Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jana Pāvila: Bērns ir ģimenes spogulis

Jana Pāvila: Bērns ir ģimenes spogulis
Foto: Egons Zīverts
01.06.2016 11:43

Jana Pāvila, sociālā pedagoģe J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskolā

Atslēgvārdi

1.jūnijs ir Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, kas veltīta bērniem un bērnu drošībai. Šis datums liek aizdomāties par vairākām lietām.

Manuprāt, 21.gadsimtā bērni ir gan aizsargāti, gan arī neaizsargāti. Aizsargāti tādēļ, ka bērnu drošībai tiek pievērsta īpaša uzmanība dažādos līmeņos – notiekošajā ģimenē, izglītības iestādēs, uz ielas, publiskajā telpā utt. Ir izstrādāts mehānisms, kurš darbojas pēctecīgi jautājumos, kas skar bērna drošību. Ir attiecīgi darbinieki, dienesti, kas iesaistās procesā, ja tiek konstatēts fakts, kurā tiek pārkāpta bērna drošība.

Neaizsargāti tāpēc, ka šis gadsimts piedāvā daudz dažādu, aizraujošu iespēju – reālu un virtuālu.

Mūsdienu bērns nonāk ļoti grūta jautājuma priekšā – izdarīt pareizo izvēli, ļauties kārdinājumam, pamēģināt ko jaunu. Diemžēl bieži vien tas līdzi nes postošas sekas.

Šeit noteikti ļoti liels atbalsts ir bērna vecāki, kuri, neskatoties uz savu aizņemtību, vajadzīgajā brīdī pamanīs un pratīs gan bērnu nobremzēt, gan arī pamudināt un ievirzīt pozitīvā gultnē.

Strādājot izglītības iestādē, ļoti bieži iznāk risināt jautājumus, kas saistīti ar virtuālās pasaules sniegtajām iespējām. Ne vienmēr skolēns izprot ļaunumu un postu, ko var nodarīt otram ar nopublicēto fotogrāfiju vai komentāru. Tad nu sarunās cenšos vērst uzmanību uz to, ka pateiktais vai uzrakstītais nekur nepazūd, tas paliek datu bāzē, kaut arī tiek nospiesta poga “izdzēst”.

Kā, visbiežāk, mūsdienās bērniem tiek nodarīts pāri? Manuprāt, pirmajā vietā varētu likt faktu, ka bieži vien vecāks savas aizņemtības dēļ neiedziļinās sava bērna problēmās, pārdzīvojumos. Ja uz jautājumu: “Kā gāja skolā?” tiek saņemta atbilde: “Labi!”, tad tas tiek uztverts jau kā norma. Ja jau labi, tad viss ir kārtībā. Taču, ja šo jautājumu formulētu nedaudz savādāk, iespējams, vecāki laicīgi pamanītu mirkli, kad bērns netiešā veidā sauc pēc palīdzības.

Apkopojot šajā mācību gadā paveikto, nonācu pie secinājuma, ka, neskatoties uz straujo attīstības progresu, ir situācijas, kuras nekad nemainās. Tas ir, izglītības iestādēs joprojām bērni sāpina viens otru apsaukājot, izsmejot, draudot un atsevišķos gadījumos pat fiziski izrēķinoties. Ja skolēns uz skolu atnācis no mājām, kurās jūtas neuzklausīts, neatbalstīts, nemīlēts, tad visbiežāk piedzīvotās negatīvās emocijas atspoguļojas arī skolā – sekmēs, stundu apmeklējumā, uzvedībā.

ANO Konvenciju par bērnu tiesībām Ģenerālā Asambleja pieņēma 1989.gada 20.novembrī un atzina to par vienu no svarīgākajiem starptautisko tiesību aktiem bērna pamattiesību un brīvības aizsardzības nodrošināšanai. Latvija Konvencijai pievienojās 1991.gada 4.septembrī. Tā nosaka, kas katrai valstij – Konvencijas dalībniecei – jāņem vērā, veidojot valsts politiku.

Taču brīžiem rodas iespaids, ka valstiskā līmenī tiek pieņemti lēmumi, kas reālajā dzīvē nevis palīdz, bet gluži otrādi – traucē.

Protams, ka pa šiem gadiem ir ļoti daudz izdarīts saistībā ar bērnu tiesību aizsardzību, taču ir atsevišķas jomas, kuras nav sakārtotas un tādējādi sagādā problēmas situācijas risināšanā. Manuprāt, atsevišķos gadījumos situācijas risinājums ieilgst, jo notiek sarakste starp iestādēm. Kamēr notiek šī sarakste, tikmēr problēma samilzt daudz komplicētāka un kļūst praktiski neatrisināma. Šādu situāciju savā praksē visbiežāk izjūtu strādājot ar pusaudžiem. Jo pieaugušāks bērns, jo grūtāk rast pozitīvu risinājumu. Visbiežāk jaunietis sagaida 18 gadu vecumu un tad jau nokļūst citā statusā – pieaugušais. No vienas puses var teikt: ”Problēma atrisināta”, taču rodas jautājums – vai tas tā patiešām ir?

Bērnu drošības jautājums ir īpaši aktuāls šobrīd, kad skolēniem ir sācies vasaras brīvlaiks. Zinu, ka skolās klašu audzinātāji ar saviem skolēniem ir pārrunājuši šos jautājumus, taču aicinu arī vecākus tam pievērst uzmanību un vēlreiz izrunāt šo tēmu ar saviem bērniem. Noteikti vēlētos arī atzīmēt prevencijas nozīmi – skolēnu, vecāku, pedagogu, sabiedrības informēšanu un izglītošanu dažādos jautājumos, kas ir saistīti ar bērnu aizsardzību.

Noteikti piekrītu viedoklim: bērns ir ģimenes spogulis. Ja ģimene ir stabila, tajā valda pozitīva gaisotne, tiek veidotas pozitīvas attiecības, dzīvo laimīgi cilvēki, tad bērns, augot šādā vidē, spēj pilnvērtīgi attīstīties. Galvenais ir justies mīlētam, uzklausītam un drošam.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz