, gan Raiņa parkam” autores Silvijas Ozolas kolēģe arhitekte Irēna Bākule uzskata, ka Raiņa parkā iecerētās darbības ir tiešā pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka parku apsaimniekošanas pamatprincipus. Šie noteikumi, kas apstiprināti 2006. gada 3. oktobrī, parkos aizliedz veikt zemes lietojuma veida maiņu un būvniecību, ja tā nav saistīta ar konkrētā parka funkciju nodrošināšanu. Ja Raiņa parks ir kalpojis iedzīvotājiem kā zaļā zona, tad jaunas funkcijas ieviešana jau ir uzskatāma par apbūvi.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Šis zaļoksnējo bērzu puduris jau ir iezīmēts nozāģēšanai.